ŽURNĀLS Eiropas telpā

29. Aprīlis 2008 /Nr.17 (522)

Eiropas Savienības tiesību
piemērošana Latvijā
4 komentāri
Dr.iur.
Gaļina Žukova
Rīgas Juridiskā augstskola,
juridiskā konsultante birojā "Raidla, Lejiņš & Norcous" 

Šis raksts sagatavots pētījuma par Eiropas Savienības (ES) tiesību piemērošanu jaunajās divpadsmit dalībvalstīs, kas ES valstu saimei ir pievienojušās kopš 2004. gada 1. maija, ietvaros. Minētais pētījums tiks publicēts 2008. gadā izdevniecībā "Asser Press" ar nosaukumu "Brave New World: The Application of EU Law in the New Member States" ("Brīnišķīgā jaunā pasaule: ES tiesību piemērošana jaunajās dalībvalstīs") Ādama Lazovska redakcijā.
Tomēr, ņemot vērā darba tēmas aktualitāti, un pēc pārrunām ar vairākiem ES tiesību speciālistiem – advokātiem, tiesnešiem un ministriju darbiniekiem ­­– tika nolemts nevilcināt darba rezultātu publicēšanu un izplatīšanu Latvijā. Cerams, ka šis darbs veicinās interesi un diskusiju par ES tiesību piemērošanu Latvijā, turklāt autore būs pateicīga par šā darba komentāriem. *

1. Ievads

2007. gadā Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar paziņojumu "Rezultātu Eiropa – Kopienas tiesību aktu piemērošana".1 Šajā paziņojumā ir paredzēts:

"Eiropas Savienības pamatā ir tiesības, savu politiku tā īsteno ar tiesību aktiem, un tā pastāv, jo ievēro tiesiskumu. Cik lielā mērā tai izdosies sasniegt līgumos un tiesību aktos izvirzītos mērķustas ir atkarīgs no tā, cik efektīvi dalībvalstis piemēros Kopienas tiesību aktus. Tomēr likumiem tikai tādā gadījumā ir jēga, ja tos pareizi piemēro un ievieš. [..] Nespēja reaģēt uz šo izaicinājumu vājinās Eiropas Savienības pamatus. Ja tiesību aktus pareizi nepiemēro, pastāv risks, ka netiks sasniegti Eiropas politikas mērķi un līgumos garantētās brīvības varēs īstenot tikai daļēji. [..]"

Proti, bieži ir nācies dzirdēt apgalvojumu, ka ES mērķu īstenošanas veiksme lielā mērā ir atkarīga no pareizas un efektīvas Eiropas tiesību piemērošanas. Šī piemērošana notiek dažādos līmeņos. Tomēr galvenais un vissvarīgākais ir pats pirmais – valsts līmenis. Kvalitāte, ar kādu ES tiesības tiek transponētas valsts tiesību sistēmā, tas, kā valsts ierēdņi piemēro šīs tiesības, un tas, kā šīs tiesības interpretē valsts tiesas, ir indikatīvi pārbaudījumi, pēc kuru rezultātiem ES pilsoņiem veidojas viedoklis par Eiropas Savienību.

Šis raksts piedāvā lasītājam ieskatu ES tiesību piemērošanā Latvijā.2 Tajā ir aplūkotas divas nozīmīgas tēmas: ES tiesību piemērošana Latvijas tiesās un Latvijas piedalīšanās tiesvedībā Eiropas Kopienu tiesā (EKT) Luksemburgā. Rakstā minēto judikatūru galvenokārt ir radījušas augstāko instanču tiesas, jo šo tiesu nolēmumi parasti ir vieglāk pieejami. Turklāt tās ir pēdējās instances tiesas, kuras rada paraugpraksi zemākajām tiesām. Ņemot vērā ierobežoto apjomu, šajā darbā nav aplūkots tas, kā citas valsts iestādes ievieš ES tiesības.

Šajā sakarā gan sevišķi interesanti būtu apskatīt, kā ES tiesības piemēro Konkurences padome.3 Piemēram, tiek ziņots, ka līdz šim nevar teikt, ka Konkurences padome aktīvi pieņemtu lēmumus, pamatojoties uz ES tiesību normām, lai gan, kā norāda daži autori, ES tiesību pārkāpumi ir skaidri redzami.4 Viens no tā ticamiem skaidrojumiem ir tas, ka (līdzīgi kā valsts atbalsta praksi pretēji ES tiesībām) "Latvija ir mazs tirgus, kurā atsevišķās ekonomikas nozarēs ir ļoti maz dalībnieku vai pat tikai viens liels dalībnieks, kurš, protams, saņem atbalstu, un neviens to nevar apstrīdēt".5 Taču padziļināta šīs prakses izpēte jāatstāj vēlākiem pētījumiem.6

Pirms šī raksta tēmas analīzes īsi aplūkots ES tiesību ieviešanas process Latvijā, kā arī dots īss skaidrojums par Latvijas tiesu sistēmu un starptautisko tiesību vietu Latvijas tiesību sistēmā.

 

2. ES tiesību ieviešana valsts tiesību aktos

Drīz pēc neatkarības atgūšanas 1990. gadā 7 Latvija izteica vēlmi pievienoties Eiropas Kopienu dalībvalstu saimei. To veicināja politiskās norises: krita Berlīnes mūris, Padomju Savienība piederēja pagātnei, Savienotās Valstis un Rietumeiropa ar sajūsmu uzņēma Centrālās un Austrumu Eiropas valstu (CAEV) apņēmību virzībā uz demokrātiju un tirgus ekonomiku.

CAEV pakāpeniskās tuvināšanās procesu ES noteica vairāki saistoši un nesaistoši instrumenti. Tomēr tikai ar Eiropas Asociācijas līgumiem ("Eiropas līgumi"),8 kas deviņdesmito gadu vidū tika parakstīti starp trim Eiropas Kopienām, katru to dalībvalsti, no vienas puses, un mērķtiecīgo ES dalībvalsti, no otras puses, ES oficiāli ir atzinusi šo valstu mērķi pievienoties ES un pēdējās gatavību pieņemt jaunus biedrus, tiklīdz ir izpildīti Kopenhāgenas pievienošanās kritēriji. Tieši Eiropas līgumi radīja iespējamiem kandidātiem pienākumu tuvināt savus tiesību aktus Kopienu acquis.

Tuvināšanas notika saskaņā ar valstu tuvināšanās plāniem Kopienu acquis (National Plan for the Approximation of Legislation with the Community acquis), turpretim abpusējas likumdošanas saskaņošanas komitejas rūpīgi pārraudzīja progresu.

Tagad, kad Latvija ir pilntiesīga ES dalībvalsts, tās tiešs pienākums ir piemērot ES tiesības un pielāgot savus tiesību aktus Savienības tiesību aktiem, tiklīdz Briselē tiek pieņemtas jaunas tiesību normas. Tieslietu ministrija ir koordinējošā un kontroles iestāde ES tiesību normu transponēšanai Latvijas tiesību aktos. Tieslietu ministrija ir izstrādājusi vairākas iniciatīvas ātrākam un kvalitatīvākam transponēšanas procesam.9

Apjoma ziņā ES tiesību normu transponēšanā Latvija ir viena no vadošajām valstīm visā ES: saskaņā ar datiem, ko EK ir publicējusi 2008. gada sākumā, Latvija ir ceturtā veiksmīgākā ES direktīvu ieviesēja.10 2008. gada janvārī Tieslietu ministrija ziņoja, ka ir aizkavējusies (tikai) 22 direktīvu ieviešana Latvijas tiesību aktos.11 Tomēr šāda drudžaina transponēšana bieži vien nozīmē sliktu kvalitāti – jaunpieņemtos tiesību aktos nereti tiek kritizēta tiesību normu daļēja ieviešana, nabadzīga valoda (sniedzot tikai pāris piemēru).

Ir pašsaprotami, ka pareiza ES tiesību normu ieviešana ir atkarīga gan no civildienesta darbiniekiem, gan no tiesnešiem, gan arī no tā, vai uz ES tiesību normām atsaucas advokāti. Jāpieņem, ka vairumā gadījumu valsts tiesas piemēro ES tiesību normas, kas jau ir transponētas valsts tiesību aktos un tikai izņēmuma gadījumos tiesnesis (vai tiesneša palīgs) veic aplūkojamās tiesību normas salīdzinošu analīzi attiecībā pret citām pieejamām valodu versijām. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ ES tiesību normu pareizas transponēšanas darbs ir tik būtisks.

 

3. ES tiesību piemērošana valsts tiesās

3.1. Ievada norādes

Kā jebkurā citā jaunajā ES dalībvalstī, arī Latvijā notika plaša tiesnešu apmācība ES tiesībās un ES jautājumos kopumā. Šī apmācība tika organizēta atbilstoši dažādām iniciatīvām un ar dažādu organizāciju palīdzību, piemēram, izmantojot EK instrumentu TAIEX, 12 ar Latvijas Tiesnešu mācību centra,13 Valsts administrācijas skolas14 un Rīgas Juridiskās augstskolas Tālākizglītības centra15 palīdzību.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
2
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
?
12. Maijs 2008 / 20:14
0
ATBILDĒT
Brave new world = brīnišķīgā jaunā pasaule ?!
Strādnieks
6. Maijs 2008 / 13:37
0
ATBILDĒT
Jūs jau esat parakstījušies par referendumu pa pensijām?



Esoša likuma norma –



34. Līdz 2009.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients:

1) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, - 1,1 (49,50Ls);

2) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, - 1,3 (58,50 Ls);

3) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, - 1,5 (67,50 Ls);

4) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, - 1,7 (76,50 Ls).

(02.11.2006. likuma redakcijā)





Piedāvātais likuma normas variants –



34. Līdz 2009.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients:

1) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, - 3 (135,00 Ls);

2) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, - 3,5 (157,50Ls);

3) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, - 4 (180,00 Ls);

4) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, - 4,5 (202,50 Ls).



Piezīme - Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs 2008.gadā ir: vispārējā gadījumā – 45 lati mēnesī.



http://web.cvk.lv/pub/public/index.html

Guntis
6. Maijs 2008 / 13:13
0
ATBILDĒT
Izlasīju Satversmes tiesa lietu Nr. 2004-01-06. Pilnīgi jāpiekrīt Kunaracham. Sprieduma daļa tikai sašaurināja Starptautiskās jūrniecības organizācijas Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu pielietošanas telpu. Tikai cik tas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/6/EK atzīst Konvencijas augstāku tiesisko heirarhiju ES tiesiskajā telpā un tikai precizē vairāku standartizētu vienkāršoto veidlapu paraugu dažu ziņošanas formalitāšu izpildei pieleitošanu.

Par Satversmes vietu starptautisko tiesību heirarhijā arī viss skaidrs. Bet kurš pateiks kā rīkoties situācijā, kad kāda pieņemtā regula būs pretrunā ar Satversmi? Mēs varēsim to nepildīt?

Kunarach
29. Aprīlis 2008 / 13:06
0
ATBILDĒT
Es neesmu pārliecināts, ka Satversmes tiesa lieta 2004-01-06 tiešām atzina Eiropas tiesibu pārākumu par pretrunā esošām starptautiskajām tiesībām. Satversmes tiesa atrisināja kolīziju, balstoties klasiskajās līgumtiesību kolīziju normās. Kolidējot diviem starptautiskiem līgumiem, agrākajai Konvencijai par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu un vēlākajam Eiropas Savienības līgumam, Satversmes tiesa sub silentio piemēroja VCLT 41.pantu, atbilstoši kuram daudzpusēja līguma dažas puses var vienoties mainīt līgumu inter se. Tādēļ arī secinājums, ka vis-a-vis ES valstis ir piemērojama direktīva, kas kā no posterioris līguma atvasināta norma ir izmainījusi Jūras tiesību konvenciju ES valstu starpā, kamēr vis-a-vis ne-ES valstīm ir piemērojama Jūras tiesību konvencija, kas nav izmainīta. Konservatīvs un klasisks law of treaties arguments, kas nepiešķir nekādu īpašu statusu Eiropas tiesībām kolīzijā ar starptautiskajām.
visi numura raksti
Kristīne Neimane
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības nodrošinājuma nozīme civilprocesā
Nesen “Jurista Vārdā” izlasīju zvērināta notāra Eduarda Virko rakstu “Zemesgrāmatu pieejamība un ticamība”, kura ietvaros skarta tāda būtiska un sāpīga tēma kā prasības nodrošinājums un tā prioritāte attiecībā ...
2 komentāri
Sannija Matule
Notikums
Juristu biedrībai vien solis līdz pilngadībai
Visupirms bijušas Juristu dienas, un tām tikai sekojusi arī Latvijas Juristu biedrības (LJB) dibināšana. Taču šogad abas lietas īpaši savijas kopā, jo Juristu dienas 2008 vienlaikus veltītas arī LJB 20 gadu jubilejas ...
1 komentāri
Mārtiņš Dambergs
Notikums
Vai un cik lielā mērā grozāms Civillikums  
Juristu dienu laikā Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Juristu biedrību rīkoja arī ekspertu diskusiju "Civillikums ceļā uz modernizāciju", tādējādi vēlreiz uzsverot šī jautājuma aktualitāti mūsu tiesību sistēmā.
Jānis Pleps
Notikums
Kas notiks pēc Saeimas atlaišanas
Juristu dienu 2008 laikā, 23. aprīlī, Juridiskajā koledžā notika diskusija par Saeimas vēlēšanu sistēmas maiņu. Diskusija, kas tika pieteikta ar visnotaļ intriģējošu nosaukumu "Viens balsojums – septiņi rezultāti", ...
Tiesību prakse
Tiesībsarga rīcība, kas veikta pārbaudes lietas ietvaros, nav pakļauta administratīvo tiesu kontrolei
Administratīvais process savā būtībā ir attiecības valsts pārvaldes jomā starp valsti, no vienas puses, un privātpersonu, no otras puses. Tādējādi administratīvo tiesu kontrolei ir pakļautas iestādes darbības valsts pārvaldes ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS