Sestdien gaidāms šīs vasaras politisko satricinājumu loģisks noslēgums – vēlētāji atkal dosies pie vēlēšanu urnām, lai izdarītu savu izvēli par nākamo Saeimu. Parasti teiktu, ka vēlēšanās politiskā izvēle tiek veikta uz nākamajiem četriem gadiem. Tomēr Saeimas atlaišanas šoks liecina, ka tagad arī par to vairs neviens nevar būt drošs.
Plašsaziņas līdzekļos pirms vēlēšanām ierasti izskan daudz un dažādu ieteikumu, kā vajadzētu balsot. Tradicionāli tie bijuši gana vienkāršoti formulēti – vai nu jābalso par vieniem, vai jebkurā gadījumā jābalso pret kādiem citiem. Vai labākajā gadījumā aprobežojamies ar klasisko latviešu politikas principu – balsosim par mazāko ļaunumu. Pēdējā atziņa jau paspējusi iekļūt latviešu politiskās domas zelta fondā.
Šīs vēlēšanas mazliet atšķiras. Šobrīd grūti spriest, vai to būtu ietekmējis apstāklis, ka vēlēšanas notiek tik ātri un politiskajiem spēlētājiem negaidīti, vai arī tas, ka nevienam nav bijis laika sagatavoties jaunajām kampaņām. Tomēr plašsaziņas līdzekļos vairs neskan tik izteikti vienkārši padomi vēlētājiem.
Nesenajā intervijā “Latvijas Avīzē” arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs aicinājis rūpīgi raudzīties uz partiju piedāvātajiem kandidātiem. Viņš atzinis, ka “jāmācās beidzot atšķirt blēžus no godīgiem cilvēkiem un jāsvītro ārā no sarakstiem blēži un tie, kuri nespēj izturēt kārdinājumus”. Savukārt septembra “Rīgas Laika” intervijā līdzīgus ieteikumus formulējis Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, kurš aicinājis vēlētājus balsot gudri.
Nez, vai Saeimas atlaišana radikāli mainīs vēlētāju noskaņojumu un politiskās preferences. Taču neapšaubāmi šajās vēlēšanās lielāks akcents ir pārdomām par to, kāpēc atkal ir jāiet balsot parlamenta vēlēšanās. Līdz ar to viedokļu autoritāšu aicinājums savu izvēli vēlēšanās rūpīgi pārdomāt un izsvērt ne vien partiju listes, bet arī tajās piedāvātos kandidātus varētu būt zīmīgs signāls, ka Latvijas vēlētājs paliek gudrāks.
Kāda tad būs Latvijas vēlētāja izvēle, redzēsim sestdien. Bet jau šobrīd pietiekami saklausāmi izskanējis viedoklis, ka arī nākamā Saeima varētu nenostrādāt pilnu pilnvaru termiņu. Kā intervijā “IR” skaidri formulējis profesors Tālis Tisenkopfs, “jāatlaiž ir divas Saeimas pēc kārtas”. Tā ka: nav izslēgts, ka 2010. gadā tika vēlēta 10. Saeima, 2011. gadā ievēlam 11. Saeimu, bet jau 2012. gadā jāsāk gatavoties 12. Saeimas vēlēšanām.