ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

I. Politiski ekonomiskā situācija

Valsts konkurētspējas, t. i., iedzīvotāju labklājības, pamatā ir konkurētspējīgi uzņēmēji, kuru veiksmīga darbība ir atkarīga no labvēlīgas uzņēmējdarbības vides. Šādas vides nodrošināšana ir katras valsts pamatuzdevums. Uzņēmējdarbību būtiski ietekmē gan atbilstoša infrastruktūra, gan atbalsts, bet ne mazāk svarīga ir normatīvā vide, kurā uzņēmējs darbojas.³

Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmā ietverta arī Maksātnespējas likuma pilnveidošana, nosakot, ka jāuzlabo uzņēmumu maksātnespējas un likvidēšanas procesi, sekmējot to iespējamo sanāciju, skaidrāk nosakot dažādu kreditoru grupu tiesības un tādējādi veicinot arī kreditēšanas risku mazināšanos.

Maksātnespējas likuma un citu ar Maksātnespējas likumu saistīto tiesību aktu pārskatīšana, pilnveidojot likvidācijas (bankrota) procesu, lai atvieglotu ātru dzīvotne­spējīgu uzņēmumu likvidāciju un papildus uzlabotu par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) mantas pārdošanas procesu, notiek arī saskaņā ar Latvijas Republikas nodomu protokolu, kas adresēts Starptautiskajam valūtas fondam.⁴

Saskaņā ar Pasaules bankas programmu aizdevuma saņemšanai esošajā Maksātnespējas likumā nepieciešami grozījumi:

a) padarot tiesiskās aizsardzības procesu vēl elastīgāku un izslēdzot Maksātnespējas likumā šobrīd paredzētos risinājuma variantus – izlīgumu un sanāciju;

b) padarot maksātnespējas procedūras pieejamākas;

c) efektivizējot mantas pārdošanu bankrota procedūras ietvaros;

d) palielinot maksātnespējas procesa administratoru efektivitāti;

e) paātrinot likvidācijas procedūras un risinot jautājumus par parādu atlaišanas nodokļu režīmu, nodrošināto kreditoru balsstiesībām un valdes locekļu atbildību par laikus neiesniegtu maksātnespējas pieteikumu.⁵

Tādējādi jaunais Maksātnespējas likums tika izstrādāts, lai uzlabotu maksātnespējas tiesisko regulējumu, kā arī nodrošinātu to pasākumu izpildi, kas iekļauti Latvijas Republikas nodomu protokolā, kurš adresēts Starptautiskajam valūtas fondam, Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānā, kā arī Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā.

Sagaidāmais regulējums teorētiski vērsts uz maksātnespējas procesu pieejamību, ātrumu, vienkāršību un efektivitāti, paredzot, ka juridiskajām personām maksātnespējas situācijās būs iespēja izmantot divus pamatprocesus: tiesiskās aizsardzības procesu un juridiskās personas maksātnespējas procesu, tāpat no likuma izslēdzot "Izlīgumu" un "Sanāciju", kā arī nosakot, ka maksātnespējas process var beigties vai nu ar saistību izpildi, vai bankrotu. Kāpēc pastāv draudi, ka šī teorija praksē varētu nerealizēties, par to tālāk rakstā.

II. Maksātnespējas regulējuma vēsture

Maksātnespējas tiesības ir sens tiesību institūts, kas ietver kā materiālās, tā arī procesuālās tiesību normas. Šo tiesību regulējumu un attiecīgas kodifikācijas varēja atrast tajās seno kultūru valstīs, kurās bija augsts tiesisko attiecību līmenis, piemēram, maksātnespējas tiesiskais regulējums rodams gan Senās Grieķijas, gan Senās Ēģiptes, gan arī Senās Romas tiesībās.