ŽURNĀLS Informācija

3. Maijs 2011 /Nr.18 (665)

Tiesībsargs noteicis tuvējās nākotnes svarīgākos uzdevumus
3 komentāri
Sannija Matule
Jurista Vārds 
Foto: Boriss Koļesņikovs

Kad amatā kopš zvēresta nodošanas aizvadīts nedaudz vairāk par mēnesi, jaunais tiesībsargs Juris Jansons nācis klajā ar Tiesībsarga stratēģiju 2011. – 2013. gadam. Tajā noteikti tuvējā nākotnē sasniedzamie mērķi un uzdevumi to īstenošanai, vienlaikus iezīmējot prioritātes katrā no pamatdarbības jomām.

Kā tas norādīts stratēģijas priekšvārdā un arī izskanēja 27. aprīlī plašsaziņas līdzekļiem rīkotajā preses konferencē, minētais dokuments tapis, lai noderīgā un viegli saprotamā veidā sniegtu priekšstatu par tiesībsarga institūcijas uzdevumiem, mērķiem un darbības pamatprincipiem. Šāds uzstādījums sasaucas arī ar stratēģijā noteiktajiem institūcijas turpmākās darbības galvenajiem mērķiem, jo, kā norāda J. Jansons, "ir jāpanāk, lai mūsu sabiedrība kļūst arvien zinošāka par cilvēktiesībām un to aizsardzības mehānismiem. Lai aizvien mazāk būtu iemeslu iedzīvotājiem sūdzēties par mūsu valsts un pašvaldības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, kuri savā darbā nav ievērojuši labas pārvaldības principus.

komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Pauls
3. Maijs 2011 / 10:53
0
ATBILDĒT
P.S. Vai viens no Tiesībsarga instrumentiem nav vēršanās pie sabiedrības caur plašsaziņas līdzekļiem? Kādēļ šāds instruments stratēģijā netiek paredzēts!?
Jurijs
3. Maijs 2011 / 09:39
0
ATBILDĒT
Kefira tiesibsargs vares uzraudzit diskriminaciju. Smukas meitenes tur.
Pauls
3. Maijs 2011 / 09:36
0
ATBILDĒT
Visu cieņu, taču no rezultatīvajiem rādītājiem tikai 15. un 18.rādītājs (par šo būs grūti iegūt objektīvu informāciju) ir vērsts uz mērķi.

Pārējie nav uzskatāmi par rezultātiem, tās ir aktivitātes, kuru rezultātā mērķis var tikt vai netikt sasniegts.
visi numura raksti
Sannija Matule
Notikums
Valsts prezidents – par savu darbu likumdošanā
Indra Gratkovska, Uldis Zemzars
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālsodu politikas aktualitātes
Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas pirmā nozīmīgā krimināltiesību reforma tika pabeigta 1999. gadā, kad spēkā stājās Krimināllikums, aizstājot līdz tam esošo Latvijas Kriminālkodeksu. Krimināllikums būtībā ir modificēts ...
2 komentāri
Solvita Petrova, Mārtiņš Pētersons
Skaidrojumi. Viedokļi
Vispārējie tiesību principi un Satversmes tiesas kompetence
Tas, ka vispārējie tiesību principi Latvijas tiesību sistēmā pieder pie patstāvīgajiem tiesību avotiem, jau ir ticis izsmeļoši pierādīts teorijā1 un pakāpeniski nostiprinās arī praksē tiesību normu piemērotāju darbībā. ...
Rudīte Āboliņa
Nedēļas jurists
Rudīte Āboliņa
1 komentāri
Jānis Pleps
Akadēmiskā dzīve
Lībijas krīze un Latvijas ārpolitika
Jau ierasti profesore Ineta Ziemele pulcē starptautisko publisko tiesību interesentus, lai kopīgi diskutētu un apspriestu starptautisko tiesību attīstības aktuālos jautājumus, kā arī vērtētu Latvijas iespējas līdzdarboties šajos ...
AUTORU KATALOGS