Kā zināms, krimināllietu veido izmeklēšanas darbības protokoli un citi dokumenti. Izmeklēšanas darbības protokolā tiek dokumentēti fakti un apstākļi, kas noskaidroti izmeklēšanas darbības gaitā. Izmeklēšanas darbības protokols ir dokuments, t. i., dokumenta paveids.
Liekas, ka dokumenta izpratne sen noskaidrota, jo jēdziens "dokuments" bija zināms jau Senajā Romā. Ar vārdu "dokuments" (lat. documentum – pierādījums, apstiprinājums, apliecinājums) zinātnieki parasti saprot informācijas nesēju par kādu faktu.
Tomēr šāda dokumenta izpratne nav līdz galam izskaidrota, jo rodas cits jautājums: kas ir informācija – vai tā ir materiālā vai ideālā parādība. Parasti ar informāciju saprot tikai ziņas. Piemēram, Informācijas atklātības likuma 1. pantā noteikts: "Informācija – ziņa vai ziņu kopums jebkurā tehniski iespējamā fiksēšanas, uzglabāšanas vai nodošanas veidā".
Literatūrā visai bieži var atrast apgalvojumus ka informācija ir ziņas, piemēram, ziņas kas saglabājas aculiecinieka atmiņā, t. i., noziedzīga nodarījuma ideālas pēdas. Tas ir pareizi, bet ar informāciju saprot arī materiālas pēdas. Tātad informācija ir ne tikai ziņas, bet ziņas, kas pārvērstas signālā vai ziņojumā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes