ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

25. Maijs 2010 /Nr.21 (616)

Cieņas izpratne bioētikā
1 komentāri
Dr.iur.
Diāna Hamkova
LU Juridiskās fakultātes lektore 

Runājot par jēdzienu "cieņa", var izdalīt vismaz divus tās veidus (vai līmeņus) – vispārcilvēcisko cieņu un personīgo cieņu. Vispārcilvēciskās cieņas gadījumā mēs runājam par cilvēku kā augstāko bioloģisko būtni, šai aspektā cilvēks ir vērtība pati par sevi. Savukārt personīgā cieņa raksturojas ar šaurāku izpratni, proti, tas ir cilvēka pašnovērtējums, kas var tikt apdraudēts ar goda aizskaršanu un neslavas celšanu. Ņemot vērā to, ka personīgā cieņa Latvijas likumdevēja skatījumā nav pietiekami nozīmīga cilvēka pamattiesība (par to liecina fakts, ka, neraugoties uz juridiskajā literatūrā izteiktiem nopietniem pretargumentiem šādai rīcībai, no Krimināllikuma tika izslēgts 156.pants, kurā bija paredzēta atbildība par personas goda un cieņas aizskaršanu, tāpat dekriminalizēta goda un cieņas aizskaršana masu informācijas līdzeklī),1 šajā rakstā pievērsīšos vispārcilvēciskās cieņas izpratnei bioētikā, akcentējot tos jautājumus, ar kuriem tuvākajā nākotnē, iespējams, nāksies saskarties ikvienam no mums.

Jau padomju gados pastāvēja pamatots uzskats, ka no aksioloģiskā aspekta cieņa tās visplašākajā nozīmē pauž cilvēka vērtību neatkarīgi no sociālā statusa, ādas krāsas, profesijas, nacionālās piederības u.tml.2 Mūsdienās no konstitucionālo tiesību nostādnēm izriet, ka likums aizsargā jebkuras personas cieņu neatkarīgi no viņas sociālās vērtības. Rietumvalstu literatūrā ir izteikts viedoklis, ka cieņai ir divas nozīmes. Pirmkārt, tiek norādīts, ka cilvēks izsaka cieņu caur darbību, otrkārt, pamatoti tiek atzīts, ka par cilvēku var teikt, ka viņam piemīt cieņa pat tad, ja viņam tās nav iepriekš minētajā nozīmē. Akcentējot, ka cieņas esamība nav veids, kā sevi parādīt citiem, bet drīzāk cilvēka vērtības mērs, cieņas elementā tiek apliecināta cilvēka vērtība pati par sevi. Papildus teiktajam tiek norādīts, ka, pirmkārt, cieņa var piemist kādam, ieņemot augstu amatu vai stāvokli, otrkārt, par cilvēku var teikt, ka viņam piemīt cieņa neatkarīgi no viņa sociālā statusa. Jānorāda, ka tieši šī otrā cilvēciskās cieņas koncepcija cilvēka morālo iezīmju sakarā ir principiāls cieņas pamatelements.3 Šajā sakarībā L. Kovalevska pamatoti atzīst, ka "...cilvēka cieņa nerodas no cilvēka vai sabiedrības attīstības pakāpes vai arī vēlmes īpaši aizsargāt noteiktas cilvēka dzīves vērtības. Cilvēka cieņa rodas no cilvēka eksistences kā tādas un ir pamats cilvēka nošķiršanai no citām bioloģiskām sugām".4

Līdzīgi kā apgaismības laikā, kad pirmo reizi tika pievērsta uzmanība cilvēka cieņai, kura T. Hobsa, Dž. Loka, Ž.Ž. Ruso, Š. Monteskjē un T. Džefersona darbos ir simbols brīvībai un cilvēku vienlīdzībai, tā arī pašlaik cieņa iegūst jaunas dimensijas bioētikā.

 

Bioētikas jēdziens

Terminu "bioētika" savā laikā ir ieviesis amerikāņu onkologs Van Renslers Poters, kurš ar šo kategoriju saprata jaunu zinātnes disciplīnu, kas sevī apvieno bioloģijas atziņas un cilvēciskās vērtības.5 Van Renslers Poters aicināja humanitāro zinātņu pārstāvjus un biologus apvienot spēkus, lai nodrošinātu cilvēkiem cienījamus dzīves apstākļus. Viņš uzsvēra, ka "izdzīvošanas zinātnei jābūt ne tikai vienkārši zinātnei, bet gan tādai, kura sevī apvienotu divus svarīgus elementus – bioloģijas atziņas un vispārcilvēciskās vērtības". Ņemot vērā izvirzītās prasības, R. Poters ieviesa apritē terminu "bioētika".6

Bioētikas aizsākumi tiek saistīti arī ar gadījumu, kas norisinājās 20. gs. sešdesmitajos gados kādā no Sietlas (ASV) slimnīcām, kur tika uzstādīts pirmais dialīzes aparāts "mākslīgā niere". Ņemot vērā, ka tas bija vienīgais visā klīnikā, saasinājās izvēles probēma: kuram no pacientiem dot pieeju ierīcei.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
dace
25. Septembris 2010 / 15:01
0
ATBILDĒT
Paldies! Ļoti interesants un saturīgs raksts!
visi numura raksti
Numura tēma
Kononovs pret Latviju: Latvija uzvar
Ir pagājis gandrīz gads, kopš "Jurista Vārds" ziņoja par Vasilija Kononova pieteikuma skatīšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielajā palātā. Toreiz atspoguļojām argumentu cīņu tiesas sēdē. Ņemot vērā lietas sarežģītību ...
Mārtiņš Mits
Numura tēma
Latvija iztur Eiropas Cilvēktiesību tiesas pārbaudi
Ņemot vērā Kononova lietas sarežģīto juridisko un politisko kontekstu, šis spriedums Latvijai ir īpaši nozīmīgs. Spriežot pēc ažiotāžas, kas tika sacelta pēc Latvijai nelabvēlīgā pirmā sprieduma Kononova lietā, šī lieta ir ...
1 komentāri
Mārtiņš Paparinskis
Numura tēma
Latvijas tiesvedības profesionalitāte devusi augļus
Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielās palātas spriedums lietā Kononovs pret Latviju nav ne revolucionārs, ne vēsturisks, ne principiāls, ne arī jebkādā citā veidā juridiski nozīmīgs. ECT piemēroja vispāratzītas ...
Gvido Zemribo
Nedēļas jurists
Gvido Zemrībo
Aleksejs Dimitrovs
Numura tēma
Cēls mērķis neattaisno visus līdzekļus
Cilvēkam, kas nacismu uzskata par absolūtu ļaunumu, ir diezgan grūti rakstīt par Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas spriedumu Kononova lietā.2 Grūti pierast pie domas, ka, cīnoties pret šo ļaunumu, varēja izdarīt kara ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS