ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Mantas nolaupīšana atkārtoti un lielā apmērā

Katrs Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesu prakses vispārinājums un uz tā rezultātu pamata izdarītā Krimināllikuma normu interpretācija konkrētā krimināllietu kategorijā ir apsveicams notikums, kas sekmē vienveidīgu krimināltiesību normu piemērošanu.

Ja nu Augstākā tiesa ir ķērusies pie tiesu prakses vispārinājuma krimināllietās par krāpšanu, tad acīmredzot tiesu praksē ir sakrājušās problēmas Krimināllikuma 177. un 180. panta, kur noteikta kriminālatbildība par mantas nolaupīšanu krāpšanas ceļā, piemērošanā. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu palātas tiesnešu kopsapulces 2009. gada 22. maija lēmumā "Par tiesu praksi lietās par krāpšanu" (turpmāk arī – AT 2009. gada 22. maija tiesnešu kopsapulces lēmums) anotācijā, kā viena no problēmām minēta nekustamā īpašuma nolaupīšanas kvalifikācija un jautājums par turpinātu un atkārtotu krāpšanu saistībā ar KL 177. panta trešajā daļā paredzēto krāpšanas kvalificējošo pazīmi – ja krāpšana izdarīta lielā apmērā.

Vispirms tiks analizēts otrais jautājums, jo Augstākā tiesa savā lēmumā ir norādījusi uz atšķirīgu no iepriekšējās tiesu prakses ievirzi nodarījuma kvalifikācijas risinājumā, ja krāpšanā nolaupītais sasniedz lielu apmēru.

Kopumā teorētiskās nostādnes par mantas nolaupīšanu krāpšanas ceļā, par krāpšanu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, par turpinātu un atkārtotu mantas izkrāpšanu un citiem ar krāpšanu saistītiem jautājumiem ne teorētiskā, ne praktiskā ziņā iebildumus neizsauc, jo attiecīgie risinājumi jau uz jaunā Krimināllikuma bāzes bija iestrādāti Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 2001. gada 14. decembra lēmumā "Likuma piemērošana krimināllietās par svešas mantas nolaupīšanu"² un vēlākajos gados aprobēti Latvijas tiesu praksē.

Ja runājam par turpinātu krāpšanu, tad tās jēdziena saturs AT 2009. gada 22. maija tiesnešu kopsapulces lēmumā "Par tiesu praksi lietās par krāpšanu" pēc būtības nav dots. Turpinātas krāpšanas saturu kaut kādā mērā varam izsecināt no šā lēmuma 19. punkta. Tajā teikts – ja vainīgā persona, rīkojoties ar konkretizētu nodomu, ir izdarījusi vairākas krāpnieciskas darbības nolūkā sasniegt konkrētu mērķi, izdarītais atzīstams par atsevišķu turpinātu krāpšanu.

Varēja gan turpat norādīt, kas var liecināt par konkrēto mērķi. Piemēram, Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 2001. gada 14. decembra lēmuma "Likuma piemērošana krimināllietās par svešas mantas nolaupīšanu" 7.5. punktā teikts – par turpinātu nolaupīšanu uzskatāma tāda svešas mantas vairākkārtēja nelikumīga paņemšana no viena un tā paša īpašnieka vai valdītāja valdījuma, kas sastāv no vairākām vienveidīgām noziedzīgām darbībām, kurām ir vienots nodoms un kopējs galamērķis – nolaupīt mantu noteiktā daudzumā vai apmērā un kas savā kopībā izveido vienotu noziedzīgu nodarījumu (piemēram, persona no viena un tā paša avota – mantas atrašanās vietas, dzīvokļa, noliktavas vai citas glabātavas – paņem mantu vairākos paņēmienos ar nelielu starplaiku). Nākamajā punktā skaidrots, ko nevar uzskatīt par mantas turpinātu nolaupīšanu.³

Tā nu arī paliek neskaidrs jautājums – vai nupat minēto Augstākās tiesas skaidrojumu par turpinātu mantas nolaupīšanu var pilnībā attiecināt arī uz krāpšanu vai tas būtu traktējams citādi. Manuprāt, minētās mantas turpinātas nolaupīšanas pazīmes lielā mērā var tikt attiecinātas arī uz turpinātas krāpšanas gadījumiem.

Tādā redakcijā, kā izteikts AT 2009. gada 22. maija tiesnešu kopsapulces lēmuma 19. punkts, turpinātas krāpšanas jēdziens var tikt izprasts ļoti sašaurināti un galīgais krāpšanas mērķis var kļūt par grūti pierādāmu apstākli, ja risināmi jautājumi par kvalifikācijas robežjautājumiem pēc nolaupītā apmēra, tas ir, kad, piemēram, vairākkārtēja neliela apmēra krāpšana vairs nav nelielā apmērā vai kad krāpšana sasniegusi lielu apmēru.

Kā tad ir ar tiem gadījumiem, kad persona līdzīgos apstākļos vairākkārt izdara krāpšanu un viņas nodoms ir bijis iegūt mantu, kamēr vien tāda iegūšanas iespēja pastāv, īpaši nedomājot par nolaupāmā kopējo daudzumu vai apmēru. Rezultātā izkrāptā vērtība vai nu pārsniedz neliela apmēra robežu, vai sasniedz liela apmēra robežu.

KL 23. panta trešajā daļā dots turpināta noziedzīga nodarījuma vispārējs jēdziens – atsevišķu turpinātu noziedzīgu nodarījumu veido vairākas savstarpēji saistītas tādas pašas noziedzīgas darbības, kas vērstas uz kopēju mērķi, ja tās aptver vainīgās personas vienots nodoms, tāpēc savā kopumā tās veido vienu noziedzīgu nodarījumu.