Pēdējo nedēļu laikā kļuvusi aktuāla diskusija par viendzimuma pāru tiesiskā regulējuma ieviešanas nepieciešamību Latvijā. Biedrība "LGBT un viņu apvienība "Mozaīka"" (turpmāk tekstā – Mozaīka) ir izstrādājusi Reģistrēto partnerattiecību likuma (turpmāk tekstā – PAL) projektu, kā arī projektus grozījumiem vairākos citos normatīvajos aktos, kas paredzētu iespēju viendzimuma pāriem reģistrēt savas attiecības, tādējādi gūstot noteiktu tiesisku aizsardzību, tiesības un pienākumus.
Partnerattiecību reģistrācija radītu partneriem pienākumu būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un rūpēties. PAL regulētu abu partneru mantiskās attiecības, paredzētu, ka nāves gadījumā pārdzīvojušais partneris manto tāpat kā pārdzīvojušais laulātā laulātais. Reģistrējot partnerattiecības, partneri pēc savas vēlēšanās varētu izraudzīties viena partnera uzvārdu par savu kopējo uzvārdu, uz partneriem būtu attiecināmas tiesības neliecināt vienam pret otru, vienam partnerim būtu tiesības pieņemt lēmumu par otra partnera ārstniecības metodēm, ja tas ir smagi saslimis, kā arī aizliegtu vienam partnerim atrasties iepirkumu komisijā, bet otram – iesniegt konkursa piedāvājumu u.tml. Būtiskākā PAL atšķirība no laulības institūta ir tā, ka PAL neparedz tiesības ne uz bērnu aizbildnību, ne adopciju.
Minētā likumprojektu pakete tika izstrādāta tāpēc, ka Latvijā viendzimuma partneri, nodzīvojot kopā kaut visu mūžu, likuma priekšā viens otram ir sveši cilvēki. Latvijā vienīgā divu cilvēku kopdzīves forma, kas ir tiesiski aizsargāta, ir laulība, un tā ir pieejama tikai pretēja dzimuma cilvēkiem. Šāds regulējums neatbilst sociālajai realitātei un neiekļauj, un neaizsargā visas ģimenes (jāņem vērā, ka ģimeni neveido tikai laulāti pāri; skat. tālāk pamatojumu).
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vairāk nekā puse laulību Latvijā tiek šķirtas, bet gandrīz puse jaundzimušo dzimst nelaulātiem vecākiem. Pastāv arī viendzimuma pāru veidotas ģimenes (par kuru skaita noteikšanu valstij nav bijusi interese, neskatoties uz to, ka to ir bijusi iespēja darīt, piemēram, šogad notiekošās tautas skaitīšanas ietvaros, līdzīgi, kā tas tika darīts citās ES valstīs). Tātad kopumā ievērojams skaits cilvēku veido ģimenes, kuras neizriet no laulības.
Cerams, ka diskusija par PAL aizsāks plašāku domu apmaiņu par Latvijas ģimenes tiesību atbilstību mūsdienu vajadzībām. Šajā rakstā izklāstīšu, manuprāt, būtiskākās nepieciešamās izmaiņas, kuru ieviešana nodrošinātu daudz plašāka ģimeņu loka aizsardzību, nekā tas ir patlaban, kā arī nodrošinātu lielāku ģimeņu stabilitāti un taisnīgumu to savstarpējās attiecībās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes