ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

10. Maijs 2011 /Nr.19 (666)

Galvojums kā akcesoriska saistība
9 komentāri
Dr.iur.
Erlens Kalniņš
zvērināts advokāts 

I. Ievads

1. Galvojuma jēdziens un mērķis. Kā noteikts Civillikuma (turpmāk – CL) 1692. pantā, galvojums ir līgumiski uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas (galvenā parādnieka) saistību, neatbrīvojot pēdējo no viņas saistības pret kreditoru. Tādējādi galvojums ir galvinieka uzņemta saistība, kas pret galveno parādnieka kreditoru nodrošina galvenās saistības izpildīšanu.

a) Galvojuma akcesoritāte. Galvojums ir akcesoriska jeb papildu (blakus) saistība1 (arī – palīgsaistība).2

Šis secinājums pašmāju juridiskajā literatūrā argumentēts ar to, ka galvojums kalpo vienīgi citu tiesisko attiecību mērķiem un parasti izbeidzas vienlaikus ar šīm attiecībām (kaut arī pastāv izņēmumi no šā pamatnoteikuma),3 turklāt galvojuma – kā personiska nodrošinājuma – uzdevums ir nodrošināt citas saistības (galvenās saistības) izpildīšanu,4 līdz ar to galvinieka saistība nepastāv bez galvenā parādnieka saistības.5

b) Galvojuma mērķis. No CL 1692. panta izriet, ka galvojuma mērķis ir – akcesoriskas saistības uzņemšanās ceļā – nodrošināt kreditora prasījumu pret galveno parādnieku,6 respektīvi, nodrošināt šim galvenajam prasījumam atbilstošās galvenās saistības izpildīšanu.7

Saskaņā ar CL 1703. panta 2. punktu kreditors var vērst savu prasījumu pret galvinieku tūliņ arī tad, ja ir pierādīta galvenā parādnieka faktiskā maksātnespēja8 vai "par viņa mantu jau atklāts konkurss" (resp., ja galvenajam parādniekam ir pasludināts maksātnespējas process). Tādējādi galvojuma mērķis ir dot kreditoram nodrošinājumu galvenā parādnieka maksātnespējas gadījumam, t.i., gadījumam, kad galvenais parādnieks nav spējīgs izpildīt galveno saistību viņa paša mantas neesamības dēļ un kad saistības izpildījuma piedziņa no galvenā parādnieka nav iespējama. Proti, galvojums jo īpaši kalpo galvenā prasījuma nodrošināšanai pret galvenā parādnieka maksātnespējas risku un tām negatīvajām sekām, kādas ir saistītas ar galvenā parādnieka maksātnespējas iestāšanos.

2. Galvojums kā personisks nodrošinājums. Atbilstoši prasījuma nodrošinājuma līdzekļu klasifikācijai galvojums ir viens no svarīgākajiem t.s. personiskajiem (saistībtiesiskajiem) nodrošinājumiem (līdzās, piem., garantijas līgumam, delkrēderei, vekseļu un čeku galvojumam jeb avalam, līgumsodam, rokas naudai, solidāras saistības nodibināšanai). Atšķirībā no tā sauktajiem reālajiem (liettiesiskajiem) nodrošinājumiem (t.i., atšķirībā no rokas ķīlas tiesības, komercķīlas tiesības, hipotēkas) galvojuma došanas gadījumā par galvenās saistības izpildījumu atbild nevis nodrošinājumam dotais (ieķīlātais) priekšmets, bet gan pats galvinieks ar visu savu mantu.9 Turklāt no pārējiem akcesoriska rakstura nodrošinājumiem (piem., no līgumsoda un ķīlas tiesības) galvojums atšķiras ar to, ka galvenās saistības izpildīšana tiek nodrošināta ar trešās personas uzņemtu saistību (galvinieks var būt tikai trešā persona, nevis pats galvenais parādnieks).10 Savukārt līgumsoda gadījumā parādnieks uzņemas papildu saistību, nodrošinot savu galveno saistību (sk. CL 1716. pantu), bet ķīlas tiesības gadījumā parādnieka saistības nodrošināšanai var būt ieķīlāta kā pašam parādniekam, tā arī trešajai personai piederoša lieta (sk. CL 1306. pantu).

 

II. Akcesoritātes princips

1. Galvinieka saistības raksturs. Saskaņā ar CL 1692. panta noteikumiem galvojums ir līgumslēgšanas ceļā vienpusēji uzņemta, no galvenās saistības nošķirta, taču no tās atkarīga paša galvinieka saistība pret citas personas (galvenā parādnieka) kreditoru.11 Galvojums pats par sevi – arī tad, ja galvinieks "uzņemas saistību kā pats parādnieks" (sk. CL 1702. p. 2. d.), – nenodibina galvinieka un galvenā parādnieka solidāru saistību pret kreditoru CL 1670. un 1672. panta izpratnē.12 Noslēdzot galvojuma līgumu, galvinieks iegūst kopparādnieka statusu vienīgi tad, ja līdzēji to līgumā ir tieši noteikuši (sk. CL 1673. p.), kā arī uz likuma pamata tad, ja par vienu un to pašu galveno saistību ir galvojušas vairākas personas (sk. CL 1672., 1699. p.). Atbilstoši likumā paredzētajam pamatmodelim (sk. CL 1702. p. 1. d.) galvojums attiecībā pret galveno saistību ir subsidiāra saistība,13 jo saskaņā ar CL 1702. panta 1. daļu galvinieks, pret kuru kreditors vērsis prasījumu, atliekošas ierunas ceļā14 ir tiesīgs pieprasīt, lai kreditors vispirms prasa saistības izpildījumu no galvenā parādnieka.

Kaut arī galvojums ir paša galvinieka saistība, tā saskaņā ar akcesoritātes principu – kā papildu saistība – ir piesaistīta galvenajai saistībai.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
12
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (9)
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jeeuTsernjH
9. Augusts 2012 / 03:36
0
ATBILDĒT
43yvvL bsuobcebqpxk
oCMwqrrdAb
8. Augusts 2012 / 15:26
0
ATBILDĒT
gjUfJz uzklrrnwjigs
DBQrHILy
8. Augusts 2012 / 00:43
0
ATBILDĒT
Damn, I wish I could think of smoething smart like that!
J.Āboliņš
17. Maijs 2011 / 18:33
0
ATBILDĒT
Labs zvērināta advokāta viedoklis, bet visu šinī valstī izšķir tiesa (galavārds būs Augstākajai tiesai). Jau tuvākajā laikā viedokli no tiesām varēsim uzzināt un atbilde nebūs ilgi jāgaida.
Armands
16. Maijs 2011 / 18:54
0
ATBILDĒT
Otrkārt, nepiekrītu autora tēzei, ka atsevišķos gadījumos (galvenā parādnieka maksātnespējas rezultātā tas tiek likvidēts un izslēgts no komercreģistra) galvojums paliek spēkā arī pēc tam, kad beigusi pastāvēt galvenā saistība. Atbilstoši Civillikuma 1694. pantam galvojuma kā tiesiska darījuma būtiska sastāvdaļa ir spēkā esošs galvenais parāds. Attiecīgi galvojuma spēkā esamība, nepastāvot spēkā esošam galvenajam parādam, būtu pretrunā galvojuma līguma būtībai. Vēl jo vairāk, arī no sistēmiskās iztulkošanas viedokļa galvojums pats par sevi nevar pastāvēt bez galvenās saistības. Proti, galvojuma noteikumi Civillikumā iekļauti nodaļā par saistību pastiprināšanu, tādējādi galvojums mērķis ir pastiprināt kādu esošu/pastāvošu saistību, un, ja šī saistība vairs nepastāv, attiecīgi nepastāv arī galvojums, jo nav saistības, ko šis galvojums varētu pastiprināt. Civillikuma 1710. pantā noteikts, ka galvojums izbeidzas ar katru darbību, kas dzēš galveno saistību, atsvabinot no tās parādnieku. Tādējādi, ja galvenais parādnieks juridiskā persona beidz pastāvēt un tiek izslēgts no komercreģistra, tad tiek dzēsta galvenā saistība un sekojoši tiek izbeigts arī galvojums. Minētā Civillikuma norma neparedz nekādus izņēmumus, tādējādi tā attiecināma arī uz gadījumiem, kad galvenais parādnieks juridiska persona beidz pastāvēt līdz ar izslēgšanu no komercreģistra.
Armands
15. Maijs 2011 / 19:25
0
ATBILDĒT
Pirmkārt, visu cieņu autoram, kurš ir viena no lielākajām autoritātēm Latvijā civiltiesību jomā, tomēr viņa viedoklis ir pretrunā citai, varbūt pat vēl lielākai, autoritātei - senatoram un profesoram K.Torgānam. Vēlos vērst uzmanību, ka K.Torgāns 09.11.2010. \"Jurista Vārda\" savā rakstā izvirzījis tēzi: \"Ja prasītājs, atsaucoties uz dispozitivitātes principu, prasa pieņemt un izskatīt prasību tikai pret galvinieku, tad tiek ignorēts iepriekš gari un plaši skaidrotais par galvojuma saistības akcesoro dabu, no kuras izriet, ka atkarībā no galvojuma veida un prasītāja izvēles vai nu galvinieks, vai galvenais parādnieks ir subsidiāri atbildīgs. Līdz ar to trūkumu nenovēršanas gadījumā šāda prasība tikai pret galvinieku uzskatāma par neiesniegtu un ir jāatdod atpakaļ.\"



Ja mēs pieturamies pie K.Torgāna tēzes, ka prasību pret galvinieku var celt, vienlaikus ceļot prasību arī pret galveno parādnieku, tad gadījumā, ja galvenais parādnieks - maksātnespējīgā SIA - līdz ar izslēgšanu no komercreģistra beidz pastāvēt, prasību celt nav iespējams, jo vairs neeksistē viens no obligātajiem atbildētājiem (galvenais parādnieks).



Diemžēl autors rakstā K.Torgāna tēzes nav atspēkojis, tāpēc labprāt uzzinātu autora viedokli par minētajām K.Torgāna tēzēm un K.Torgāna viedokli par autora šajā rakstā izvirzītajām tēzēm.
k
14. Maijs 2011 / 14:25
0
ATBILDĒT
Jums lieliski izdodas kreditoru lobija loma!!! Vēl Jūs varētu papētīt sekojošo: ja reiz abi ar kalniņa kungu paužat, ka "galvojuma mērķis (kā Kalniņa kungs ir norādījis) ir nodrošināties tieši pret parādnieka maksātnespēju", - kāda ir kreditora atbildība, ja viņš, lai nodrošinātos tieši pret parādnieka maksātnespēju, IR IZVĒLĒJIES JAU MAKSĀTNESPĒJĪGU GALVINIEKU? Aha, teiksiet: tā nav kreditora daļa un intereses, bet kur tad paliek galvenā jēga, ka galviniekam ir jābūt spējīgam stāties parādnieka vietā?

Bankas vispār neinteresē, kurš un cik var maksāt, un tām ir svarīgi vien tas, lai būtu vismaz kāds, ko piežmiegt. Kāpēc gudrie juristi nerunā arī par kreditora atbildību darījumpartnera izvēlē? kādēļ nerunā par uzņēmējdarbības risku; ja esi tik neprasmīgs izvēlēties, kam aizdod naudu, tad jārēķinās ar iespējamiem zaudējumiem. Bet, nē, aizdošanas gadījumā Latvijā atbildība ir tikai aizņēmējam, bet ne kreditoram, kurš ļoti bieži aizdod naudu cilvēkiem, kuri jau aizdevuma izsniegšanas brīdī nav spējīgi nokārtot saistības.







R. Neilands
14. Maijs 2011 / 00:09
0
ATBILDĒT
Ļoti labs raksts! Īpaši uzteicama ir argumentācija par galvojuma saistības pastāvēšanu arī pēc maksātnespējīgas juridiskās personas izslēgšanas no KR un pēc maksātnespējīgas fiziskās personas saistību dzēšanas procedūras termiņa beigām. Līdz šim neviens no tiesībzinātniekiem par šo problēmu publiski nav runājis, taču tā ir problēma, jo likumos nav precīzs formulējums, kas notiek ar galvojuma saistību pēc minēto apstākļu iestāšanās. Oponenti, protams, iebildīs, ka galvojums izbeidzas ar katru darbību, kas dzēš galveno saistību, atsvabinot no tās parādnieku, kā arī ar to, ka katrā tiesiskā darījumā ir jāņem vērā dalībnieki un, ja viens dalībnieks vairs nepastāv (maksātnespējīga juridiskā persona ir izslēgta no KR), tad nepastāv arī galvenā saistība un galvojums līdz ar to arī, jo galvojums ir pakārtota saistība. Vēl kāds runās par regresa prasības īstenojamību. Šādi iespējamie argumenti formāli nebūtu aplami, ja tiktu izmantota tikai gramatiskā iztulkošanas metode. Taču tiklīdz mēs sākam skatīties vēsturiski, tad jāsaprot, ka maksātnespējas tiesības to modernajā izpratnē ir izveidojošās pavisam nesen, bet galvojums ir pastāvējis gadu tūkstošiem - kopš Senās Romas laikiem. Savukārt, teleoloģiski skatoties, galvojuma mērķis (kā Kalniņa kungs ir norādījis) ir nodrošināties tieši pret parādnieka maksātnespēju. Tādēļ būtu aplami ignorēt šo mērķi un likt kreditoram ciest zaudējumus, tādēļ, ka likumdevējs nav precīzi atrunājis, kas notiek šādā situācijā.

Esmu dzirdējis, ka Kredītņēmēju apvienība mēģināja panākt, ka jaunajā Maksātnespējas likumā ir iekļauta norma, ka šādā situācijā galvinieks tiek atbrīvots no galvojuma saistībām, bet par laimi šāda norma nekur tālāk par Kredītņēmēju apvienības sireālistiskajiem sapņiem nav tikusi.

Lai arī kā man patiktu autora domu grauds (kam pilnībā pievienojos), jāatzīst, ka tiesām to būs grūti sagremot un baidos, ka šis būs viens no jautājumiem, kurā būs ļoti pretrunīga tiesu prakse.

Jebkurā gadījumā paldies autoram par kārtējo kvalitatīvo rakstu!
Livux
13. Maijs 2011 / 16:33
0
ATBILDĒT
Bet, piemēram, ja arī galvinieks piesaka maksātnespēju? Vai viņs tad varēs pieprasīt no parādnieka samaksāto naudu, kas jāmaksā būs maksātnespējas procesa ietvaros kreditoram n-tos gadus saskaņā ar CL1705p par regresa prasību? Vai sanāk, ka ar maksātnespēju parādnieks no šā pienākuma ir atbrīvojies un galviniekam tad jāzuņemas šie izdevumi?
visi numura raksti
Gvido Zemribo
Skaidrojumi. Viedokļi
Kāds ir zvērināta advokāta statuss
1921. gada 19. martā Latvijas Tiesu palātas uzdevumā palātas loceklis H. Lazdiņš sasauca un atklāja zvērinātu advokātu kopsapulci, kurā bija ieradušies 63 zvērināti advokāti un kura ievēlēja pirmo Latvijas Zvērinātu advokātu ...
Rada Matjušina
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesneša objektivitāte un neitralitāte lietas iztiesāšanā
Ir svarīgi, lai sabiedrībai būtu pārliecība, ka tiesa, taisot spriedumu, ir objektīva un neitrāla.1 Demokrātiskā sabiedrībā ir būtiski, lai tiesnesis un visa tiesu sistēma ir objektīva, neitrāla un arī neatkarīga no jebkāda ...
3 komentāri
Jānis Pleps
Nedēļas jurists
Jānis Pleps
22 komentāri
Notikums
Pasniegtas Tieslietu sistēmas Goda zīmes
Piektdien, 6. maijā, valsts svētku noskaņās kārtējo reizi tika pasniegtas Tieslietu sistēmas Goda zīmes. Apbalvojumu saņēma 16 tieslietu sistēmas darbinieki. Tieslietu sistēmas Goda zīmju pasniegšanas svinīgais pasākums notika Rīgas ...
1 komentāri
Juridiskā literatūra
Latvijas kriminālpolitikas pagātne un nākotne
Ar Daugavpils Universitātes akadēmiskā apgāda "Saule" gādību klajā nākusi Dr.iur. Vitolda Zahara monogrāfija "Latvijas kriminālpolitika: retrospekcija un nākotnes vīzija", kas sniedz autora skatījumu uz mūsu valsts kriminālpolitikas ...
AUTORU KATALOGS