Šobrīd publiski uzmanība tiek pievērsta tiesisko attiecību problēmām starp valsti un vienu komersantu saistībā ar fotoradaru iepirkumu, to uzstādīšanu un apkalpošanu, atstājot bez ievērības daudz būtiskāku problēmu minēto fotoradaru ieviešanas sakarā, kas skar visus transportlīdzekļu vadītājus un īpašniekus. Šī problēma ir Ceļu satiksmes likuma (turpmāk – CSL) VII nodaļā ietvertās administratīvās atbildības īpatnības ceļu satiksmes drošību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanas gadījumos, konkrēti, 43.6 pantā "Īpatnības administratīvajā procesā attiecībā uz pārkāpumiem, kuri fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli". Šajā CSL pantā ietvertajām īpatnībām un ar to saistītajām problēmām arī tiek veltīts šis raksts.
Fotoradars un administratīvais pārkāpums
Ņemot vērā CSL lietoto terminoloģiju, kaut arī vietām nekonsekventi, ar CSL 43.6 panta pirmajā daļā noteikto, ka pārkāpumus var fiksēt ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, ir jāsaprot, ka ar fotoradaru var fiksēt administratīvo pārkāpumu, neapturot transportlīdzekli. To, ko patiešām fiksē fotoiekārtas jeb fotoradari, nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 243. pants. Saskaņā ar šo tiesību normu fotoradars ir tikai viens no pierādīšanas līdzekļiem, ar kuru tiek konstatēti tikai "sausi" fakti, uz kuru pamata likumā noteiktā kārtībā kompetenta institūcija vai amatpersona nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību. Ar šobrīd izmantoto fotoradaru tiek fiksēta tikai konkrēta automašīna un tās ātrums konkrētā vietā un laikā. Šie abi fakti paši par sevi neveido administratīvā pārkāpuma sastāvu. Administratīvais pārkāpums ir kaut kas vairāk par vienas automašīnas pārsniegto atļauto ātrumu.
Saskaņā ar LAPK 9. pantā noteikto administratīvā pārkāpuma definīciju, lai prettiesiska darbība tiktu uzskatīta par administratīvu pārkāpumu, tai jābūt vainojamai un par to ir jābūt paredzētai administratīvai atbildībai kādai personai. Tas nozīmē, ka administratīvais pārkāpums ir fiksēts tikai tad, kad valsts ir noskaidrojusi personu, kurai likumā ir paredzēta administratīvā atbildība par šādu prettiesisku darbību, kā arī noskaidrojusi, vai šī persona ir vainojama.
Lai fiksētu LAPK 149.8 pantā noteikto administratīvo pārkāpumu, valstij nepietiek ar fotoradaru konstatēt, ka kādā konkrētā vietā un laikā kāda transportlīdzekļa braukšanas ātrums ir pārsniedzis atļauto, bet arī jānoskaidro, kura fiziskā persona ir vadījusi transportlīdzekli konkrētajā vietā un laikā un viņas vaina.
Ne tikai darbība vai bezdarbība un tās prettiesiskums veido administratīvā pārkāpuma sastāvu. To veido arī persona, kura izdarījusi šo prettiesisko darbību, un šīs personas vaina.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes