Ja vēlies iepazīt cilvēku, dodies kopā ar viņu grūtā ceļojumā. Kad mugursomā būs palicis viens cepums un arī dzeramais ūdens ies uz beigām, tad redzēsi, kāds patiesībā ir tavs draugs.
Šobrīd viens nabaga cepums kulstās pa visas mūsu valsts "mugursomu". Pašizdomātās pārpilnības dzīres gan valsts, gan (lielākajai daļai) arī individuālā līmenī ir beigušās.
Krīze piespiedusi inventarizēt visu nozaru, to skaitā tieslietu, izdevumus. Gan publiski, gan aizkulisēs notiek cīņa par "cepumu". Katrs cenšas pierādīt savu funkciju neaizstājamību. Gandrīz visur samazinātas algas, atlaisti darbinieki. Būtiski ierobežoti izdevumi tādiem pārticības valstīs raksturīgiem pasākumiem kā probācija un cilvēktiesību aizsardzība. Vienlaikus parādās idejas, kas pirmskrīzes laikā šķistu absurdas: gluži kā tālajos trīsdesmitajos dzirdīgas ausis rod aicinājumi pēc stiprās glābēja rokas jeb tautas vadoņa, izskan priekšlikumi steigšus pārveidot Latviju par prezidentālu republiku, ar sajūsmu tiek uztverta ideja atbrīvot parādniekus no apgrūtinošām civiltiesiskām saistībām utt.
Atgriežoties pie ievadā minētās iespējas patiesi iepazīt draugu, – var teikt, ka šobrīd ekstrēmos apstākļos Latvijas sabiedrība iepazīst pati sevi.
Kā rīkoties šādā valstij grūtā brīdī? Cik tālu krīze ir ietekmējusi tieslietas? Ko ir vērts ziedot uz "finanšu konsolidācijas" altāra un kur piekāpties nedrīkst? Vai ir iespējams ar tiesiskiem līdzekļiem ierobežot krīzes postošās sekas un veicināt ātrāku valsts atdzimšanu?
Līdzšinējā Latvijas vēsturē juristi izšķirīgos brīžos pārsvarā ir saglabājuši veselīgu spriestspēju un rīcībspēju. Tā jābūt arī šoreiz. Tāpēc novembra beigās "Jurista Vārds" aicina uz savu autoru un lasītāju konferenci "Krīze un tieslietas".
Šis, protams, nav revolucionārais Tautas frontes laikmets, tomēr tā laika dziesmas vārdi "pie pleca plecs" ir gluži vietā: apvienojot zināšanas un idejas, noteikti varam kopīgi līdzēt savai valstij.