13. Marts 2015 / 19:23
Sanita Jemberga [23 Feb 2011]: "Patiesāju Jurfakā studentu sacensības.labi jaunieši,bet Lv skolās pastiprināti vajadzētu mācīt apstrīdēt autoritāti un nebaidīties+uzstāties" Avots: http://twitter.com/jemberga/status/40479990302642176
Komentārs lieliski raksturo pasn. A.Kuča (kā arī viņa kolēģa M.Lejnieka) meistarīgi radīto atmosfēru 2010./2011.akad.gadā, gatavojoties sacensībām Oksfordā. Protams, arī paša raksta publicēšana žurnālā "JV" nebūtu bijusi iespējama bez toreizējā redaktora J.Plepa "gādības". Domājošiem lasītājiem tas ir skaidrs.
Nav gan skaidrs, ko centās panākt komentāra autore/-s, kura/-š parakstījusies/-ies kā Laura Emse: "Komandas vārdā gribētu izteikt nožēlu par to, ka JV lasītājiem negribot jāsaskaras ar viena komandas dalībnieka komentāriem, kuros pausta aizskaroša informācija un sagrozīti fakti." Jo pirms grozījumu veikšanas LU portāla rakstā, nomainot Madaras Henkeles vārdu ar apcerējuma īstā autora - D.Pudeļa - parakstu, visiem bija labi redzams, ka paužu patiesu informāciju.
Turklāt konkrētais raksts žurnālā "JV" tika publicēts visas komandas vārdā, kas neatbilst patiesībai. Man šis teksts netika parādīts pirms tā publicēšanas (būtībā tādējādi uzspiežot svešas autortiesības, kas ir īpaši nekorekti, ņemot vērā faktu, ka šādi rīkojas jurisprudencē it kā izglītoti cilvēki, kuriem būtu jārāda piemērs pārējai Latvijas sabiedrībai). Tāpat tika maldināti žurnāla lasītāji, sniedzot nepatiesas ziņas par sacensību rezultātiem. Jāpiebilst, ka man bija jātiek galā ar divkāršu spriedzi - pirmkārt, jau ierašanās dienā, atrodoties ar A.Kuču un pārējiem komandas pārstāvjiem kādā Oksfordas kafejnīcā, radās "izdevība" uzklausīt rupjības, kuras es šeit neatkārtošu. A.Kučs ar savu klusēšanu pierādīja sevi kā neizdevušos pedagogu. Sāku pat nopietni apsvērt iespēju vispār neiet uz sacensību mutisko daļu. Tikai pēc ''WikiLeaks'' juristes Dž.Robinsones lekcijas sapratu, ka ne jau šo LU JF "kolēģu" dēļ man jāuzstājas. Otrkārt, arī parastā psiholoģiskās spriedzes deva - kā jau starptautiskās sacensībās - bija jāiztur. Ņemot vērā to visu, neuzskatu, ka tā sauktie komandas biedri (nedz arī treneris) mani būtu atbalstījuši. Gluži otrādi - man tika radīti papildus sarežģījumi, ar kuriem tiku galā, pateicoties apgūtajām psiholoģijas zināšanām. Tāpēc īpaši nekrietna ir visa šī anonīmo ''varoņu'' ņemšanās "JV" komentāros. Tāpat par liekulīgu uzskatu S.Matules attieksmi - ja "JV" darbinieki vēlējās, lai komentāros netiktu izteikts tas, kas šeit ir lasāms, vajadzēja savlaicīgi pārbaudīt ziņu patiesumu. Tas ir žurnāla redakcijas darbs.
P.S. Nu, un nobeigumā - par personīgo laimi. Jā, neraugoties uz cilvēka rupjo attieksmi pret mani, es jebkuru tomēr uzskatu par cilvēku. Domāju, ka ikvienam ir tiesības nedzīvot badā - piecus gadus studējot bakalaura līmenī, pietiekami labi uzzināju, ko tas nozīmē. Tamdēļ pēc brokastīm pieklauvēju pie komandas biedra istabas durvīm. Ak jā, istaba mums katram Oksfordā bija sava. Laikam būšu sabojājusi jums dzīvesprieku.
