ŽURNĀLS Diskusija

18. Decembris 2007 /Nr.51 (504)

Likumprojekta noteikumi: iebildes un priekšlikumi
Dr.iur.
Gaļina Žukova
RJA asociētā profesore,
Starptautiskās tirdzniecības palātas Starptautiskās šķīrējtiesas juriste 

Šķīrējtiesas procesa kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no šķīrējtiesnešu zināšanām, profesionalitātes un ētikas. Līdz ar to tiesības izvēlēties šķīrējtiesnešus, kas ir spējīgi nodrošināt strīdus pušu cerēto procesa kvalitāti, ir viena no pušu autonomijas principa pamatizpausmēm. Pušu brīvība izvēlēties šķīrējtiesnešus strīda izšķiršanai ir arī viens no arbitrāžas stūrakmeņiem. Šis princips gan tiek konsekventi noraidīts Tieslietu ministrijas piedāvātajā Šķīrējtiesu likumprojektā (turpmāk tekstā - Likumprojekts).

Likumprojekta noteikumi: iebildes un priekšlikumi

 

Nav skaidrs, kāpēc ir jāliedz pušu tiesības izvēlēties šķīrējtiesnešus, kuru nav šķīrējtiesnešu sarakstā. Un šeit atkārtoti atgriežamies pie jautājuma: kāpēc izstrādāt likumu par šķīrējtiesām, ja tas konsekventi noraida šķīrējtiesas būtību un pamatprincipus?

 

06.JPG (9546 bytes)
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Dr.iur. GAĻINA ŽUKOVA, Rīgas Juridiskās augstskolas asociētā profesore

 

 

Šķīrējtiesas procesa kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no šķīrējtiesnešu zināšanām, profesionalitātes un ētikas. Līdz ar to tiesības izvēlēties šķīrējtiesnešus, kas ir spējīgi nodrošināt strīdus pušu cerēto procesa kvalitāti, ir viena no pušu autonomijas principa pamatizpausmēm. Pušu brīvība izvēlēties šķīrējtiesnešus strīda izšķiršanai ir arī viens no arbitrāžas stūrakmeņiem. Šis princips gan tiek konsekventi noraidīts Tieslietu ministrijas piedāvātajā Šķīrējtiesu likumprojektā (turpmāk tekstā – Likumprojekts).

 

Šajā rakstā izskatītas, no vienas puses, Likumprojektā izvirzītās prasības šķīrējtiesnešiem, bet, no otras puses, prasība pastāvīgām institucionālajām šķīrējtiesām reģistrēt šķīrējtiesnešu sarakstus Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

I. Šķīrējtiesnesis

Jāteic, ka Likumprojektā iestrādātās vispārējās prasības šķīrējtiesnešiem (IV nodaļas 15. pants “Šķīrējtiesnesis”) visumā atbilst citu valstu pieņemtajai praksei, pat ja ne visas valstis tik detalizēti paredz ierobežojumus būt par šķīrējtiesnesi, kā to piedāvā Likumprojekts.1 Tomēr jākonstatē arī atsevišķas nepilnības.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Pleps
Notikums
Tiesībsargs vērtē un analizē gada laikā paveikto
Pagājušajā nedēļā divas dienas - 10. un 11. decembrī - notika Tiesībsarga ikgadējā konference, kurā Tiesībsarga birojs atskatījās uz iepriekšējā gadā paveikto cilvēktiesību aizsardzībā. Līdztekus Tiesībsarga biroja ...
Inese Lībiņa-Egnere
Notikums
Vai tiks gatavota jauna Satversme
Valsts prezidents un viņa padomnieces Sandra Kukule un Inese Lībiņa-Egnere tiekas ar jaunizveidotās Konstitucionālo tiesību komisijas locekļiem Gunāru Kusiņu, Daigu Iļjanovu, Egilu Levitu, Inetu Ziemeli, Mārtiņu Mitu un Lauri ...
Jānis Pleps
Informācija
Kā jāsaprot latviešu valodas konstitucionālais rangs
Jau tradicionāli decembrī Publisko tiesību institūts aicina kopā valststiesību ekspertus, lai diskutētu par aktuāliem konstitucionālo un administratīvo tiesību jautājumiem. Šogad 8. decembrī notika jau vienpadsmitā Dišlera biedrības ...
Līna Kovalevska
Notikums
Kā šogad strādājusi Satversmes tiesa
Satversmes tiesa šā gada 7. decembrī rīkoja konferenci "Lietas ierosināšana Satversmes tiesā". Konferencē tika pārrunāti jautājumi, kas ir saistīti ar pieteikumu sagatavošanu Satversmes tiesai, pieteikumu nepieciešamo kvalitāti, ...
Baiba Broka
Diskusija
Šķīrējtiesu reglamentācija jaunajā likumprojektā
"Laikā no 2005. gada 22. augusta līdz šim brīdim Šķīrējtiesu likumprojekta darba grupa vairākkārt ir mainījusies, līdz ar to katra darba grupa ir nākusi ar savu redzējumu, kas šobrīd kompilācijas veidā atspoguļojas Šķīrējtiesu ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS