ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

24. Novembris 2009 /Nr.47 (590)

Tieslietu finanses krīzes laikā: viedokļi un statistika
3 komentāri
Sannija Matule
"Jurista Vārda" galvenā redaktora vietniece 
Dr.iur.
Gatis Litvins
 

Šonedēļ, 27. novembrī, Latvijas Universitātē notiks "Jurista Vārda" autoru un lasītāju konference "Krīze un tieslietas: ietekme, riski, risinājumi", kurā tiks diskutēts par valsts ekonomiskās lejupslīdes ietekmi uz tieslietu un tiesību sistēmu, kā arī tiesību politiku Latvijā. Protams, tieslietu institucionālā sistēma, kuras finansējums atrodas Tieslietu ministrijas pārziņā, ir tikai viens no krīzes ietekmes laukiem (konferences temats ir daudz plašāks), taču krīzes sekas "skaitliskā izteiksmē" šeit ir vislabāk redzamas, jo informācija ir apkopota, pieejama un pārskatāma. Tādēļ "Jurista Vārds" piedāvā lasītājiem finanšu informāciju par plānoto tieslietu sistēmas budžetu 2010. gadā, darbinieku skaitu un algām, ko papildina Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Lazdovska un citu sistēmas amatpersonu komentāri par budžeta situāciju un iestāžu spēju funkcionēt.

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis: "Kas vakar likās "briesmīgi", šodien jau liekas pieņemami, un ir bail domāt, kā būs rīt"

Saeima gatavojas otrajā, galīgajā lasījumā pieņemt valsts budžeta projektu nākamajam gadam (saruna notika 12. novembrīred.), tagad var atskatīties uz sarežģīto budžeta tapšanas laiku. Kā jūs kopumā dēvētu šo finanšu plānošanas procesu tieslietu nozarē: vai tas bija sāpīgs un sarežģīts, vai arīvarbūt patiesībā šāds funkciju pārvērtēšanas un struktūras optimizācijas process jau sen bija nepieciešams?

Pirms atbildu uz jautājumu, teikšu par tieslietu nozares budžetu to pašu, ko šobrīd saka par visas valsts finansēm: kas vakar likās "briesmīgi", šodien jau liekas pieņemami, un ir bail domāt, kā būs rīt.

Lai saprastu situāciju tieslietās, jāatgriežas jūnijā, kad valsts šī gada tēriņi tika samazināti kopumā par 500 miljoniem latu, to skaitā tieslietu finansējums – par 11 miljoniem latu.

Diemžēl, veidojot nākamā gada budžetu, valdība un Finanšu ministrija ļoti maz ņēma vērā to, kādu iespaidu uz dažādu ministriju budžetiem ir atstājuši 2008. gada nogalē un 2009. gada jūnijā izdarītie budžeta grozījumi un kādu iespaidu tie atstās uz nākamā gada budžetu. Maz vērības tika veltīts faktam, ka pārliecinoši lielākā tieslietu budžeta daļa ir "cietās" pozīcijas: apmēram 70 procentus šobrīd veido atlīdzības izdevumi (algas), bet atlikušos 30 procentus – iestāžu (tiesu, ieslodzījuma vietu u. c.) uzturēšanas jeb saimnieciskie izdevumi. Tieslietu ministrija atšķirībā no citām ministrijām nepārrauga kādus lielus valsts investīciju projektus – ceļu būvi vai ko līdzīgu, kur būtu iespējams atteikties no kāda dārga projekta un līdz ar to ietaupīt ievērojamus līdzekļus. Tādējādi atšķirībā no citām nozarēm mēs nevarējām veikt samazinājumus uz vienreizēju izmaksu rēķina – ministrijai neatlika nekas cits, kā uz 2009. gada atlikušajiem sešiem mēnešiem ievērojami samazināt ne vien algu fondu (par gandrīz 40 procentiem), bet pat valsts funkcijas tieslietu nozarē. Tādējādi šī gada otrajā pusē tika ietaupīti 11 miljoni latu. Tā kā tika samazinātas pastāvīgu izdevumu pozīcijas, jūnijā pieņemto lēmumu rezultātā nākamā gada izdevumi automātiski samazinātos par teju divas reizes lielāku summu – 22 miljoniem. Taču budžeta konsolidācijas ietvaros, neņemot vērā tieslietu specifisko situāciju, no mums tika prasīts vēl lielāks izdevumu samazinājums.

Šoreiz gan samazinājums vismaz nebija mehānisks: valdība caurskatīja valsts funkcijas pa grupām un vērtēja to nozīmīgumu, attiecīgi samazinot finansējumu par 10, 20 vai 30 procentiem. Taču arī šādā veidā man neradās pārliecība, vai samazinājums vienlīdz skar vienā funkciju grupā iedalītās iestādes no dažādām nozarēm. Teiksim, Uzņēmumu reģistrs atbilstoši savām funkcijām tika iekļauts valsts ekonomiskās darbības funkciju grupā – kopā ar iestādēm, kas, piemēram, pārrauga valsts investīcijas. Mēs Uzņēmumu reģistrā jau pirms tam bijām ievērojami samazinājuši atalgojumu un saimnieciskos izdevumus. Tagad šo iestādi skāra kārtējais finanšu samazinājums, turklāt tādā pašā apmērā kā citas "ekonomisko funkciju" iestādes. Bet mēs jau nezinām, kādi tieši samazinājumi bija izdarīti šajās citās iestādēs, līdz ar to ir grūti spriest, vai samazinājums ir pēc būtības samērīgs.

Vai šo Latvijai seno problēmu, kad dažādu nozaru valsts iestādes darbojas dažādos pārticības līmeņos, varētu risināt vienotās atalgojuma sistēmas ieviešana, par ko šobrīd lemj Saeima?

Jā, tas būtu risinājums.

komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
oykMhKklBIpEAs
2. Janvāris 2013 / 12:32
0
ATBILDĒT
OXv8Fx tzjniyqpabmx
RNtMOJjVTP
2. Janvāris 2013 / 11:46
0
ATBILDĒT
fMEBGq ajjcfmwkohii
bZABCpQyiB
1. Janvāris 2013 / 16:21
0
ATBILDĒT
Custou escrever: \"BEM-VINDO A CHIFUNDE\". E assim, teomers sempre que entortar o pescoco para ler o \"V...\" e liga-lo ao \"La\" (se a estrada estiver transitavel, claro...). Enfim, faz-se lembrar um letreiro dos meus tempos de estudante que dizia \" LABORAT ELECTROMAG\". Ate parecia russo, mas o que queria mesmo nos dizer era que ali estava o laboratorio de Electricidade e Magnetismo.Eh,eh,eh...
visi numura raksti
Evita Jurēvica, Kristīne Drēviņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Centrālo banku neatkarība: pašmērķis vai instruments
Eiropas Savienības dalībvalstu centrālo banku neatkarību garantē EK Dibināšana līguma (turpmāk tekstā – EK Līgums) 108. pants un Eiropas Centrālo banku sistēmas statūtu un Eiropas Centrālās bankas statūtu (turpmāk tekstā – ...
2 komentāri
Sergejs Rudāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Komerciālā pirkuma tiesiskais regulējums

Šajā rakstā autors analizē komerciālā pirkuma tiesisko regulējumu Komerclikuma (turpmāk tekstā – KCL) jaunajā D daļā, kas būs spēkā ar 2010. gada 1. janvāri.

Kristīne Krūma
Nedēļas jurists
Kristīne Krūma
3 komentāri
Gatis Litvins
Notikums
Latvijas Tiesnešu biedrības 90. gadadiena
Rasma Zvejniece
Notikums
Pirmoreiz uzstājas Apvienotais tiesu koris
AUTORU KATALOGS