Sabiedrībā tiek plaši diskutēts par ētikas normu ievērošanu reglamentēto juridisko profesiju pārstāvju profesionālajā darbībā, to skaitā arī zvērinātu tiesu izpildītāju darbībā. Zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās ētikas normas nosaka Zvērinātu tiesu izpildītāju ētikas kodekss,1 bet tas neparedz visus jautājumus, kas attiecas uz vispārpieņemtajām uzvedības normām, tāpēc var teikt, ka patiesa ētika sākas tur, kur pārstāj lietot vārdus. Tas nozīmē, ka tikai no katra cilvēka ir atkarīgs uzvedības modelis, ko tas lieto gan ikdienā, gan profesionālajā darbībā.
Rakstā analizēts jautājums, kādā mērā likumdevējs ar pieņemtajām likuma normām var "piespiest" zvērinātu tiesu izpildītāju rīkoties ētiski savā profesionālajā darbībā, jo, neraugoties uz Zvērinātu tiesu izpildītāju ētikas kodeksu un citiem tiesu izpildītāju profesionālo darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem, ir jomas, kurās tiesu izpildītāji var "brīvi rīkoties", bieži vien pretēji sabiedrībā vispārpieņemtajām uzvedības normām, bet nepārkāpjot normatīvajos aktos noteikto. Rakstā tiek analizētas arī konkrētas lietas, kurās ir iesniegtas sūdzības par tiesu izpildītāja profesionālo darbību. Visbeidzot, tiek salīdzināts Latvijas, Igaunijas, Lietuvas normatīvajos aktos noteiktais attiecībā uz zvērinātu tiesu izpildītāju darbību.
Darba autore izvirza mērķi sniegt praktisku ieguldījumu tiesu izpildītāju profesionālās darbības izpētē, kad tiesu izpildītājs izvēlas noteiktu rīcību gadījumos, kad viņš savā darbībā netiek ierobežots ar normatīvajiem aktiem, analizēt praksē pretrunas un censties rast iespējamos risinājumus normatīvo aktu nepilnību novēršanā.
1. Izvēles ētika tiesu izpildītāja profesionālajā darbībā
Zvērinātu tiesu izpildītāju ētikas kodekss nosaka zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās ētikas normas, kas jāievēro zvērinātiem tiesu izpildītājiem, zvērinātu tiesu izpildītāju aizvietotājiem, zvērinātu tiesu izpildītāju palīgiem un zvērinātu tiesu izpildītāju kandidātiem, apzinoties, ka katras iepriekš minētās profesijas pārstāvja rīcība veido zvērinātu tiesu izpildītāju kopējo tēlu sabiedrībā.2
Civilprocesa likuma3 E daļa regulē jautājumus par tiesas spriedumu izpildi, ko īsteno tiesu izpildītājs. E daļā aplūkoti tādi jautājumi kā tiesu izpildītāju statuss, izpildu lietvedības vispārīgie noteikumi, piespiedu izpildes līdzekļu piemērošana un citi jautājumi, kuru veikšanā tiesu izpildītājam bieži vien ir iespēja rīkoties pēc iekšējās pārliecības.
Civilprocesa likuma normās ir saskatāma kāda būtiska problēma – bieži vien zvērināts tiesu izpildītājs vērš piedziņu uz parādniekam piederošo nekustamo īpašumu, lai gan pastāv arī citas iespējas, piemēram, vērst piedziņu uz kustamo mantu. Šādos gadījumos ir jāvērtē, vai tiesu izpildītāja rīcība, uzreiz vēršot piedziņu un personai piederošo nekustamo īpašumu, ir ētiska, kaut arī likums to neaizliedz.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes