ŽURNĀLS Nedēļas jurists

10. Maijs 2011 /Nr.19 (666)

Jānis Pleps
22 komentāri
Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
8
komentāri (22)
22 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
verotājs
16. Maijs 2011 / 17:25
0
ATBILDĒT
trūkst tik triju zvaigžnu ordeņa un ģīmetne MK. zinot plepu no studiju laikiem.... ka cilveeks....darbi pavirši un neizsmeļoši, bet kas tad es esmu, tik vērotājs bez grādiem no malas
Gatis
14. Maijs 2011 / 18:00
0
ATBILDĒT
Nu ta beidzot! :)
no Jūrmalas
13. Maijs 2011 / 16:54
0
ATBILDĒT
Piekrītu visiem, kas saka,ka Pleps ir uzlecošā juristu zvaigzne. Viņš būtu TIESNEŠA vārda cienīgs. Lai veicas!
arī jurists
11. Maijs 2011 / 23:43
0
ATBILDĒT
Piekrītu, Jānis ir viens no spožākajiem jaunās paaudzes juristiem.Bez tam labi audzināts, nav nenovīdīgs, asprātīgs, perfekti pārzin gan pasaules, gam Latvijas vēsturi. Tik talantīgi cilvēki piedzimst reizi 100 gados.Lai viņam veicas. Alma mater būtu pelnījusi šādu pasniedzēju, kas jau tagad ir profesora amata cienīgs.

Trasuna citāts ir perfekts mūsdienu apstākļiem. Paldies!

Satversme
11. Maijs 2011 / 12:27
0
ATBILDĒT
Latvijas Satversmes \"iedvesmas avoti\" patiešām bija Veimāras 1919.gada konstitūcija, kā arī Šveices 1848.gada konstitūcija. Tas redzams Latvijas parlamentārajā sistēmā, bet kurā papildus ir arī paredzētas plašas tautas nobalsošanas iespējas. Kas tur nepareizs? Šur tur šo to var un vajag piekoriģēt, tas ir normāli, bet kas Latvijai tagad vismazāk ir vajadzīgs, ir (pus-)autoritāra iekārta (kas laikam Satversmes kritiķiem nāk prātā). Ja ar to ir domāta \"latviešu mentalitātei\" atbilstošāka sistēma, tad - nē, paldies!



Bet problēma patiešām ir, ka Latvijas politiskā kultūra vēl īsti neatbilst demokrātiskas valsts prasībām. Taču secinājums ir nevis, ka tādēļ būtu jāmaina Latvijas valsts iekārta (uz autoritāro pusi), bet gan, ka ir jāceļ politiskā kultūra. Tādēļ īstā svira, pie kā jāķeras klāt, ir politiska izglītība.
Ķencis
11. Maijs 2011 / 11:34
0
ATBILDĒT
Apsveikumi nedēļas juristam, pelnīts gods. Kritiķi, vai esat kaut lasījis Veimāras konstitūciju? Un kur Vācijas Reiha konstitūcijā saskatat līdzību ar Satversmi, vai otrādi?!
Kritiķis
11. Maijs 2011 / 11:22
0
ATBILDĒT
Nenoliedzot J.Plepa kā augsti kvalificēta eksperta zināšanas konstitucionālajās tiesībās, tomēr Latvijas Satversme vismaz vēl šobrīd nav domāta Latvijas tautai, kas tāpat kā pirms gandrīz 90 gadiem ir bijusi cieši saistīta nevis ar Rietumu kultūru, bet ar Austrumos valdošajām paražām. Latvijas tauta vēl nav līdz tai izaugusi, un līdz tam ir nepieciešama, manuprāt, mūsu tautas tiesiskai apziņai atbilstošāka satverme. Tāpēc Satversme, kurā ir ietvertas pagājušā gadsimta Šveices un Vācijas Veimāras Konstitūcijā esošās idejas, neiet vēl joprojām!
Db
11. Maijs 2011 / 10:41
0
ATBILDĒT
Pievienojos Inesei U.: Jāņa Plepa izvēlētais citāts šodienas situācijā trāpa naglai uz galvas! Latvija atrodas izvēles priekšā, un atkrišana atpakal Krievijas klēpī ne tikai pazeminās jau tā zemo demokrātijas līmeni, bet arī pastiprinās daudzu latviešu atsvešinātību no savas it kā formāli tomēr vēl nacionālās valsts. Nedēļas juristam tādēļ paldies par šī vienkāršā, bet precīzā citāta atgādināšanu. Laba ir arī norāde uz 1948.gada senatoru atzinumu, kas ir svarīgs dokuments valsts turpinātības sakarā. Cerams, ka Jānis Pleps drīzumā virzīsies vai nu uz akadēmisko, vai uz tiesneša karjeru. Tas abām nozarēm būtu liels ieguvums.
Uģis
11. Maijs 2011 / 09:57
0
ATBILDĒT
Sirsnīgi sveicieni! Reti kuram Jāņa vecumā jau izdevies valsts labā padarīt tik daudz. Negribas un, šķiet, nevajag viņam novēlēt politiķa dzīvi, bet valstsvīra karjeru gan!
Inese U.
11. Maijs 2011 / 01:40
0
ATBILDĒT
Plepam trekns pluss par trāpīgu citātu, Trojai trekns mīnuss par muļķīgu mankurtismu.
Jūrmalnieks
11. Maijs 2011 / 01:02
0
ATBILDĒT
Pilnībā jāpiekrīt Plepa citētajam Trasunam par Latvijas izvēli starp Rietumu kultūru un Austrumu barbarismu. Ar to, protams, ir domāta politiskā un tiesiskā kultūra. Mums vēl pārāk daudz tādu, kas mēģina savienot šīs divas nesavienojamās nostājas un to principus. Tas arī noved pie Latvijai raksturīgā ētiskā relatīvisma (arī tiesiskajā apziņā). Cienu Jāni Plepu arī tādēļ, ka viņš skaidri saskata šo problēmu, un nevairās to pateikt.
Baraks Osama
10. Maijs 2011 / 17:30
0
ATBILDĒT
Ja komentāra trešais punkts bija domāts kā pārmetums par (iespējams) nacionāli aizskarošu izteikumu, tad no savas puses piebildīšu, ka J.Pleps, pēc manām domām, uz krievu autoriem un krievu valodā rakstītiem darbiem atsaucas pat vairāk nekā daudzi citi jaunie juristi. Runa šajā gadījumā ir par Rietumu vērtībām, attieksmi un tiesību sistēmu.
Troja
10. Maijs 2011 / 15:53
0
ATBILDĒT
Ārona Baraka grāmata "The Jugde in a Democracy" ir tiešām ļoti laba. Varētu arī ieteikt viņa kā Izraēlas Augstākās tiesas tiesneša/priekšsēdētāja rakstītus spriedumus un atsevišķās domas. Piemērām, http://elyon1.court.gov.il/files_eng/04/560/020/a28/04020560.a2 .htm
Dainis
10. Maijs 2011 / 15:46
0
ATBILDĒT
Visnotaļ liels prieks par Jāni. Zīmīgs izdevuma nr.(666) Jebkurā gadījumā Tev tiešām šajā slejā jau labu laiku iepriekš vajadzēja viesoties.
Troja
10. Maijs 2011 / 15:44
0
ATBILDĒT
Uzruna Latvijas juristiem ir šausmīga. Pirmkārt, atkal citāts, nevis nedēļas jurista paša domas. Otrkārt, satur aicinājumu iet kādam līdzi, nevis iet pašam savu ceļu. Un treškārt, norāde uz austrumu barbariem un rietumu kultūru liecina par rupju un pirmatnīgu aizspiedumainību.
Dūja
10. Maijs 2011 / 14:41
0
ATBILDĒT
Malcis, Jāni! Lepjos, ka man ir tas gods pazīt tādu cilvēku, kā Tevi! Lai Tev veicas un daudz radošu iedvesmu Tava gara lidojumam!
Māris
10. Maijs 2011 / 14:07
0
ATBILDĒT
Jāni, Tev jau sen šajā JV lapā vajadzēja būt! Apsveicu un pieņem manus cieņas apliecinājumus!
Mārtiņš
10. Maijs 2011 / 12:43
0
ATBILDĒT
Viens no cienījamākajiem šī titula iemantotājiem.
Draudzene
10. Maijs 2011 / 11:48
0
ATBILDĒT
Viens no spožākajiem prātiem Latvijas jaunajā paaudzē. Ar sajūsmu un apbrīnu nolūkojos gandrīz visā, ko viņš dara. Visu cieņu!

Tikai viens novēlējums - pārvarēt ētisko relatīvismu, kas dažreiz jūtams Jāņa rīcībā, formulēt savu pārliecību un pie tās arī turēties. Nelocīties stiprāko (valdošo) vēju priekšš :)
Evija
10. Maijs 2011 / 11:14
0
ATBILDĒT
Oriģinālas atbildes! Uzzināju par vairākiem literāriem darbiem, ko noteikti izlasīšu.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
visi numura raksti
Erlens Kalniņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Galvojums kā akcesoriska saistība
9 komentāri
Gvido Zemribo
Skaidrojumi. Viedokļi
Kāds ir zvērināta advokāta statuss
1921. gada 19. martā Latvijas Tiesu palātas uzdevumā palātas loceklis H. Lazdiņš sasauca un atklāja zvērinātu advokātu kopsapulci, kurā bija ieradušies 63 zvērināti advokāti un kura ievēlēja pirmo Latvijas Zvērinātu advokātu ...
Rada Matjušina
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesneša objektivitāte un neitralitāte lietas iztiesāšanā
Ir svarīgi, lai sabiedrībai būtu pārliecība, ka tiesa, taisot spriedumu, ir objektīva un neitrāla.1 Demokrātiskā sabiedrībā ir būtiski, lai tiesnesis un visa tiesu sistēma ir objektīva, neitrāla un arī neatkarīga no jebkāda ...
3 komentāri
Notikums
Pasniegtas Tieslietu sistēmas Goda zīmes
Piektdien, 6. maijā, valsts svētku noskaņās kārtējo reizi tika pasniegtas Tieslietu sistēmas Goda zīmes. Apbalvojumu saņēma 16 tieslietu sistēmas darbinieki. Tieslietu sistēmas Goda zīmju pasniegšanas svinīgais pasākums notika Rīgas ...
1 komentāri
Juridiskā literatūra
Latvijas kriminālpolitikas pagātne un nākotne
Ar Daugavpils Universitātes akadēmiskā apgāda "Saule" gādību klajā nākusi Dr.iur. Vitolda Zahara monogrāfija "Latvijas kriminālpolitika: retrospekcija un nākotnes vīzija", kas sniedz autora skatījumu uz mūsu valsts kriminālpolitikas ...
AUTORU KATALOGS