ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

2008. gada 18. decembrī likumdevējs ir izdarījis grozījumus Administratīvā procesa likumā. Izmaiņas skar arī tiesību normas, kas regulē administratīvā procesa uzsākšanu no jauna. Līdz likuma grozījumiem tiešā tekstā administratīvā procesa uzsākšana no jauna bija ierakstīta tikai 87. un 88. pantā. Savukārt līdz ar grozījumiem likumdevējs norādi uz šo procesu pamatoti ir iekļāvis arī 83. pantā. Proti, minētā tiesību norma tagad skaidri noteic, ka administratīvā procesa uzsākšanas no jauna tiesiskais regulējums atrodams 85.–88. pantā. Tas nozīmē, ka procesa uzsākšana no jauna šā likuma izpratnē ir ne tikai gadījumos, kad persona vēršas ar šādu iesniegumu (87. pants), bet arī tajos gadījumos, kad iestāde pēc savas iniciatīvas lemj par iespēju uzsākt procesu no jauna (85., 86. un 88. pants). Pirmais no minētajiem gadījumiem ir procesa uzsākšana šaurākā nozīmē, bet otrs – plašākā nozīmē.

Līdz grozījumu veikšanai varēja rasties maldīgs priekšstats, ka iestāde procesu no jauna varēja uzsākt tikai uz 87. un 88. panta pamata, par ko liecināja šo pantu nosaukums: administratīvā procesa uzsākšanu no jauna uz personas iesnieguma pamata un pēc iestādes iniciatīvas. Tagad, lai šo neskaidrību novērstu, ir mainīts jau iepriekš norādīto tiesību normu saturs un arī 88. panta nosaukums (iestādes pienākums uzsākt administratīvo procesu no jauna). Tādējādi 88. pants uzliek iestādei pienākumu tiesību normā minētajos gadījumos sākt procesu, savukārt 85. un 86. pants ietver iestādes rīcības brīvību to darīt. Savukārt persona var izmantot savas subjektīvās tiesības vērsties iestādē 87. panta kārtībā (šo normu var saukt par privātpersonas tiesiskajiem ieročiem), un, ja ir iestājušies šajā tiesību normā minētie priekšnoteikumi, iestādei process ir jāsāk no jauna. Vienlaikus, ja tās iesniegums 87. panta kārtībā netiek apmierināts, persona var vērst iestādes uzmanību uz to, ka pastāv taču arī 85. un 86. panta regulējums par spēkā stājušos administratīvo aktu atcelšanu. Tomēr šīs tiesību normas nerada privātpersonai subjektīvas tiesības uz administratīvā procesa uzsākšanu. Tādējādi minētās tiesību normas darbojas paralēli.

Šajā rakstā tiks apskatīts tas administratīvais process, kas notiek uz personas iesnieguma pamata atbilstoši 87. pantam.Administratīvo tiesu piecu gadu pastāvēšanas laikā jau ir izveidojusies stabila judikatūra šajā jautājumā, kas arī tiks aplūkota.

I. Taisnīguma princips un tiesiskās stabilitātes princips

No tiesiskās stabilitātes principa izriet, ka ar administratīvo aktu starp privātpersona un publisko tiesību subjektu nodibinātām konkrētām publiski tiesiskām attiecībām vispārīgi nevajadzētu tikt pārskatītām, jo administratīvajam aktam, kas kļuvis neapstrīdams, piemīt galīgā noregulējuma raksturs. Nodibinātās tiesiskās attiecības var tikt pārskatītas, tikai pastāvot konkrētiem likumā paredzētiem priekšnoteikumiem. Uz šādu izpratni nolēmumos uzmanību ir vērsis Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Senāts).¹

Arī Eiropas Kopienu tiesa ir atzinusi, ka tiesiskā stabilitāte (noteiktība, drošība)² ir viens no vispāratzītiem Kopienu tiesību principiem. Tā, piemēram, tiesa ir atzinusi, ka administratīvā akta galīgums, kas ir iestājies pēc saprātīga termiņa, kas noteikts tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanai, veicina šādu stabilitāti, un tādējādi Kopienu tiesību normas neprasa, lai iestādēm principā būtu pienākums sākt procesu no jauna lietā, kurā process ir kļuvis galīgs.³ Iestādei nav pienākuma atgriezties pie administratīvā akta, kas kļuvis galīgs pēc saprātīga pārsūdzēšanas termiņa beigām. Šā principa ievērošana ļauj novērst, ka administratīvie akti, kas rada tiesiskas sekas, tiktu pārskatīti neierobežotu laiku.