Valsts tiesai ir jābūt pēdējai, nevis pirmajai institūcijai, kas pārbauda šķīrējtiesas kompetenci izskatīt konkrēto strīdu, tas ir, vai puses ir likumīgā kārtā ar spēkā esošu šķīrējtiesas līgumu vienojušās par strīda izšķiršanu šķīrējtiesā.
Kompetence lemt par šķīrējtiesas līguma spēkā esamību
Valsts tiesai ir jābūt pēdējai, nevis pirmajai institūcijai, kas pārbauda šķīrējtiesas kompetenci izskatīt konkrēto strīdu, tas ir, vai puses ir likumīgā kārtā ar spēkā esošu šķīrējtiesas līgumu vienojušās par strīda izšķiršanu šķīrējtiesā.
LL.M LĪGA FJODOROVA, zvērinātu advokātu biroja “Liepa, Skopiņa/BORENIUS” juriste
 Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Šķīrējtiesas sastāva tiesības lemt par šķīrējtiesas jurisdikciju aptver arī tiesības atrisināt visus ar jurisdikciju saistītos jautājumus, tajā skaitā lemt par šķīrējtiesas līguma spēkā esamību.
Viens no vispāratzītiem šķīrējtiesas procesa pamatprincipiem, kas noteikts gandrīz visu Eiropas valstu jurisdikcijās1, ir tā sauktais competenz – competenz jeb šķīrējtiesas sastāva tiesības lemt par šķīrējtiesas jurisdikciju. Kā izņēmumu varētu atzīmēt Amerikas Savienotās Valstis, kur šķīrējtiesas sastāva tiesības izvērtēt tā jurisdikciju ir atkarīgas no pašas šķīrējtiesas atrunas formulējuma.2
2007. gada 18. oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajā likumprojektā “Šķīrējtiesas likums” (turpmāk – Likumprojekts) šis princips it kā ir iekļauts normā, kas noteic, ka “šķīrējtiesa lemj par strīda pakļautību un piekritību”.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes