Kamēr dažādas sabiedrības grupas aizstāv savas intereses Satversmes tiesā un paļaujas uz tās taisnīgo lēmumu, tikmēr cita sabiedrības daļa – kredītņēmēji – aktīvi iesaistījušies likumdošanā. Latvijas Kredītņēmēju apvienība izstrādājusi Krīzes likuma projektu (sk.: www.kreditnemeji.lv). Tā mērķis ir ekonomiskās krīzes periodā nodrošināt pastiprinātu kredītņēmēju tiesisko un ekonomisko interešu aizsardzību. Saeimā pārstāvētajām partijām šajā likumprojektā ietvertie noteikumi neradīja vēlmi tos “ietērpt” likuma “frakā”, bet 5754 cilvēki tikai divu nedēļu laikā ar parakstu apliecinājuši tam atbalstu.
Demokrātija ir tautas pašpārvaldība, un tā pieprasa aktīvu pilsoņu līdzdalību valsts lietās. Jo pasīvāka ir sabiedrība, jo mazāk demokrātiska ir valsts. Tādēļ pilsoņu rīcība, kas neizpaužas tikai kā aiziešana uz vēlēšanām, ir apsveicama. Sabiedrībā līdzdalības apziņai jābūt pastāvīgai. Tomēr Latvijā tā uzplaiksnī tikai spiedīgos apstākļos, kad sekas jau iestājušās. Tā reti kad laikus piedalās tādu noteikumu radīšanā, kas varētu novērst dižķibeļu rašanos vai arī mīkstinātu to seku ietekmi. Kūtruma dēļ sabiedrība izvēlas “mocekļa statusu”. Kad sekas jau iestājušās, tad tiek meklēti risinājumi. Virzītājspēks ir nevis vēlme dzīvot labākā valstī, bet mantiskais aspekts. Tas pats, kas bija iemesls krīzei.
Ar likumprojektu tiek lūgts izdarīt izņēmumus vairākiem pirms krīzes visiem zināmiem Civillikuma noteikumiem, t. sk. pacta sunt servanda principam.
Šī situācija rada daudz jautājumu. Kāpēc neviens neaizstāvēja kredītņēmēju intereses laikā, kad notika to aizskārums – daļa sabiedrības bezatbildīgi ņēma kredītus un bankas tos izsniedza? Ja būvnieks nevar paļauties, ka būvatļauju nepārsūdzēs un neatzīs par prettiesisku, tad – vai kredītņēmējs var paļauties, ka tam vienmēr būs pastāvīgi ieņēmumi un vai neiestāsies ciklveidīgi paredzamā ekonomiskā krīze? Vai pasaules finanšu krīzi var atzīt par nepārvaramas varas radītu apstākli? Vai bankām var uzlikt par pienākumu ar aizņēmējiem dalīt atbildību par radušos situāciju? Vai “krīze” ir kļuvusi par savdabīgu tiesisko normu? Vai Kredītņēmēju apvienības izstrādātajiem likumprojekta noteikumiem ir leģitīms mērķis, un vai to nevar sasniegt arī ar citiem, mazāk ierobežojošiem līdzekļiem?
Viens gan ir droši zināms: jebkuram jāaizņemas un jāaizdod saprātīgi. Ne tikai bankām, bet arī privātpersonām pašām jārūpējas par savu “likviditāti”.