ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Muzikālā darba rašanās pamatā ir radoša darbība, bet izmantošanas pamatā – komerciāla aktivitāte.1 Ja autors savu darbu nepublisko, ierakstu kompānija to nepavairo (nereproducē). Ja melodija un dziesmas vārdi paliks tikai autora domās, pierakstīti uz papīra vai apputēs kompaktdiskā ierakstu studijā, nevienam nebūs iespējas to nopirkt, klausīties un autors no tā negūs nekādu materiālu labumu. Tādēļ atkarībā no darba tirāžas, izgatavoto kopiju skaita, ir atkarīgs tas, cik lielai klausītāju daļai muzikālais darbs ir pieejams un cik komerciāli veiksmīgs muzikālā darba autors būs.

Autortiesību rašanās pirmsākumos kāds arī nojauta, ka tieši reproducēšanas tiesība var nest autoram vislielāko labumu, bet par to, ka tā varētu nest arī ļaunumu, ticamākais, aizdomājās vien retais.

Autortiesību pirmsākumos reproducēja vien daži licencēti uzņēmumi. Attīstoties datortehnikai un biroja tehnikai, autortiesību un blakustiesību objektu pavairošana ir kļuvusi pieejama ne vien specializētām tipogrāfijām, ierakstu kompānijām, kinostudijām, bet ikvienam, kura rīcībā ir dators. Tādēļ reproducēšanu pamatoti var uzskatīt par visbiežāk aprobežoto un pārkāpto muzikālā darba autora tiesību, kas dažkārt maldīgi pat tiek uzskatīta par muzikālā darba lietotāju tiesību.

Darba reproducēšana ir viena no autora mantiskajām tiesībām. Autoram ir monopoltiesības uz darba reproducēšanu, tāpat kā uz ikvienu citu tam piešķirto tiesību. Tā ir ekskluzīva muzikālā darba autora tiesība noteikt, cik darba kopiju tiks izgatavots, tiražēts un kādās teritoriālās robežās tās tiks izplatītas. Nevienam citam bez autora piekrišanas nav tiesību reproducēt darbu.

Tomēr straujā informācijas tehnoloģiju attīstība 20. gadsimta beigās ir pavērusi vēl nebijušas darbu radīšanas un pavairošanas iespējas.

Tādēļ jo īpaši aktuāls ir jautājums par to, cik daudz varam atļauties, lai komforts nenonāktu konfliktā ar likumu un lai mūziķi, kuri patiešām rada, saņemtu pienācīgu atlīdzību par devumu sabiedrības kultūras bagātināšanā, un būtu ieinteresēti radīt arī turpmāk.

1. Muzikālā darba lietošanas tiesība un tās iegūšana

Autortiesību likuma 40. panta 1. daļa noteic: lai iegūtu darba izmantošanas tiesības, darba izmantotājiem attiecībā uz katru darba izmantošanas veidu un katru darba izmantošanas reizi jāsaņem autortiesību subjekta atļauja.