Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie projekti "Šķīrējtiesu likums"1 un "Grozījumi Civilprocesa likumā"2 paredz jaunu šķīrējtiesas sprieduma pārbaudes procedūru - tā pārsūdzēšanu (par to, kādēļ pareizāk būtu lietot terminu "apstrīdēšana", lasiet turpinājumā). Ilgus gadus gan pirms, gan pēc Civilprocesa likuma (CPL) pieņemšanas šķīrējtiesas spriedums Latvijā bija uzskatāms par galīgu, neapstrīdamu un izpildāmu.
Šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanai der sevišķās tiesāšanas kārtība
Prof. Dr. habil. iur. KALVIS TORGĀNS, zvērināts advokāts
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV” |
Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie projekti “Šķīrējtiesu likums”1 un “Grozījumi Civilprocesa likumā”2 paredz jaunu šķīrējtiesas sprieduma pārbaudes procedūru – tā pārsūdzēšanu (par to, kādēļ pareizāk būtu lietot terminu “apstrīdēšana”, lasiet turpinājumā). Ilgus gadus gan pirms, gan pēc Civilprocesa likuma (CPL) pieņemšanas šķīrējtiesas spriedums Latvijā bija uzskatāms par galīgu, neapstrīdamu un izpildāmu. Pašlaik, pirms iecerēto grozījumu pieņemšanas, CPL satur trīs šādus noteikumus:
1. Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams, un par to nevar iesniegt protestu (528. panta otrā daļa).
2. Šķīrējtiesas nolēmums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi. Ja tas netiek darīts, ieinteresētā puse ir tiesīga griezties rajona (pilsētas) tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu nolēmuma piespiedu izpildei (533.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes