Lietā Nr. SKC–11/2010
2010. gada 12. maijā
Tiesisks darījums ir tiesību subjektu gribas akts, par katra tiesiska darījuma pamatelementu Civillikuma 1427. panta izpratnē atzīstams gribas izteikums, t. i., uz noteiktu tiesisku seku iestāšanos vērsts privāts gribas izpaudums, savukārt, kamēr griba nav vēl izteikta, tai nav nekāda tiesiska spēka.
Lietu tiesības atbilstoši Civillikuma 927. pantam ir absolūtas tiesības, un tās ir spēkā pret jebkuru trešo personu, tāpēc to pastāvēšanai un saturam jābūt darītam zināmam trešajām personām. Šajā ziņā par lietu tiesību publicitātes līdzekli kalpo zemesgrāmatas.
Noteikumi par nekustamās lietas iegūšanu īpašumā paredz būtisku un praksē ļoti nozīmīgu izņēmumu no principa, atbilstoši kuram neviens nevar nodot citam vairāk tiesību, kā pieder viņam pašam; to mērķis ir nodrošināt civiltiesiskās apgrozības stabilitāti un uzticības aizsardzību.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā paplašinātā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs senators V. Jonikāns, senatore referente M. Zāģere, senatore I. Garda, senators A. Laviņš, senators K. Torgāns, senatore E. Vernuša un senatore A. Vītola, piedaloties prasītājas pārstāvim advokātam R.E., atbildētājam R.R. un viņa pārstāvei advokātei I.K., atbildētājam G.M. un viņa pārstāvei advokātei G.V., atbildētājam V.M., atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sakarā ar atbildētāju R.R. kasācijas sūdzību un G.M. kasācijas sūdzību par Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2008. gada 9. oktobra spriedumu S.L. prasībā pret R.R., S.S., V.M. un G.M. par pirkuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem un īpašuma tiesību atzīšanu uz dzīvokļa īpašumu.
Aprakstošā daļa
Dzīvokļa īpašums Rīgā piederēja A.S., kurš 2000. gada 29. februārī miris vardarbīgā nāvē – noslepkavots.
A.S. likumiskā mantiniece – māsa S.L. – cēlusi tiesā prasību pret R.R., S.S., V.M. un G.M. par pirkuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem un īpašuma tiesību atzīšanu uz dzīvokļa īpašumu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka pēc A.S. nāves P.J., izmantojot viltotu pilnvaru, minēto nekustamo īpašumu 2000. gada 22. martā atsavinājis R.R., kurš to 2000. gada 7. jūlijā pārdevis S.S., bet viņa savukārt 2000. gada 2. augustā dzīvokļa īpašumu atsavinājusi V.M., no kura uz pirkuma līguma pamata to īpašumā ieguvis G.M.
Minētie darījumi noslēgti pretēji Civillikuma 1404., 1405., 1440., 1459. panta noteikumiem, tāpēc tie atzīstami par spēkā neesošiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes