ŽURNĀLS Tiesību prakse

20. Septembris 2011 /Nr.38 (685)

Arodbiedrības lēmums par darba līguma uzteikšanu tās biedram
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedums
Lietā Nr. SKC –879
2011. gada 8. jūnijā
1 komentāri

Darba likuma 110. panta otrajā daļā noteikts termiņš, kādā arodbiedrībai ir pienākums informēt darba devēju par savu lēmumu, kā arī pieņēmums, ka arodbiedrība piekrīt darba līguma uzteikumam, ja tā šajā termiņā atbildi nav sniegusi. Tas nozīmē, ka arodbiedrībai ir iespēja izvēlēties sniegt vai nesniegt atbildi uz darba devēja pieprasījumu, tomēr, sniedzot atbildi, likums neuzliek tai par pienākumu motivēt savu lēmumu. Savā lēmumā arodbiedrība var norādīt, ka tā piekrīt vai nepiekrīt darba līguma uzteikumam, nepaskaidrojot, pēc kāda tieši Darba likuma punkta tā piekrīt uzteikumam un kāds ir šāda lēmuma pieņemšanas pamatojums.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs senators V. Jonikāns, senatore referente I. Garda, senatore A. Briede, piedaloties prasītāja A.Š. pārstāvei zvērinātai advokātei Inesei Kukainei, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sakarā ar atbildētājas Rīgas 273. pirmsskolas izglītības iestādes kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2010. gada 24. septembra spriedumu A.Š. prasībā pret Rīgas 273. pirmsskolas izglītības iestādi par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības piedziņu par darba piespiedu kavējumu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas 273. pirmsskolas izglītības iestāde kā darba devējs un A.Š. kā darbinieks 2001. gada 14. oktobrī noslēdza darba līgumu uz nenoteiktu laiku, ar kuru darba devējs pieņēma darbinieku darbā par sargu, nosakot darba samaksu pēc faktiski nostrādātajām stundām ar minimālo stundas tarifa likmi Ls 1,083.

[2] Ar darba devēja 2009. gada 8. jūlija paziņojumu par darba līguma uzteikumu Nr. 1-10/71 darbiniekam uzteikts darba līgums, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 2. punktu (darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību).

Uzteikums pamatots ar šādiem apstākļiem:

1) Rīgas 273. pirmsskolas izglītības iestādes sardze I.C. 2009. gada 5. jūlijā ziņojusi darba devējam par A.Š. ne­ētisko uzvedību un draudiem izplatīt iestādes dokumentos ietverto konfidenciālo informāciju attiecībā uz viņas meitu J.C., kura it kā pieņemta darbā fiktīvi;

2) darba devējs 2009.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
cUfDpLfrrlZH
7. Augusts 2012 / 11:35
0
ATBILDĒT
Dzīve ievieš savas korekcijas,- cilvēki paklīduši, kur kuairs. Daži aizbraukuši ārpus Latvijas laimi meklēt, dažiem tā bija tikai īslaicīga aizraušanās. Viss mainās Par patreizējo stāvokli negribētu piekrist. Viss ir atkarīgs no tā, pēc kādiem kritērijiem notiek vērtēšana. Iespējams, ka tiek mazāk braukts uz starptautiskām sacensībām, iespējams, ka publicitāte ir mazāka (ja runājam par sportisko virzienu). Personiski es sportisko virzienu vērtēju ļoti kritiski, jo tam nav nekāda sakara ar personības iekšēju pilnveidošanos. Priecājos, ka aktīvāk sākuši darboties Kristapa Streiča bijušie skolnieki Gints Trēziņš Valmierā, Volfgangs Vinters Rīgā. Patreiz notiek zināšanu uzkrāšana un es domāju, ka tuvākajā laikā notiks kvantitatīvs un kvalitatīvs lēciens šai sakarā. Nevajadzētu aizmirst arī to, ka sakarā ar Ķīnas uzņēmēju lielo interesi par Latvijas biznesa vidi, šeit noteikti pārcelsies kāds cilvēks, kas būs trenējies ušu Ķīnā un vēlēsies to turpināt mācīt šeit. Bet arī šeit būs atklāts jautājums par to, cik šis ušu būs tuvs patiesajai Tradīcijai un būs vērsts uz cilvēka kā personības, bet nevis kā sporta čempiona izveidi
visi numura raksti
Dina Gailīte
Notikums
Kā realizēt likumdošanas procesa noslēdzošo posmu  
Tiesiskās un tehniskās problēmas, ar kurām sava darbā saskaras Eiropas valstu oficiālie izdevēji, kuru galvenā misija ir tiesību aktu izsludināšana, bija galvenie temati astotajā Eiropas oficiālo izdevēju tikšanās reizē. Sanāksme ...
1 komentāri
Oskars Ramiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Šķīrējtiesu darbības reglamentācija Latvijā
Konkrētajam rakstam nav akadēmiskas ievirzes – tas vairāk domāts, lai rosinātu diskusiju par šķīrējtiesu darbību Latvijā. Lai arī Civilprocesa likums (CPL) skaidri nenosaka šķīrējtiesu būtību un mērķi, tomēr, domāju, ...
2 komentāri
Evita Miezāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Par preventīvu piespiedu līdzekļu ieviešanu Latvijas tiesību sistēmā
Šā gada 18. maijā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par aizsardzības pasākumu civiltiesībās savstarpēju atzīšanu1 (turpmāk – regulas projekts). Tajā paredzēta pārrobežu sadarbība ...
2 komentāri
Silva Reinholde
Nedēļas jurists
Silva Reinholde
4 komentāri
Notikums
"Jurista Vārds" rīko pētniecisko darbu konkursu
Jau sesto gadu tiek izsludināts "Jurista Vārda" rīkotais pētniecisko darbu konkurss. Šī konkursa mērķis ir veicināt juristu diskusiju par tiesību teoriju un praksi Latvijā, tajā iesaistot jaunos juristus, kā arī atbalstīt Latvijas ...
AUTORU KATALOGS