ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

[1] Pēdējos gados aktualizējies jautājums par cietušo tiesībām kriminālprocesā, par ko liecina arī Tieslietu ministrijas 2008. gada septembra beigās rīkotais seminārs “Cietušo tiesību realizācija kriminālprocesa ietvaros” un “Jurista Vārda” piedāvātā tiesību zinātnieku un praktiķu diskusija par cietušo tiesību problemātiku kriminālprocesā.¹ Praktisko darbinieku un teorētiķu uzmanības lokā bijis arī jautājums par izlīgumu un tā tiesiskajām sekām, uz ko norāda Augstākās tiesas 2008. gadā veiktais pētījums,² jautājuma par izlīgumu un tā sekām kriminālprocesā apspriešana LU Juridiskās fakultātes rīkotajā zinātniski praktiskajā konferencē “Kurp ved kriminālprocess”, arī publikācijas.³

Iepazīšanās ar kādu tiesu prakses piemēru⁴ rosināja pie šiem jautājumiem atgriezties vēlreiz, it īpaši ņemot vērā, ka tie ir cieši saistīti.

Lietas būtība un virzība

[2] “2008. gada 4. augustā ap plkst. 11.30 G.F. vadīja transportlīdzekli – automašīnu “GAZ 2705”, valsts reģistrācijas numurs [..] – Jēkabpils rajona Aknīstes lauku teritorijā pa ceļu Vecumnieki – Nereta – Subate virzienā no Aknīstes uz Neretu.

Ceļa 93. kilometrā, pārkāpjot MK noteikumu Nr. 571 “CSN 4. un 10. punkta prasības, kas paredz, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda CSN un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas un satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus; pārkāpjot CSN 112. punkta prasības, kas noteic, ka transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā); pārkāpjot CSN 113. punkta prasības, kas nosaka: ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras transportlīdzekļa vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis, vai, neradot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, šķērslis jāapbrauc; pārkāpjot CSN 38.5. punktu, kas nosaka, ka, braucot ar mehānisko transportlīdzekli, kura konstrukcijā paredzētas drošības jostas, nevest pasažierus, kuri nav piesprādzējušies, G.F. veda aizmugures sēdeklī ar drošības jostu nepiesprādzētu pasažieri G.S., izvēlējās braukšanas ātrumu, neņemot vērā ceļa apstākļus – greidera atstātu grants seguma valnīti uz ceļa vidus, uzbrauca uz tā, radot satiksmei bīstamu situāciju, kā rezultātā automašīnu sanesa, tā nobrauca no ceļa un apgāzās, nepiesprādzētais pasažieris G.S. tika izmests no automašīnas un guva miesas bojājumus galvas apvidū” – [miesas bojājumu apraksts izlaists – V.L.], “kas pēc sava rakstura pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem, kuru rezultātā, sarežģījoties ar smadzeņu tūsku, piebriešanu, saspiedumu un sekundāro asinsizplūdumu smadzeņu stumbrā, iestājās G.