ŽURNĀLS Redaktora sleja

11. Septembris 2012 /Nr.37 (736)

Pārliecība kā ierocis pret nelabvēļiem
4 komentāri
Dr.iur.
Gatis Litvins
 

Acīmredzot Latvijas valsts šobrīd ir pubertātes vecumā, kad parādās dažādas sāpīgas "pumpas" – sabiedrībai nav pārliecības par valsts ilgtspēju un vērtībām, paši kontrolētākie cilvēki valstī ieslodzījumu vietās regulāri izdara pašnāvības utt. Tomēr demokrātija bez grūtiem un neērtiem jautājumiem nevar pilnveidoties, ja vien pēc tam tiek izdarīti pareizi secinājumi.

Pat ja varbūt nepiekrītam pēdējā laikā iniciēto referendumu mērķiem, saturam un lietderībai, tie tomēr stiprina Latvijas valstisko briedumu. Līdzīgi, ja administratīvajā tiesā regulāri un šķietami bezjēdzīgi nevērstos dažas "apmātas" personas, vēl līdz šim nebūtu uzdoti un atbildēti vairāki būtiski teorētiski un praktiski administratīvā procesa jautājumi. Katrs sarežģīts un neērts jautājums ir cēlonis diskusijai un zināšanu pilnveidošanai. Tāpēc uz konkrētajiem gadījumiem jāskatās racionāli. Demokrātiskas valsts iekārtas vērtība jāmēra pēc tās gatavības nekavējoties uzklausīt iebildumus un formulēt tiesisku un taisnīgu atbildi.

Arī es, protams, gribu piedalīties valstij un sabiedrībai svarīgu jautājumu izlemšanā, tomēr vēlos to darīt kvalitatīvā procesā, kad esmu pārliecināts, ka manas līdzdalības rezultātam būs politiska vai juridiska nozīme. Jāatzīst, ka likumprojekts par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem nav loģisks un ir nepilnīgi izstrādāts. Lēmumam par pilsonības pieņemšanu un piešķiršanu jābūt nepilsoņa un valsts abpusējam un individuālam cieņas apliecinājumam.

No otras puses, nevar piekrist viedoklim, ka lielais nepilsoņu skaits Latvijā nav valsts problēma. Kā var nebūt problēma fakts, ka apmēram 300 000 cilvēku dažādu iemeslu dēļ nevēlas apliecināt savu lojalitāti valstij, kurā viņi ilgstoši dzīvo?

Marks Tullijs Cicerons darbā "Par valsti" izvirza jautājumu: kāpēc "debess telpas visi pētī, kas zem kājām – neviens neskatās"? Cicerons uzsver, ka nav jācenšas noskaidrot, kādā veidā var būt redzamas divas saules, bet gan – kādēļ vienā valstī ir divi senāti un jau gandrīz divas tautas?

Arī Latvijā "debess telpā" šobrīd tiek meklēta parlamenta deputāta zvēresta pārkāpšanas atbildība, referenduma regulējuma grozījumi, iniciēti referendumi, apzinoties to neizdošanos, bet šim nolūkam patērētie resursi un enerģija tiek atrauti acīmredzamu problēmu risināšanai.

Nepilsoņiem ir jāapgūst latviešu valoda, jo valstij un indivīdam ir vienam otru jāsaprot, un pārliecinoši jāpasaka "jā" pilsoniskajām attiecībām. Diemžēl šobrīd nepilsoņa statuss ir priekšrocība salīdzinājumā ar pilsonību. Un cilvēkam jābūt ļoti spēcīgai motivācijai, lai atteiktos no jau iegūta labuma.

Cicerons trāpīgi norāda, ka tauta nav jebkuri kaut kādā veidā savākti cilvēki, bet daudzskaitlīga kopa, ko apvieno vienprātība tiesībās un kopējs izdevīgums. Valsts jāvada tieši ar tādu apziņu.

Nekas nav stiprāks par pārliecinātu valsts varu un vienprātīgu tautu, kas visu velta savai labklājībai un brīvībai. Tāpēc grozījumi Pilsonības likumā jāveido tā, lai nākamajām paaudzēm netiktu nodots gaisā virmojošais aizvainojums par pilsonības nepiešķiršanu.

komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Arčijs
17. Septembris 2012 / 16:27
0
ATBILDĒT
Attiecībā uz mūsu gadījumu Ciceronam taisnība.

Kamēr viena Latvijas iedžīvotāju daļa skatīsies uz sauli Latvijā, bet otra Krievijā, tikmēr jebkurš naturalizācijas likums būs slikts nepilsoņiem. Normālas attiecības iestāsies tad,

kad Krievijas cara tētiņš saviem tautiešiem Latvijā pateiks dzīvojiet kā redziet, un dariet kā ziniet un Pleskavas divīziju negaidiet, nebūs.
mazgudrais
12. Septembris 2012 / 09:31
0
ATBILDĒT
godātais, atmetiet liekulību un rakstiet ar savu īsto niku - rižskije vedomosķi
Baraks Osama
11. Septembris 2012 / 14:47
0
ATBILDĒT
Cik man zināms, lojalitātes apliecināšanu un citu prasmju apgūšanu no pilsonības pretendentiem prasa visas valstis. Automātiska nepilsoņu \"ieskaitīšana\" pilsoņu rindās un sūdzības par diskrimināciju ir ratu jūgšana priekšā zirgam.



Tā bezvīzu ceļošana uz Krieviju ir kas vairāk kā \"vienīgais pluss\" - cik zināms no sarunām ar nepilsoņiem, ir pietiekami daudz tādu, kas apzināti neņem bērniem Latvijas pilsonību, lai izvairītos no liekas birokrātijas, kopā ar tiem apmeklējot Krieviju. Savukārt pārējās atšķirības acīmredzot palikušajiem nepilsoņiem nešķiet tik svarīgas, lai apgrūtinātu sevi ar naturalizācijas procesu.
Rigaer Zeitung
11. Septembris 2012 / 13:17
0
ATBILDĒT
likumprojekts par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem nav loģisks un ir nepilnīgi izstrādāts. Lēmumam par pilsonības pieņemšanu un piešķiršanu jābūt nepilsoņa un valsts abpusējam un individuālam cieņas apliecinājumam.

---

Konkrētikas trūkst šiem pārmetumiem... Starp citu, valstis parasti piešķir pilsonību automātiski, cilvēkam to neprasot (ar dzimšanu).



Kā var nebūt problēma fakts, ka apmēram 300 000 cilvēku dažādu iemeslu dēļ nevēlas apliecināt savu lojalitāti valstij, kurā viņi ilgstoši dzīvo?

----

Problēma ir, ka no viņiem šādu apliecinājumu prasa, bet no citiem ne.



Nepilsoņiem ir jāapgūst latviešu valoda, jo valstij un indivīdam ir vienam otru jāsaprot,

----

Apgūt latviešu valodu tiesām vajadzētu visiem, kas dzīvo LR, bet motivācija te klibo. Ja autors rūpētos par indivīdiem, viņš aicinātu valsti apgūt arī krievu valodu. Vai viņa vīzijā valsts nekalpo cilvēkiem, bet otrādi?



Diemžēl šobrīd nepilsoņa statuss ir priekšrocība salīdzinājumā ar pilsonību

----

Neatbilst patiesībai. Atšķirību nepilsoņu un pilsoņu tiesībās ir desmitiem daudz - vēlēšanu tiesībās un pieejā valsts dienestam, pieejā brīvajām juridiskajām profesijām un ieroču apritē, pensiju un pabalstu aprēķinā, nekustamo īpašumu jomā un bezvīzu ceļošanā. Vienīgais, ko varētiu uzskatīt par plusu nepilsoņiem (un tas nav LR nopelns - šo Eiropas Padomes uzslavēto http://rus.delfi.lv/news/daily/politics/article.php?id=21251943 lēmumu pieņēma Krievija), ir bezvīzu ceļošana Krievijā. Sk. http://www.pctvl.lv/i/doc/Citizens_Web.pdf Daudzas no šīm atšķirībām nosodīja gan Latvijas valstss iestādes http://www.tiesibsargs.lv/files/downloads/Par_pilsonu_un_nepils nu_atskiribam_Latvija.doc , gan starptautiskas cilvēktiesību organizācijas (ECRI 4. ziņojums par LR - sk. www.coe.int/ecri ).
visi numura raksti
Gundega Slaņķe
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību tālākveidošana krimināltiesībās
Tiesību tālākveidošanas praktiskās izpausmes Latvijas krimināltiesībās līdz šim nav pētītas tikpat kā nemaz, tās minētas vien garāmejot, īpaši tas attiecas uz tiesību tālākveidošanu, piemērojot tiesību normas, kas noteic ...
34 komentāri
Dimitrijs Trofimovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārdomas par Valsts policiju un tās attīstību
Diskusija par to, kādā stāvoklī atrodas Valsts policija, regulāri notiek gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā kopumā. Tiek diskutēts par Valsts policijas pašreizējo situāciju un tās vīziju, vērtējot to ne tikai profesionāli, ...
4 komentāri
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Civilprocesa komentāri vairāk nekā tūkstoš lappušu apjomā
Septembra sākumā pie lasītājiem devusies Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) komentāru otrā daļa. Autori norāda, ka iecerējuši darbu turpināt un nākotnē sagatavot vēl arī trešo CPL komentāru sējumu.
Sannija Matule
Notikums
Partiju uzraudzība jāsamēro ar biedrošanās brīvību
Aizvadītajā ceturtdienā sasauktā Uzņēmumu reģistra (turpmāk – UR) Konsultatīvās padomes nozaru ekspertu sēde norisinājās neierastā sastāvā, klāt neesot tik ierastajiem komerctiesību speciālistiem, jo šoreiz pāris stundu ...
Tiesību prakse
Apelācijas instances tiesas kompetence naudas soda apmēra noteikšanā
Naudas sods ir mazāk bargs sods nekā piespiedu darbi, līdz ar to apelācijas instances tiesai, konstatējot, ka pirmās instances tiesas apsūdzētajam noteiktā naudas soda minimālais apmērs neatbilst likuma prasībām, ir tiesības to ...
AUTORU KATALOGS