Laba ziņa tiem juristiem, kas līdz šim nesekmīgi antikvariātos "medījuši" padomju laikā izdotās juridiskās literatūras vērtīgākos darbus: apgāds "Zvaigzne ABC" faksimilizdevumu formātā atkārtoti izdevis trīs pagājušā gadsimta otrajā pusē iznākušas grāmatas, kuru autori bija Latvijas Universitātes (tolaik – Latvijas Valsts universitātes) mācībspēki un kuras savu tiesībzinātnisko vērtību nav zaudējušas joprojām. Lasītājiem atkal pieejami ir šādi izdevumi: Voldemārs Kalniņš. Romiešu tiesību pamati (1977); Arturs Liede. Kriminālprocess un tiesu pierādījumi (1970); Jānis Rozenbergs, Imants Briģis. Padomju civilprocesuālās tiesības (1978).
Protams, lasot šos darbus, būs jāpiecieš (vai jāizlaiž) padomju laikos zinātniekiem obligātie "mesli" valdošajai varai – neizbēgamās atsauces uz marksisma un ļeņinisma klasiķiem un komplimenti komunistiskās partijas kursam. Taču aiz šīs ārējās čaulas vērīgs lasītājs atradīs daudz noderīga gan studijām, gan darbam: Arturs Liede arī mūsdienās ir viens no autoritatīvākajiem vārdiem kriminālprocesā Latvijā; netrūkst juristu, kas uzskata: "Padomju civilprocesuālās tiesības" joprojām ir nepārspēts mācību līdzeklis šajā nozarē, savukārt "Romiešu civiltiesību pamati" praktiskā ziņā, iespējams, būs pat noderīgāki nekā pirmā izdevuma laikos, jo Latvijas Republikas Civillikums ir viens no retajiem mūsdienu kodeksiem, kas stingri sakņojas romiešu tiesībās.
Faksimilizdevumus ievada mūsdienās rakstīti priekšvārdi, kas raksturo grāmatu autorus un iezīmē šo darbu izmantošanas iespējas mūsdienu jurisprudencē.
Ievadu profesora Dr.iur. Voldemāra Kalniņa "Romiešu civiltiesību pamatu" faksimilizdevumam rakstījis Dr.iur. Jānis Rozenfelds, un viņš atzīst, ka šī grāmata spēj izturēt salīdzinājumu ar jebkuru trīssējumu romiešu tiesību dogmas grāmatu pēc visstingrākajiem kritērijiem. "Romiešu civiltiesību pamatus" veido V. Kalniņa "Ievads", kurā dots ieskats Romas valsts un sabiedrības attīstībā un tiesību sistēmas evolūcijā. Seko nodaļas par romiešu civiltiesību avotiem, personas tiesībām, ģimenes tiesībām, lietu tiesībām, saistību tiesībām, mantošanas tiesībām, kā arī romiešu tiesu un civilprocesa īpatnību apskats. Grāmatas beigās ievietoti autora pēcvārdi, kur apskatīta romiešu civiltiesību recepcija vēlākos laikos, tai skaitā Latvijas teritorijā. Viņš secina, ka vairums Vietējo civillikumu kopojuma pantu ir tieši vai netieši pārņemti no romiešu tiesībām. Tādējādi V. Kalniņš, J. Rozenfelda vārdiem runājot, ir sniedzis tālredzīgu norādi, kas mūsdienu lasītājiem ļaus romiešu tiesībās atrast šobrīd spēkā esošā Civillikuma normu prototipus.
Profesors Dr.iur. Arturs Liede bija autors divām mācību grāmatām kriminālprocesā. Šobrīd iznācis pirmās grāmatas – "Kriminālprocess un tiesu pierādījumi" – faksimilizdevums. Otrā grāmata – "Kriminālprocess. Tiesvedības norise krimināllietās" – vēl gaida atkārtotu ceļu pie lasītājiem. Kā ievadā atkārtotam izdevumam atzīmē zvērināts advokāts Varis Klotiņš, A. Liedes divdaļīgā monogrāfija ir pirmā mācību grāmata latviešu valodā pēc Otrā pasaules kara un A. Liede joprojām ir vienīgais tiesību zinātnieks Latvijā, kurš bez līdzautoru piesaistes spējis uzrakstīt divsējumu mācību līdzekli. V. Klotiņš uzskata, ka A. Liedes monogrāfija var būt joprojām noderīga atsevišķu, joprojām spēkā esošu kriminālprocesa institūtu izpratnei, bet jo īpaši vērtīga ir grāmatas daļa, kas veltīta pieradījumu teorijai kriminālprocesā. Uzmanības vērta ir A. Liedes izkoptā juridiskā valoda. Viņš pats grāmatā ir uzsvēris: "Juristam ir nepieciešama augsta valodas kultūra, vārdu un formulējumu precizitāte, nevainojama apsvērumu, lēmumu, spriedumu leksiskā forma."
Profesors Dr.iur. Jānis Rozenbergs ir vienīgais dzīvais no trīs atkārtoti izdoto grāmatu autoriem, tādēļ izdevumu atvēršanas svētkos viņš, dabiski, atradās uzmanības centrā. J. Rozenbergs arī sniedzis plašu ievadu kopā ar Imantu Briģi sarakstītās grāmatas "Padomju civilprocesuālās tiesības" faksimilizdevumam, pamatojot šā darba teorētisko un praktisko nozīmi mūsdienās. J. Rozenbergs izvirza diskusijai jautājumus par padomju un mūsdienu civilprocesuālā regulējuma salīdzinājumu un priekšrocībām. Piemēram, vai ir attaisnojusies apelācijas instances izveide civilprocesā, ja tieši šī instance ir tā, kur veidojas vislielākie lietu sastrēgumi? Vai ir vērts tiesām tērēt laiku bezstrīdus lietu skatīšanai, ja padomju laikos ar to veiksmīgi spēja tikt galā notariāts? Faksimilizdevumu papildina arī tabula, kurā dots Civilprocesa likuma un Civilprocesa kodeksa normu salīdzinājums.
Grāmatu atvēršanas svētkos 26. maijā izdevniecības "Zvaigzne ABC" vadītāja Vija Kilbloka norādīja, ka apgāds jau esot noslēdzis vairākus līgumus ar autoriem par jaunu darbu rakstīšanu juridiskās literatūras nozarē. Tomēr gribētos vēlēt, lai turpinās arī iesāktais darbs senāk iznākušu grāmatu atkalizdošanā. Iespējams, būtu vērts apsvērt iespēju no jauna izdot "Zvaigznes ABC" padomju laika priekšteces – izdevniecības "Zvaigzne" – izdotās Voldemāra Kalniņa grāmatas Latvijas tiesību vēsturē, divsējumu mācību grāmatu "Padomju civiltiesības" (autori – Jānis Vēbers, Kalvis Torgāns, Valters Šulcs) u.c. Vēl lielāks retums ir pirms kara izdotais Latvijas tiesību zinātnes zelta fonds – par to lasītāju interese noteikti būtu ievērojama. Šeit jāmin Vasilija Sinaiska, Vladimira Bukovska, Kārļa Dišlera, Augusta Lēbera, Pētera Mucenieka un citu autoru darbi.
Dina Gailīte