ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

9. Novembris 2010 /Nr.45 (640)

Tiesības uz dzīvību: saturs un izpratne
9 komentāri
Gunta Vēvere
LU Juridiskās fakultātes maģistrante 

Autore savā rakstā galveno uzsvaru liks uz tiesību uz dzīvību sākuma un beigu brīdi, kā arī izvērtēs šo tiesību absolūto raksturu, formulējot savus secinājumus. Tiesības uz dzīvību kā negatīvās tiesības tika analizētas, pievēršot uzmanību tiesību uz dzīvību mijiedarbībai ar citām pamattiesībām un nacionālo tiesību normām. Šādā tvērumā arī tiks sniegts autores viedoklis par medikamentu kompensācijas sistēmas saistību ar Satversmes 93. pantu. Tā kā darbs tapis vēl pirms Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2009-12-03, tad autores viedoklis nedaudz atšķirsies no Satversmes tiesas sniegtās interpretācijas, lai gan secinājums par tiesību uz dzīvību pārkāpuma neesamību ir identisks Satversmes tiesas nospriestajam.

Satversmes 93. pantā ir ietvertas tiesības uz dzīvību, kas ir ikvienas tiesību sistēmas centrālā un būtiskākā vērtība. Tiesības uz dzīvību ir visu cilvēka pamattiesību pamatā, jo bez šīm tiesībām citu tiesību piemērošana un īstenošana nemaz nav iespējama. Jāteic, ka Satversmē iekļautās pamattiesības savas piemērojamības un popularitātes ziņā ir dažādas, jo vienas pamattiesības regulāri tiek iztirzātas Satversmes tiesas praksē un zinātnieku pētījumos, bet citas ir atstātas novārtā un nav izpelnījušās ievērību.1

Tā ir noticis ar tiesībām uz dzīvību, kas, pēc autores domām, ieņem galveno vietu pamattiesību sistēmā, taču praksē daudz nav tikušas skaidrotas. Kopumā tikai divās lietās Satversmes tiesa ir sniegusi savu tiesību uz dzīvību interpretāciju. Un abās lietās ir ticis skatīts kāds ļoti šaurs jautājums: medikamentu kompensācijas mehānisma mijiedarbība ar tiesībām uz dzīvību.2

 

Tiesības uz dzīvību kā dabiskās tiesības

Dabisko tiesību pārstāvji uzskata, ka dabiskās tiesības ir augstākās tiesības, kuras zina atbildi uz visiem mūsu jautājumiem un kurās piepildās taisnīguma apziņa. Tās ir tiesības augstākajā izpratnē,3 kas nereti tiek pretstatītas pozitīvajām jeb rakstītajām tiesībām. Dabiskās tiesības eksistē neatkarīgi no tiesībām, ko radījusi valdība vai sabiedrība.4

Cicerons dabiskās tiesības (ius naturale) formulēja kā morāles prasības un secināja, ka tās balstās nemainīgā tiesiskā apziņā un visu cilvēku sirdīs dabas ieliktā likumā.5 Tiesības ir standarts, ar kura palīdzību var tikt kontrolēta taisnība un netaisnība un kas nāk no dabas un eksistē cilvēka prātā, kur tās tālāk attīstās.6

Senie filozofi un dažādi politikas zinātnieki ir atzinuši par dabiskām tiesībām tādas visaugstākās vērtības kā dzīvība un brīvība. Džons Loks uzsvēris trīs dabiskās tiesības: tiesības uz dzīvību, brīvību un īpašumu, norādot, ka dzīvība nozīmē ikviena tiesības dzīvot kopš brīža, kad cilvēks ir radīts.7

Dzīvības vērtība ir viena no pirmajām dabisko tiesību pamatvērtībām, un termins "dzīvība" uzsver ikvienu cilvēka dzīvotspējas aspektu. Saskaņā ar tradicionālo dabisko tiesību principu sistēmu dzīvība ir galvenā vērtība, kas vērsta uz cilvēka pašsaglabāšanos.8

Vispirms jau dzīvība ir ķermeniskā esība, kuras priekšnoteikums ir ķermeniskā veselība un brīvība no sāpēm un ievainojumiem. Kā Akvīnas Toms ir secinājis, cilvēka dzīvība ir jāstiprina un jāaizsargā no jebkuriem draudiem.9

ASV Augstākā tiesa lietā ASV pret Kruikšanku (U.S. v Cruikshank) atzinusi: "Tiesības uz dzīvību un personiskās brīvības ir cilvēka dabiskas tiesības. Un, lai nodrošinātu šīs tiesības, to aizsardzībā ir iekļauta arī valsts."10

Līdz ar to var secināt, ka tiesības uz dzīvību vienmēr klasiski ir pieskaitāmas dabisko tiesību kategorijai, ko apstiprina tas, ka šīs tiesības par tādām ir atzītas tādu slavenu filozofu kā Cicerona, Akvīnas Toma, Džona Loka, Tomasa Hobsa darbos, tāpat tās ir nostiprinātas vairākos tiesību dokumentos, atbalstot mūsdienu tendenci dabiskās tiesības ietērpt juridiskā formā.

Jāteic: tā kā dabiskās tiesības vienmēr tikušas pretstatītas pozitīvajām tiesībām, šī tendence dabiskās tiesības ietērpt juridiskā formā tuvina un pat sapludina dabiskās tiesības ar pozitīvajām. Taču dabiskās tiesības ir nerakstītas un to esamība, ievērošana un piemērošana nevar būt atkarīga no tā, vai tās ir ietvertas kādā juridiskā dokumentā. Ir saglabājams dabisko un pozitīvo tiesību kā nošķirtu un pretstatītu tiesību modelis.

Tiesības uz dzīvību, pat ja tās nav ietvertas kādā tiesību dokumentā, ir konstitucionāli aizsargājamas, jo tās ir dabiskas tiesības. Tās jau pēc savas iekšējās struktūras ir "īstas tiesību normas", tādēļ tām piemīt normatīvi saistošs raksturs.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (9)
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jurists
13. Novembris 2010 / 09:46
0
ATBILDĒT
Neskatoties uz to, ka ieņemtais bērns līdz dzemdībām fiziski ir savas mātes ķermenī, jo tā daba ir iekārtojusi, tomēr mātei nav nekādas tiesības šo bērnu nogalināt, ja jau reiz viņa ar savu rīcību ir ieņēmusi bērnu. Gan ieņemtā bērna mātei, gan ieņemtā bērna tēvam ir jāatbild par savas rīcības sekām. Nogalināt ieņemtu bērnu viņa mātes un viņa tēva bezatbildīgās rīcības dēļ, kādēļ bērns tika ieņemts, būtu tas pats, kā nogalināt nevainīgu cilvēku ar nāves sodu. Tāds bērna tēvs un tāda bērna māte, kā arī persona, kas nogalina ieņemtu bērnu ne ar ko neatšķiras no totalitāro režīmu vadoņiem un viņu rokaspuišiem vai citiem viņu līdzskrējējiem! Padomājiet taču, ko Jūs sakāt!
G.G.
12. Novembris 2010 / 19:50
0
ATBILDĒT
Negribu apvainot šī raksta autoru, bet šis raksts nav pat tuvu līdzīgs maġistranta darbam. Paustās domas nav viņas patstavīgas, vienmēr sastopos ar atsaucem, citu zinātnieku domām, kuras nemaz nav saistītas viena ar otru. Citu rakstnieku domu salīdzīnājums nevar tikt uzskatīts par veiksmīgu rakstu. Tiek paustas idejas, kas nav pamatotas ar personisko viedokli. Raksta struktūra neatbilst juridiska raksta kritērijiem. Nav vienotas apkopotas domas. Gribu vērsties pie JV redākcijas ar lūgumu lasīt un vērtēt rakstus kurus publicē žurnālā. Vienmēr domāju ka JV nav kursa darbu apkopojums, bet patstavīgu ideju krātuve. Sekojiet, lūdzu šām tendencem.
Livux
12. Novembris 2010 / 17:59
0
ATBILDĒT
jaa, beerna vietaa izlemt dzimt vai nee vareetu tikai maate, jo beerns, kameer ir maates kjermenii, ir dala no vinas. Domaaju, ka no aarpuses neviens cits to izlemt nevareetu. ja zin, ka beernam buus slikti apstaakli, tad beerns vienkaarshi jaanodod citaas rokaas, kuras buus labas ;)

Bet katram pasham no mums ir tiesiibas neizmantot savas tiesiibas uz dziiviibu, taa kaa, manupraat, eitanaazija buutu pilniibaa pieljaujama, jo mums ir tiesiibas arii uz naavi ;)
Jurists
12. Novembris 2010 / 15:41
0
ATBILDĒT
Tiesības piedzimt ir absolūtas tiesības. Tās var ierobežot tikai tad, kad sievietes, kura ir ieņēmusi bērnu, dzīvību apdraud ieņemtais bērns. Nevienam nav tiesības izlemt ieņemtā bērna vietā, vai viņam piedzimt vai nepiedzimt. Tāpēc par tiesībām nepiedzimt nav jēgas runāt. Pretējā gadījumā tālu nav no tām ideoloģijām, kuras ir totalitāro režīmu pamatā, piemēram, komunisma, nacionālsociālisma. Arī šajos režīmos bija valdošo cilvēku grupa, kas izlēma par daudzu citu cilvēku dzīvībām. Vai Jūs jau esat aizmirsusi to? Jebkura tiesību sistēma pamatojas uz kādu ideoloģiju vai filozofiju. Padomju tiesības, tostarp arī padomju krimināltiesības, bija saskaņotas ar marksisma ļeņinisma filozofiju. Diemžēl padomju krimināltiesību skolas pārstāvji arī šodien vēl (varbūt vairs ne tik radikāli)aizvien balstās uz šo pašu ideoloģiju!
ikdiena
12. Novembris 2010 / 15:01
0
ATBILDĒT
Paldies autorei par rakstu. Tas ir saistošs un interesants.Arī izvēlētā tēma nav mūsu sabiedrībā īpaši aprunāta. Šī darba ietekmē gribētos izvirzīt vēl kādu neaprunātu tēmu, bet kā ir tiesībām nepiedzimt. Šis jautājums rodas, kad bērns dzimst sievietei, kura noteikti par viņu nerūpēsies, pametīs , vai arī ir skaidri zināms ,ka bērnam būs liegts pilnīgi viss un pret viņu izturēsies ļoti ļauni(nedos ēst,turēs aukstumā,sitīs, "varos" u.t.t). Mums nav likumīgu tiesību liegt šādai sievietei dzemdēt. Bet vai tas ir taisnīgi pret bērnu un viņa tiesībām uz dzīvību. Domāju ka šī tēma ir tikpat aktuāla ,kā tiesības uz eitanāziju. Manuprāt ir ne tikai tiesības uz dzīvību , bet ir jābut arī tiesībām nepiedzimt un kā jau norādīju šeit nav stāsts par abortu parastajā izpratnē.Šeit ir izvirzīts jautājums par iespējamību vispār liegt iespēju sievietei dzemdēt, ja viņa rupji un visļaunākajā veidā nepilda vai nepildīs vecāka pienākumus.Protams šāds fakts ir jānostiprina ar tiesas spriedumu. Bet nav stāsts par procedūru/procesu, bet par "tiesībām nepiedzimt vispār".
A.S.
12. Novembris 2010 / 10:44
0
ATBILDĒT
Ūja, kur tad krimināltiesībās marksistiski ļeņiniskā filozofija? Starp citu, pēdējā laikā dabisko tiesību loma Latvijā tiek krietni pārspīlēta. Tā teikt, no viena grāvja censoņi iebraukuši otrā...
Novērotājs
10. Novembris 2010 / 10:25
0
ATBILDĒT
Autorei turpmāk iesaku neatsaukties uz publikācijām un grāmatām, kuras uzrakstījuši padomju krimināltiesību pārstāvji. Viņu uzskati, pamatojas nevis dabiskajās tiesībās, bet marksistiski ļeņiniskajā filozofijā. Šī iemesla dēļ autore nonāk pati ar sevi pretrunās, mēģinot apvienot pretējus uzskatus. Tātad pieiet kritiski jebkuram avotam, no kurienes smelties informāciju. Secinājums: autores publikācijā būtu nepieciešami daudzi būtiski labojumi, citādi publikācija paliek visai vāja no apskatāmā jautājumu analīzes viedokļa.
!
9. Novembris 2010 / 14:33
0
ATBILDĒT
Nevaru piekrist autores seicnājumiem. Raksta sākumā autore gari un plaši analizē tiesību uz dzīvību nozīmi un to, ka šīs tiesības ir īpaši nozīmīgas un tad raksta beigās gluži vienkārši Satversmes 93. pantu vienādo ar Satversmes 111. pantu un secina, ka, ja reiz valsts budžets neļauj, tad neko darīt.. sociālajā jomā, ka secina autore, tiesības uz dzīvību un aplūkojamas tāpat kā tiesību uz sociālo nodrošinājumu, veselības aprūpi utt. Tā tas nav un nevar būt. Pirms ķerties pie pamattiesību ierobežojumu attainojamības meklēšanas visupirms ir jānoskaidro, kas ietilpst Satversmes 93. panta tvērumā. Iespējams, ka tiesības uz dzīvību nemaz neaptver zāļu kompensācijas sistēmu. Ja neaptver, tad ar šo arī diskusijas beidzas, jo gluži vienkārši esam analizējuši tādas tiesības, kas konkrētajā lietā nemaz nav konstatējamas. Ja tomēr aptver, tad man šķiet, ka ir liela problēma, jo ierobežot tiesības uz dzīvību var tikai īpašos gadījumos, iespējams, kā to norāda pati autore, šīs tiesības nemaz nevar ierobežot. Katrā ziņā tiesību uz dzīvību ierobežojumam nekad nevarēs piemērot to pašu attaisnojamības shēmu, kas tiek piemērota analizējot sociālo tiesību pantus (109. pantu, 111. pantu).



Jurists
9. Novembris 2010 / 13:29
0
ATBILDĒT
Izlasot šo rakstu, ir jāsecina, ka raksta stils varēja būt ievērojami labāks un ka pašai autorei ir pretrunīgi uzskati par cilvēka dzīvību. Autore ir ieviesusi un aizstāv pilnīgi nevajadzīgu terminu \"potenciālas tiesības uz dzīvību\", kas ir saistāmas ar dzīvotspēju. Dzīvotspēja, viņasprāt, ir šo potenciālo tiesību uz dzīvību augstākā attīstības pakāpe.

Kā zināms no bioloģijas un medicīnas cilvēka dzīvība sākas ar bērna ieņemšanas brīdi. Ievērojot to un pamatojoties uz dabiskajām tiesībām, Hipokrāts uzrakstīja zvērestu, kurā cita starpā ir noteikts aizliegums izdarīt abortu. Diemžēl valdošo ideoloģiju, piem., komunisma un utilitārisma, ietekmē, Hipokrāta zvērests tika sagrozīts vai pat atmests pilnībā. Ja jau savi vecāki atļāva piedzimt ikvienam no mums, tad kādas tiesības mums būtu nogalināt ieņemtu bērnu?
visi numura raksti
Kalvis Torgāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Galvojuma saistības īstenošanas civilprocesuālais aspekts
Rakstā "Galvojuma mērķis ir saistību nodrošināšana", ko "Jurista Vārdā" (Nr. 40, 05.10.2010.) publicējis Mg.iur. Rolands Neilands, skarti nozīmīgi jautājumi, kuru risinājumos neiztikt bez procesuālo aspektu noskaidrošanas. ...
23 komentāri
Notikums
Saeimas darbu pirmo reizi vadīs juriste
Aigars Štokenbergs
Notikums
Jauna valdība un jauns tieslietu ministrs
Saeima 3. novembrī apstiprināja Valda Dombrovska veidoto Ministru kabinetu; tieslietu ministrs jaunajā valdībā – Aigars Štokenbergs. Par jauno valdību balsoja 63 deputāti, pret – 35 deputāti. Ministru kabinetā pārstāvēti divi ...
Inga Kačevska
Nedēļas jurists
Inga Kačevska
7 komentāri
Liene Pierhuroviča
Skaidrojumi. Viedokļi
Juridiskais aktīvisms Eiropas Savienības Tiesas praksē darba tiesību jomā
Rakstā autore analizē Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumus lietās Defrenne II,1 Kalanke,2 Mangold3 un Rüffert,4 secinot, vai EST šajās lietās ir nodarbojusies ar juridisko aktīvismu, par pamatu ņemot autores piedāvāto5 ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS