ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

1. Ievads

2012. gada 1. janvārī spēkā stājās jauna ICC¹ Šķīrējtiesas Reglamenta redakcija (turpmāk – Jaunais reglaments). Neskatoties uz to, ka jau iepriekš vairākos minētā reglamenta pantos (turpmāk – 1998. gada Reglaments) tika veikti nozīmīgi grozījumi, turklāt tas tika papildināts arī ar dažiem jauniem noteikumiem, šīs izmaiņas nevar uzskatīt par revolucionārām. Tās galvenokārt ir vērstas uz strīdu izšķiršanas efektivitātes uzlabošanu, tomēr neskar noteikumus, kas būtiski atšķir ICC Šķīrējtiesas procesus no šķīrējtiesu procesiem, kas notiek atbilstoši citu institūciju reglamentiem. Proti:

• šķīrējtiesnešu nozīmēšanu ar ICC nacionālo komiteju starpniecību²;

• šķīrējtiesnešu kandidātu apstiprināšanu ICC Starptautiskajā šķīrējtiesā (turpmāk tekstā "ICC Šķīrējtiesa" vai "ICC Tiesa" );

• akta par šķīrējtiesnešu pilnvarām (Terms of Reference³) sastādīšanu;

• un šķīrējtiesas sprieduma pārbaudi un apstiprināšanu ICC Tiesā.

Savukārt galvenās izmaiņas ICC Šķīrējtiesas Reglamentā ir saistītas ar:

1) ICC Šķīrējtiesas funkcijām;

2) šķīrējtiesnešu iecelšanu;

3) pasākumiem, kas vērsti uz strīdu izšķiršanas efektivitātes uzlabošanu;

4) daudzu pušu un daudzu līgumu šķīrējtiesu;

5) ārkārtas šķīrējtiesnesi;

6) šķīrējtiesas spriedumu remisiju (remission);

7) šķīrējtiesas procesiem, kuros piedalās valstis un citas publisko tiesību juridiskās personas;

8) konfidencialitāti;

9) ar izmaksām, kas saistītas ar šķīrējtiesas procesu.

2. ICC Šķīrējtiesas funkcijas

Runājot par funkcijām, visupirms jānorāda, ka no Jaunā reglamenta ir izslēgti noteikumi, kas nosaka: ICC Šķīrējtiesā izskata starptautiska rakstura komerciālus (jeb uzņēmējdarbības) strīdus.⁴ Šādām izmaiņām ir vairāki iemesli.

Pirmkārt, ICC Tiesas praksē pietiekami bieži var sastapt strīdus starp pusēm, kas nāk no vienas un tās pašas valsts.⁵ Saskaņā ar 1998. gada Reglamentu strīdu starp pusēm, kas ir no vienas valsts, var izskatīt ICC Tiesā, bet tikai tad, ja pusēm ir īpaša vienošanās, kas pati par sevi atrisina iespējamās jurisdikcijas problēmas. Tomēr 1998. gada Reglamentā ietvertā norāde, ka ICC Tiesā izskata "starptautiska rakstura" strīdus, reizēm radīja diskusijas par to, vai ICC ir tiesīga pieņemt administrēšanai un vai izveidotais šķīrējtiesas sastāvs ir tiesīgs izskatīt strīdu, kas nav starptautisks.

Otrkārt, Jaunajā reglamentā ir izslēgta norāde uz strīda komerciālo (uzņēmējdarbības) raksturu. To, pirmkārt, nosaka apsvērums, ka saskaņā ar ICC Šķīrējtiesas Reglamentu tiek izskatīti arī investīciju strīdi, kas parasti nav kvalificējami kā "komerciāli".

Jaunais reglaments daudz precīzāk nosaka ICC Šķīrējtiesas funkcijas.⁶ Piemēram, tieši norādīts, ka tā administrē strīdu izšķiršanu, proti, pati ICC Tiesa strīdus neizšķir. Strīdu izšķiršanu veic šķīrējtiesas sastāvs, kas izveidots saskaņā ar Reglamentu. Turklāt ir ieviesta atsevišķa norma, precizējot, ka atbilstoši ICC Reglamentam tikai ICC Šķīrējtiesa administrē strīdu izšķiršanu, tajā skaitā pārbauda un apstiprina šķīrējtiesu spriedumus.⁷ Šo normu pastiprina noteikums, ka puses, vienojoties par strīda izšķiršanu saskaņā ar ICC Reglamentu, nodod un piekrīt, ka strīdu administrēs ICC Tiesa.⁸

Kā vienu no šā noteikuma rašanās iemesliem var minēt apstākli, ka vairāki šķīrējtiesu institūti ir uzņēmušies administrēt strīdus, neskatoties uz šķīrējtiesas atrunā ietverto norādi uz ICC Reglamentu, situācijā, kad prasības pieteikums tika iesniegts nevis ICC Tiesā, bet gan citā šķīrējtiesas institūtā.

Viens no publiski visplašāk izskanējušajiem procesiem, kas ilustrē aprakstīto situāciju, bija strīds lietā Insigma Technology Co Ltd v Alstom Technology Ltd⁹, kura administrēšanu bija uzņēmies Singapūras Starptautiskais šķīrējtiesas centrs. No ICC Tiesas skatupunkta, šādu strīdu izšķiršanu un šādu šķīrējtiesu spriedumus vairāku iemeslu dēļ nevar atzīt par atbilstošiem ICC Reglamentam, tajā skaitā arī tāpēc, ka šādos gadījumos ICC Tiesa nepārbauda un neapstiprina šķīrējtiesas spriedumus.

Tāpat Jaunajā reglamentā ir izslēgti noteikumi, ka ICC Tiesa atrodas ICC galvenajā mītnē. Tas ir saistīts ar ICC Tiesas plānoto pārcelšanos uz jaunām telpām. Turklāt, ņemot vērā, ka ICC Tiesai ir vēl otrs birojs Honkongā, kā arī, iespējams, tiks atvērts papildu birojs, Šķīrējtiesas prasības pieteikuma iesniegšanas kārtība ir precizēta, nosakot, ka prasības pieteikumu var iesniegt ICC Tiesas sekretariātā jebkurā no tā birojiem.

Visbeidzot, ICC Reglamenta versijā angļu valodā amata nosaukums "Priekšsēdētājs" (Chairman) ir aizstāts ar politiski korektāku, proti, "Prezidents" (President), tādējādi ICC Reglamenta angļu valodas versiju pielāgojot versijai franču valodā.

Šķīrējtiesnešu iecelšana

Strīda izšķiršana atbilstoši ICC Reglamentam atšķiras no strīdu izšķiršanas saskaņā ar citu institūtu reglamentiem ar īpašu šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību.

"Klasiskajā" triju tiesnešu šķīrējtiesas sastāva izveidošanas shēmā katra no pusēm ieceļ vienu šķīrējtiesnesi, savukārt pušu ieceltie šķīrējtiesneši vai pašas puses vienojas par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju. Ja puse nav iecēlusi šķīrējtiesnesi vai pušu ieceltie šķīrējtiesneši vai pašas puses nespēj vienoties par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju, to ieceļ šķīrējtiesas institūts, saskaņā ar kura reglamentu notiek strīda izšķiršana, bet ad hoc šķīrējtiesas gadījumā priekšsēdētāju ieceļ iecēlējiestāde.