ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

19. Augusts 2008 /Nr.31 (536)

Noziedzīga nodarījuma
subjektīvā puse
ASV un Latvijas krimināltiesības
5 komentāri

Par cilvēka prātam neatrisināmu mīklu līdz šim ir izrādījusies paša cilvēka prāta jeb psihes pasaule, lai gan šo fenomenu pētījušas teju visas zinātnes, sākot no pirmatnējām reliģijām un beidzot ar modernām psiholoģijas un psihiatrijas zinātnēm. Taču nevienam līdz šim nav izdevies ielūkoties psihes dzīlēs un rast atbildes tik neskaidrajiem jautājumiem par cilvēka rīcību un tās motīviem, lai gan teoriju šajā jomā ir ļoti daudz. Arī tajos gadījumos, kad iegūtas padziļinātas liecības par tiem psihiskajiem procesiem, kas norisinās cilvēka prātā, tam nav gūti nedz taustāmi pierādījumi, nedz simtprocentīgi drošs izskaidrojums. Šādā situācijā var šķist dīvaini, "ka vesela juridiskā sistēma [kriminālatbildība] tik lielā mērā tiek balstīta uz kaut ko tādu, par ko mēs tik maz zinām".1

Vēl dīvaināk ir tas, ka Latvijā tieši subjektīvo norišu ietekme uz krimināl­atbildību ir salīdzinoši maz pētīta, lai gan praksē tā sagādā vairāk problēmu nekā risinājumu. Mēģinot rast risinājumu Latvijas tiesu praksē un teorijā aktuālām problēmām, šajā rakstā autore izvērtē, kā ar personas psihi saistītos jautājumus krimināltiesību teorijā un praksē risina citu valstu tiesību zinātnieki, izvēloties sīkāk pētīt Amerikas Savienoto Valstu (ASV) pieredzi, jo kā lielvalstij tai ir daudz lielākas iespējas investēt resursus atsevišķu aktuālu krimināltiesību jautājumu izpētē. Izvēlētā temata aktualitāti apstiprina arī fakts, ka, atšķirībā no kontinentālās Eiropas tiesību saimes valstīm, angloamerikāņu tiesību saimes valstu pieredze krimināltiesību jomā Latvijā nav analizēta un par izvēlēto tematu latviešu valodā nav pieejami zinātniski pētījumi.

 

Mens Rea jēdziens un subjektīvās puses jēdziens

Angloamerikāņu tiesību saimes valstis nepazīst tādus terminus kā noziedzīga nodarījuma objektīvās un subjektīvās pazīmes, taču arī šīs tiesību saimes valstīs pastāv ļoti līdzīgi institūti, kas apzīmēti ar latīņu terminiem Actus Reus2 un Mens Rea.

Mens Rea, tulkojot no latīņu valodas, angļu valodā nozīmē "guilty state of mind", "guilty mind",3 kas latviešu valodā savukārt saprotams kā noziedzīgs prāts, noziedzīgs nodoms, rīcības noziedzīguma apzināšanās.4 Kā savulaik norādījis viens no pirmajiem ievērojamākajiem ASV krimināltiesību zinātniekiem Dž. P. Bišops, "nevar būt neviens noziegums, ne lielāks, ne mazāks, bez ļauna prāta. Citiem vārdiem sakot, sods ir ļaunprātības sekas. Nedz psiholoģiskās spekulācijās, nedz reliģiozā vai morālā sentimentā, neviens cilvēks jebkurā vecumā nepieļautu, ka persona tiktu atzīta par vainīgu, ja tās prāts tāds nebūtu. Tieši tādēļ tas ir mūsu juridiskās sistēmas princips, gluži tāpat kā, iespējams, jebkuras citas, ka pārkāpuma būtība ir nepatiess nodoms, bez kura tas nevar pastāvēt".5

Ne ASV federālajā likumdošanā, ne arī štatu kodeksos nav iekļauta Mens Rea definīcija, un šis jēdziens sagādājis problēmas gan tiesību zinātniekiem, gan tiesām. Gadsimtu laikā, kā to uzsver arī amerikāņu tiesību zinātnieks F. B. Saire, tiesas un zinātnieki ir bijuši bezcerīgās nesaskaņās par Mens Rea precīzo nozīmi, norādot, ka "Mens Rea nenozīmē atsevišķu konkrētu psihes stāvokli, kam jābūt pierādītam kā priekšnosacījumam visai noziedzībai. Mens Rea līdzīgi kā hameleons var iegūt dažādas nokrāsas dažādās situācijās".6 Mūsdienīgu Mens Rea skaidrojumu, pēc autores domām, sniedz profesors P. H. Robinsons. Viņš norāda, ka neskaidrības galvenokārt rada divas dažādas nozīmes, kādās tiek lietots termins Mens Rea, proti, plašākā un šaurākā. "Plašākajā nozīmē Mens Rea ir sinonīms vainojamam personas stāvoklim vai, precīzāk, tiem apstākļiem, kas padara personas pārkāpumu pietiekami vainojamu, lai izpelnītos kriminālnotiesāšanas nosodījumu. Šajā plašākajā nozīmē frāze [Mens Rea] ietver visas krimināltiesību 'vainojamības' doktrīnas – pārkāpuma psihes stāvokļa prasības, tai skaitā atvainojošu aizsardzību (excuse defence) kā nepieskaitāmība, brieduma trūkums, spaidi u. c.,"7 raksta P. H. Robinsons, uzsverot, ka plašākajā nozīmē Mens Rea tiek lietots vispārējās tiesībās (common law), kā arī citās nejuridiskās zinātnēs, piemēram, psiholoģijā un filozofijā.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
autore
28. Augusts 2008 / 14:29
0
ATBILDĒT
Ļoti atvainojos par pārpratumu, jo diezgan ilgi apsvēru, kā gramatiski korektāk izteikties par Pirmskara Latvijas laiku, tai skaitā konsultējos ar zinātnisko konsultantu un pētīju, kā minēto laika posmu apzīmē citi autori. Minētais nekādā ziņā neapšauba to, ka šobrīdējā Latvijas valsts ir iepriekšējās neatkarīgās Latvijas valsts pēctece, proti, tā pati valsts. Ar minēto ir domāts, ka tas bija pirmais neatkarīgās Latvijas posms. Autore to uztver kā dziļu aizvainojumu, ka tiek apgalvots, ka autorei varētu būt vienaldzīgs šis jautājums. Autore uzskata, ka minēto teikumu kontekstā ar konstitucionālajām tiesībām nemaz nevar tulkot savādāk un tas jāsaprot kā pirmais neatkarīgās Latvijas posms, pie tam šādu apzīmējumu izmanto vairāki juristi, kuri nekādā ziņā neapšauba šo faktu un nav vienaldzīgi pret šo jautājumu.
Anonīms lietotājs
21. Augusts 2008 / 19:58
0
ATBILDĒT
Cik gan tas izskatas pēc juristiem :) "Jūs tikko pateicāt vārdu "likumdošana". Vai Jūs domājāt, ka mums ir arī likuma devēji? Sagadāšu Jūms vilšanos mums ir tikai likumuuzspiedēji." Tas ir joks. Tomēr, šķiet ka starp sabiedrību un juristiem parādas tāda soc.parādība, ko Amerikā nosaukuši par expectation gaps - pārravums gaidās. Ar jā, es jau arī nogrēkoju, jo ASV nosaucu par Ameriku. Ja paliks "Amerika", neviens jau nesapratīs par ko iet runa.
Jurists
21. Augusts 2008 / 11:22
2
ATBILDĒT
Universitātes uzdevums ir izveidot personību, kas ir spējīga kritiski raudzīties uz pētījuma objektu. Tāpēc tā nav piesiešanās un nekāds sīkums, jo no autores izpaustā teikuma daudz ko var izsecināt gan par pašu autori, gan par autores attieksmi pret mūsu valsti.
nevajag piesieties
21. Augusts 2008 / 10:51
0
ATBILDĒT
tā pati kļūda savos rakstos bija arī asoc.prof. Dr.iur. Ringoldam Balodim. tā ka piedosim raksta autorei par šo sīkumu.
Lasītājs
20. Augusts 2008 / 11:27
1
ATBILDĒT
Cien.raksta autore! Jūs rakstāt:"Konkrēts vienots apzīmējums norisēm personas psihē nebija sastopams arī pirmās neatkarīgās Latvijas valsts krimināltiesību normatīvajos aktos." Jājautā, vai Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, studējot 6 gadus, par Latvijas valstiskās kontinuitātes doktrīnu neviens docētājs neko nav teicis vai Jūs principiāli uzskatāt, ka šobrīd Latvija ir valsts, kas dibināta 1991.gadā? Vai tas Jums ir pilnīgi vienalga?
visi numura raksti
Andris Kluss
Skaidrojumi. Viedokļi
Paredzamais līguma pārkāpums Civillikuma modernizācijas aspektā
Pēdējā laikā vērojamas plašas diskusijas attiecībā uz jautājumu par Latvijas Republikas Civillikuma1 (turpmāk – Civillikums) modernizāciju. Tiek izvirzīti pretrunīgi viedokļi ne tikai par likumprojekta "Grozījumi Civillikumā"2 ...
4 komentāri
Kalvis Torgāns
Akadēmiskā dzīve
Jauns mācību gads –
jauni profesori Latvijas Universitātē  
Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās zinātnes Profesoru padomei 2008. gada pirmā puse bija intensīva un ražena darba laiks, izvērtējot un konkursa kārtībā ievēlot jaunus profesorus. 29. augustā LU akadēmiskā kolektīva ...
2 komentāri
Mārtiņš Dambergs
Juridiskā literatūra
Iespēja pilnveidot juridiskās analīzes
un tekstu rakstīšanas prasmi
Tiesu namu aģentūra laidusi klajā Baibas Brokas un Stīvena Džohansena grāmatas “Juridiskā analīze un tekstu rakstīšana” trešo papildināto izdevumu. Tā kā šis ir jau trešais atkārtotais grāmatas izdevums, tas būtiski ...
Tiesību prakse
Faktiskās rīcības nošķiršana no starpdarbībām (starplēmuma)
Lai varētu vērsties tiesā administratīvā procesa kārtībā par kādu valsts rīcību, vispārīgs noteikums ir tāds, ka sekām, kas no attiecīgās rīcības (lēmuma) ir radušās, ir galīgā noregulējuma raksturs. Līdz ar to ...
Īsziņas
Koncepcija par mediācijas ieviešanu
AUTORU KATALOGS