“Ar stingru mugurkaulu, principiāls, godīgs, latvisko vērtību cieņā turošs, kuram vēstures izpēte un izpratne piemīt kā neatņemama šodienas dzīves sastāvdaļa,” – tā vairāki aptaujātie kolēģi raksturo līdzšinējo Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru, juristu Jāni Bordānu, kurš 2012. gada 5. jūlija Saeimas ārkārtas sesijas sēdē ar 59 balsīm “par” tika apstiprināts tieslietu ministra amatā.
Aizvadītās nedēļas, 5. jūlija, sēdē pirms balsošanas par uzticības izteikšanu J. Bordānam vārds tika dots Ministru prezidentam V. Dombrovskim. Viņš savā uzrunā ne vien aicināja Saeimas deputātus atbalstīt J. Bordāna kandidatūru, bet arī atklāja savu redzējumu, kādi darbi jaunajam tieslietu ministram būtu veicami prioritāri. “No būtiskākajiem darbiem, kas tieslietu ministram būtu veicami tuvākajā laikā, es uzskatu, tas ir jautājums par tiesu sistēmas stiprināšanu, nodrošinot ātrākus un prognozējamākus tiesu procesus, jo aizvien vairāk gan ārvalstu investoru, gan vietējo uzņēmumu tieši norāda uz tieslietu sistēmu, uz gariem un neprognozējamiem tiesu procesiem kā problēmu, kas kavē ekonomikas attīstību Latvijā. Līdz ar to, ja mēs gribam runāt par ekonomikas izrāvienu tuvākajos gados, tad tas nebūs iespējams bez sakārtotas tieslietu sistēmas. Tāpēc uzskatu, ka šī ir būtiskākā ministra darba prioritāte un Bordāna kungs ir arī apņemies aktīvi pie šiem jautājumiem strādāt.”
|
Latvija kā moderna, nacionāla un eiropeiska valsts JV lasītājiem tuvākā nākotnē noteikti tiks piedāvāta arī izsmeļoša intervija ar jauno ministru, atklājot izvērstu viņa viedokli par tieslietu nozarē būtiskiem un aktuāliem jautājumiem. Tādēļ turpmākajās rindās vien lakonisks ieskats gan J. Bordāna darba prioritātēs, gan personībā. Ja piekritāt kļūt par tieslietu ministru, acīmredzot Jums ir savs vērtējums un skatījums gan uz šā brīža situāciju tieslietu nozarē, gan tās perspektīvu. Kā Jūs raksturotu nozari šodien, un kādu vēlētos to redzēt pārskatāmā nākotnē? Vēlos sekmīgi turpināt eksministra Gaida Bērziņa iesākto. Ir panākta vienošanās ar premjeru ebreju īpašumu restitūcijas jautājumā, par ko G. Bērziņš upurēja savu amatu, nepiekrizdams denacionalizācijas jautājumu pārskatīt vienas kopienas interesēs. Ministru prezidents ir piekritis, ka šis jautājums ir virzāms politiskas vienošanās rezultātā un pēc būtības ir ārlietu jautājums. Savā tieslietu ministra darbā uzsvaru vēlos likt arī uz tiesu darbības efektivizācijas pasākumiem, tiesu procesu termiņu samērīgumu, tai skaitā likšu lielu cerību un vērību uz mūsdienīgo informācijas tehnoloģiju iekārtu – videokonferenču un audio skaņu ierakstu – pozitīvu ieviešanu tiesu praksē. Ministrs ir valdības loceklis, tādēļ vēlos attīstīt tādu tiesību politiku, kas veidotu Latviju par modernu, nacionālu un eiropeisku valsti, nostiprinot Satversmē tās kodolu. Kādi, Jūsuprāt, šobrīd tieslietu nozarē ir neatliekami risināmie jautājumi? Manas prioritātes ir tiesu procesu optimizācija, ieslodzījuma vietu infrastruktūras pilnveide un uzņēmējdarbības vides sakārtošana. Nedaudz atklājot žurnāla lasītājiem sevi no cilvēciskās puses, – kādas pašam šķiet sava rakstura pozitīvās iezīmes? Kādus pamatprincipus ievērojat savā dzīvē un darbā? Kā pozitīvu iezīmi varētu minēt to, ka, pirms pieņemu atbildīgus lēmumus, cenšos izprast pušu argumentus, esmu pienākuma cilvēks. Tāpat kā pamatotu vērtēju savu līdzšinējo apzinātu neizvirzīšanos līderos, kas vienlaikus var tikt arī traktēts kā pozitīvs potenciāls. Līderi ir dažādi. Man tuvs ir uzskats: dari labu, paliec savā zemē un dzīvo ar godu! Sannija Matule |