ŽURNĀLS Redaktora sleja

Diemžēl nav man paveicies ar attapību, jo es saprotu, ka mēs runājam par divām dažādām lietām.... Es par vienu, bet Jūs - par kaut ko citu. Nekas - varbūt nākamreiz izdosies?! :)

ANO Cilvēktiesību komitejas ieteikums nav jāņem vērā, jo tas ir juridiski nepareizs un pretrunā ar Latvijas demokrātiskās Satversmes kodolu. Ceru, ka Ārlietu vai Tieslietu ministrija to skaidri paziņos.

Man ir intuitīva sajūta, ka prasība papildināt alfabētu būtu nesamērīga - sk., piemēram, Minoritāšu konvencijas paskaidrojošo ziņojumu:

68. In view of the practical implications of this obligation, the provision is worded in such a way as to enable Parties to apply it in the light of their own particular circumstances. For example, Parties may use the alphabet of their official language to write the name(s) of a person belonging to a national minority in its phonetic form. Persons who have been forced to give up their original name(s), or whose name(s) has (have) been changed by force, should be entitled to revert to it (them), subject of course to exceptions in the case of abuse of rights and changes of name(s) for fraudulent purposes. It is understood that the legal systems of the Parties will, in this respect, meet international principles concerning the protection of national minorities.



Taču manis pieminētā lieta C-391/09 Runevič-Vardyn and Wardyn var zināmā koriģēt šādu pieeju - ja izrādīsies, ka Lietuvas valstij vajadzēs lietot burtu "w", rakstot personvārdu dokumentos, lai nepārkāptu personas tiesības brīvi pārvietoties. Gruzijai gan nav pienākuma ievērot šīs tiesības.

Aleksej, atļaujiet uzdot Jums vienu ekspresjautājumu. Gruzīnu valodā nav skaņas "f", un alfabētā nav tāda atsevišķa burta. Tāpēc profesoru viņi uzrunā "batono propesoro!", bet Krievijas Federācija ir "Rusetis Pederacia" (sic).

Ko Jūs teiktu, ja ANO Cilvēktiesību komitejā vērstos cilvēks ar uzvārdu "Farafonovs". Gruzijā viņš taču automātiski klūtu par "Paraponovu" (un, transliterējot no gruzīnu burtiem latīņu burtos, būtu tas pats).

Kā būtu jālemj komitejai? Vai komiteja var ieteikt gruzīniem papildināt savu seno alfabētu ar papildus burtu, kai ievērotu Farafonova privātumu? Tas pats jautājums par arābu valodu, kuŗas alfabēta klasiskajā variantā nav burta "p".

Kas attiecas uz Mārtiņu Kārkliņu - vai Jūs domājat, ka viņam nenāktu par labu pašam izvēlēties, kā rakstīt savu vārdu citas valsts pasē: "Martins Karklins", "Martinsh Karklinsh" vai kā citādi? :)

Man liekas, atbilde ir gana skaidra - personas intereses ir primāras. Personas vārds tiek transkribēts vai transliterēts - pēc pašas personas izvēles, ievērojot personas viedokli par gala rezultātu. Vēlreiz pasvītrošu, ka tas attiecas tikai uz vārda rakstību dokumentos, nevis uz vārda izmantošanu valodā. Neviens neliedz ikdienas sarunā saukt par Šekspīru personu, kurai dokumentos rakstīts \"Shakespeare\".

Es jau teicu: liekam mierā Latviju un Krieviju, bet pēc būtības - piedodiet, es tā arī neatrodu atbildu uz savu jautājumu.

Proti, pielāgošana alfabētam - tas jau nav iegribas jautājums, bet gan norit saskaņā ar attiecīgās valodas principiem, vai ne? Tad kādēļ šis princips ir pārāks vai ar kaut ko savādāks salīdzinājumā ar citu valodas principu, kas attiecināms uz otru gadījumu?



Ja kāds ierēdnis kādam vārdam - uzvārdam gribētu kaut ko pievienot tikai tādēļ, ka viņam tā labāk patīk - protams, nekādu diskusiju par šāda lēmuma prettiesiskumu! Taču, ja šis lēmums izriet no valsts valodas normu kopuma...



Tad jau sanāk, ka te visupirms pasaules valodniekiem ir jāvienojas, kuri valodas principi ir katras valsts darīšana, bet kuri ir nododami kopējai lietošanai...



p.s. Ui, ku jautri būtu paskatīties, ko par savu vārdu dažādās tautu valodās sacītu mūsu pašu Mārtiņš Kārkliņš... Nez, cik valstis te būtu atbildētāja lomā?!

Mana attieksme pret Krieviju kā tiesisku valsti ir pausta diezgan skaidri, tāpēc, rakstot par Advokāta piemēriem, domāju par atveidošanu Vācijā un ASV. Kas attiecas uz Hamilton piemēru, jānošķir elementu grozīšana no pielāgošanas alfabētam. Ja, piemēram, personai labāk patīk variants \"Хамилтон\" kirilicā, bet varas iestādes atsakās dokumentos ierakstīt šādu variantu, tad pēc Raihman lietas var uzvarēt ANO CTK. Ja persona vēlas ierakstu ar latīņu alfabēta burtiem, tad diez vai.

p.s. Es saprotu, ka attiecībā uz valodu pastāv gan rakstības, gan izrunas, gan vārda atveidošanas un darināšanas principi, un katram no tiem ir savs saturs, mērķi un nozīme. Tāpēc iepriekšējā komentārā arī norādīju: atbilstoši valodas normām, kas sevī ietver arī visus iepriekš minētos principus.. Jo galvenais ir uzsvars, nevis uz kādu konkrētu principu, bet gan attiecīgo valodu kā kopumu.

\"Jūsu pieminētie piemēri gan neder - tur vārdam netiek pievienoti papildu elementi\".

-----



Vai varat, lūdzu, paskaidrot, kāda atšķirība no cilvēktiesību viedokļa ir faktam, ka vienā gadījumā vārdam pievieno papildu elementu (galotni), bet citos gadījumos - būtiski izmaina pašus elementus attiecīgajā vārdā?



Uzskatam piemērs - izejas vārds jau minētais \"Hamilton\"

Latvijā šī persona kļūst par \"Hamiltons\" - tātad ir pievienots papildu elements, notikusi iejaukšanās personas privātajā dzīvē. Krievijā šī pati persona ir \"Gamiļton\"- būtiski mainīti vairāki vārda elementi.



Un tātad: ar ko tieši pirmais gadījums pēc būtības un tiesiskuma atšķiras no otrā? Kādēļ viena burta pievienošana galotnē atbilstoši latviešu valodas normām ir prettiesiska, bet jau esošu burtu aizstāšana ar citiem burtiem atbilstoši krievu valodas normām ir tiesiska?

Un skaidrības labad: te nav runa tikai par latviešu un krievu val, piemērus var minēt arī jebkurās citās valodās.

Ieteikums (nevis formāli saistošs lēmums!), kurš pēc savas būtības ir galīgi aplams (ultra vires), nevar būt obligāts. Latvijas iestāžu uzdevums ir to konstatēt. Citādi tas būtu tiesiskas valsts principa pārkāpums. Argumentus jau minēja komentētājs Stellenbosch un citi.

ASV var ignorēt ANO CTK lēmumus ļoti vienkārša iemesla dēļ - valsts nav ratificējusi Papildprotokolu. Kas attiecas uz Krieviju, tā nepilda arī ECT spriedumus, nu un? Vai tas ir labs piemērs, kā attīstīties tiesiskai valstij? Tur runas par \"suverenitātes kodolu\" arī ir ļoti populāras pēdējā laikā.



Tāpat es ieteiktu nemeklēt sazvērestību tur, kur tās nav - pilnīgi iespējams, ka līdzīgas lietas būs arī pret Vāciju. Jūsu pieminētie piemēri gan neder - tur vārdam netiek pievienoti papildu elementi, tāpēc CTK, iespējams, atzītu šādu pielāgošanu par samērīgu. Nezinu tik daudz par Vācijas praksi, taču ASV persona ir tiesīga pati izvēlēties vārda rakstību: Alexey, Alexei, Aleksei vai Aleksey.

Kā jau daži komentētji te norādījuši, šis lēmums ir pretrunā ar Latvijas valstiskās suverenitātes kodolu, kurā ietilpst 1.-4., 6. un 79.pants. Valsts valoda ir noteikta 4.pantā. Lēmums (ieteikums) ir pretrunā arī ar citu personu cilvēktiesībām, runāt valsts valodā, to gramatiski nekropļojot (tas arī pieder pie 4.panta satura).



Tātad šis ieteikums nav pildāms; ja to tomēr pildītu, tad būtu jāvēršas Satversmes tiesā, ka līdz ar to tiek pārkāpta Satversme.



Tiesības par to vērsties Satversmes tiesā, cita starpā, būtu arī Tiesībsargam, Valsts prezidentam, Ģenerālprokuroram.



Apskatīsimies arī, cik gadījumos ASV, Krievija un citas valstis ir ignorējušas ANO komitejas lēmumus, tas tas tām nav škitis pareizs; arī mums nav jābūt svētākiem par pāvestu. Un mums šeit ir visas tiesības uzskatīts, ka šis (politiski motivētais) lēmums ir nepareizs.



Jo neizmirsīsim, ka tas nav arī nekāds juridisks, bet gan ļoti politisks jautājums, un R. sūdzība bija vērsta nevis uz sava vārda tiesību atzīšanu (tas bija formāls iegansts), bet gan uz to, lai Latvija atkal kārtējo solīti piekāptos Krievijai un tās 5.kolonnai tepat Latvijā.



Tādēļ komentētājs Latvis ir pareizi pateicis:

Mīļie tautieši, būsim godīgi un atzīsim, kas ir Jeļenas (un tūkstošiem citu viņas domubiedru) motivācija.

Ka Hamiltons Krievijā kļūst par \"Gamiļtonu\", to viņi uzskata par normālu.

Ka Aleksejs Amerikā kļūst par \"Alexey\", to arī viņi uzskata par normālu.

Ka Čičikovs Vācijā paliek par \"Tschitschikow\", to arī.

Tikai latviešu galotne viņiem ir kā dadzis... acī.

Tam ir tikai viens loģisks izskaidrojums: viņu nicinājums pret latviešu valodu un kultūru. Cita izskaidrojuma nav, lai kā to nemeklētu

Lai parādītu, ka starptautiska līguma interpretēšanai kompetentās institūcijas paustais viedoklis ir tik acīmredzami nepareizs, ka to nevar ielasīt nekādā saprātīgā inerpretācijas procesā, ir jāizpilda ļoti augsta pierādīšanas latiņa. Nav pilnīgi skaidrs, vai tas tiešām ir noticis šajā gadījumā.



Tajā pašā gadījumā, pats jautājums par valstu rīcības brīvību acīmredzami nepareizu tiesu un kvazi-tiesu viedokļu gadījumā nav tik hipotētisks, kā varētu šķist. Latvija ar šo iespējamību diezgan tuvu saskārās Kononova lietā. Palātas vairākuma četru tiesnešu veiktā starptautisko (humanitāro) tiesību interpretācija un no tā izrietošā ECTK interpretācija bija acīmredzami absurda un to nevarēja pamatot ne ar kādu saprātīgu interpretāciajs procesu. Protams, ECT institucionālais veidols pieļāva acīmredzami nepareizā viedokļa atcelšanu, tomēr atstājot atklātu jautājumu par to, kāda rīcības brīvība Latvijai būtu bijusi Lielās Palātas neesamības gadījumā. Parafrāzējot cienījamo būru džentlmeni, neviena EP dalībvalsts nekad nebūtu varējusi paredzēt, ka četri Palātas tiesneši varētu likt priekšā tik acīmredzami nepareizu starptautisko humanitāro un cilvēktiesību interpretāciju. Diez vai četru tiesnešu defektīvajai juridiskajai izglītībai šajā gadījumā vajadzētu būt pēdējam vārdam juridiskajā diskusijā. Tajā pašā laikā, nav acīmredzami skaidrs, kādas varētu būt Latvijas opcijas šādā gadījumā. Izstāties no ECTK? Apšaubāms risinājums ES un EP dalībvalstij. Nepildīt acīmredzami nepareizo spriedumu? Pildīt acīmredzami nepareizo spriedumu kā res judicata, izdarot formālu atrunu, ka nepiekrīt tiesas metodoloģijai un interpretācijai? Lai gan ir apšaubāms, ka par šādu situāciju ir iespējams runāt konkrētajā gadījumā, starptautiskās tiesvedības mehānismu kļūdu seku risinājums ir tēma, ko nebūtu nevietā apspriest nopietnā līmenī.

Nejauksim gurķus ar āboliem. Cilvēktiesību komiteja nevar nolemt, ka Latvijā ieviešama otra valsts valoda, vai ka jāievieš pilsonības nulles variants - jo Paktā vienkārši nav paredzētas \"tiesības uz valsts valodu\" vai \"tiesības uz pilsonību\". Ja CTK tiešām acīmredzami pārkāps savu kompetenci, tad godīgāk būtu denonsēt Paktu, nevis paziņot, ka Latvijas tiesas sniegtā interpretācija ir pareizāka. Atgādināšu, ka tie bijām mēs, kas ar Papildprotokola ratifikāciju pēc būtības atzina CTK interpretāciju par autoritatīvāko.



Taču pagaidām man nešķiet, ka CTK interpretācija acīmredzami pārkāpj valstu suverenitātes kodolu - citādi bija jāuztraucas vēl 1994.gadā pēc šāda secinājuma: \"The Committee is of the view that a person\'s surname constitutes an important component of one\'s identity and that the protection against arbitrary or unlawful interference with one\'s privacy includes the protection against arbitrary or unlawful interference with the right to choose and change one\'s own name. For instance, if a State were to compel all foreigners to change their surnames, this would constitute interference in contravention of article 17.\" (Coeriel and Aurik v. The Netherlands).

"Tiesai ir pienākums piemērot Pakta 17.pantu. Ko tai darīt? Paziņot, ka Pakta 17.pants ir pretrunā ar Satversmes 4.pantu?"

Nē. Tiesai ir jāpaziņo, ka Cilvēktiesību komitejas lēmums ir pretrunā ar Satversmes virsprincipiem, t.sk. Satversmes 4. pantā noteikto.

"Cilvēktiesību komitejas lēmums" nav tas pats, kas "Pakta 17. pants". Pakta saistošais spēks Latvijai nenozīmē, ka tai ir jāakceptē pilnīgi jebkura Cilvēktiesību komitejas interpretācija: arī tāda, kas acīmredzami pārkāpj Latvijas valsts suverenitātes kodolu. Kad Latvija (tāpat kā jebkura cita valsts) ratificēja šo Paktu, tā nevarēja paredzēt un līdz ar to noteikti nedeva savu kā suverēna līgumslēdzēja aprioru piekrišanu šādai Pakta interpretācijai. Cilvēktiesību komiteja var nolemt arī, ka Latvijā ieviešama otra valsts valoda, vai ka jāievieš pilsonības nulles variants. Vai tad arī pildīsim šādu lēmumu?

Paraudzīsimies pēc analoģijas. Pašlaik ANO Cilvēktiesību padomē (politisks orgāns, nejaukt ar Cilvēktiesību komiteju) neraugoties uz visām ģeogrāfiskās sabalansētības prasībām, reālais pārsvars pieder islāma valstīm, kas tur nosaka toni. Nav nekas nereāls, ka kaut kad tuvā vai tālā nākotnē līdzīgs samērs izveidosies Cilvēktiesību komitejā. Tā tik būs jautrība, kad Komiteja autoritatīvi paziņos, ka Starptautiskais Pakts interpretējams saskaņā ar šariāta normām! Ko tad darīsim? Arī teiksim, ka viņi taču gudrāki un autoritatīvāki par mums, tāpēc jāpaklausa?

Paldies autoram par sleju. Šoreiz atļaušos nepiekrist. Taču uzreiz norobežošos no diskusijām par transliterāciju un citu alfabētu izmantošanu - Raihman lietā runa ir tikai un vienīgi par papildu elementu izmantošanu (proti, galotnes pievienošanu). Par alfabētiem un burta \"w\" aizstāšanu ar \"v\" drīzumā gaidāms ES Tiesas nolēmums lietā C-391/09 Runevič-Vardyn and Wardyn (tur gan ir runa par personu pārvietošanos ES, nevis par privātumu). Tāpat nedebatēšu par tiesu kļūdām (piemēram, piemērojot Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikumus kā Eiropas Savienības tiesību aktu) - Raihman lietā nav strīda par akta spēku (tas ir saistošs), strīds ir par interpretāciju. Bet filoloģijas entuziastei norādīšu, ka samērīguma principam jurisprudencē joprojām ir nozīme. Jūsu arguments ļoti atgādina \"slidena ceļa\" argumentu.



Vai ANO CTK lēmums ir tikai ieteikums? Es piekristu, ja runa būtu par rekomendācijām, kuras CTK pauž uzraudzības procesā saskaņā ar Pakta 40.pantu. Raihman lieta izskatīta citā procedūrā - saskaņā ar Papildprotokola 5.pantu. Tiešām, Papildprotokolā nav normas par šāda lēmuma spēku (atšķirībā no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 46.panta). Taču Pakts ir juridiski saistošs (tas neatspoguļo tikai \"vēlamos uzvedības standartus un politiskas nākotnes vīzijas\"), un CTK lēmums ir Pakta 17.panta autoritatīvāka interpretācija. Nosacīti Raihman lietā pieņemtā lēmuma spēku var salīdzināt ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma spēku lietā pret citu valsti: formāli tas Latvijai nav saistošs, taču Latvijas tiesas to ievēro kā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas autoritatīvāko interpretāciju.



Protams, šo lēmumu var neņemt vērā - tāpat kā likumdevējs vai izpildvara var neņemt vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai Satversmes tiesas spriedumu. Taču līdzīgas lietas būs arī administratīvo tiesu un Satversmes tiesas tiesvedībā. Tiesai ir pienākums piemērot Pakta 17.pantu. Ko tai darīt? Paziņot, ka Pakta 17.pants ir pretrunā ar Satversmes 4.pantu? Vai arī norādīt, ka Latvijas tiesa pareizāk interpretē Paktu, nekā CTK?



Pašreizējā sistēma nav dzīvotspējīga. Var atmest Pakta 17.pantu - bet ir vēl Minoritāšu konvencijas 11.panta pirmā daļa, arī jau pieminētās ES pilsoņu tiesības uz pārvietošanos (sk. arī EK Tiesas nolēmumu lietā C-353/06 Grunkin and Paul). Arī latviešu valoda šajā ziņā nav unikāla. Arī lietuviešu valoda ir flektīva valoda, kur liela nozīme ir galotnēm, taču Lietuvā persona drīkst izvelēties, kā dokumentos norādīt savu vārdu un uzvārdu - ar galotni vai bez tās.



Iespējams, vilkpaēdīgs lēmums būtu pasē blakus fotogrāfijai norādīt abus variantus - ar galotni un bez galotnes, ja persona tā vēlas. Ne jau tāpēc, lai apmierinātu CTK, bet lai ievērotu Latvijas pilsoņu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību tiesiskā valstī.

Mīļie tautieši, būsim godīgi un atzīsim, kas ir Jeļenas (un tūkstošiem citu viņas domubiedru) motivācija.

Ka Hamiltons Krievijā kļūst par "Gamiļtonu", to viņi uzskata par normālu.

Ka Aleksejs Amerikā kļūst par "Alexey", to arī viņi uzskata par normālu.

Ka Čičikovs Vācijā paliek par "Tschitschikow", to arī.

Tikai latviešu galotne viņiem ir kā dadzis... acī.

Tam ir tikai viens loģisks izskaidrojums: viņu nicinājums pret latviešu valodu un kultūru. Cita izskaidrojuma nav, lai kā to nemeklētu.

Sakiet, - ja cilvēks ir dzimis kā Hamiltons, kādēļ gan dažās valstīs viņš kļūst par Gamiltonu?? Teiksiet: tādēļ, ka attiecīgajā valodā "h" izrunā kā "g"? Bet tad arī vienlaikus jāpiebilst, ka tā ir iejaukšanās Hamiltona privātajā dzīvē... Pārāk nopietni neizklausās, ko?