ŽURNĀLS Numura tēma

25. Decembris 2012 /Nr.52 (751)

Parlamentārās tradīcijas Latvijā
Gunārs Kusiņš
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs 

Kopš 1. Saeimas pirmās sēdes ir pagājuši deviņdesmit gadi, un iespējams paraudzīties uz to, kā parlamentārisms Latvijā ir attīstījies. Viens no parlamentārisma mazāk pētītiem jautājumiem Latvijā ir parlamentārās tradīcijas. Lai sniegtu nelielu ieskatu šajā jautājumā, vēlos nedaudz ieskicēt parlamentārās tradīciju lomu Saeimā, to izveidošanos un ievērošanu.

Saeimas darbības principi ir noteikti gan Satversmē, gan Saeimas kārtības rullī, un tie ir labi zināmi. Taču Saeimā, tāpat kā citos parlamentos, pastāv arī vairākas nerakstītas parlamentārās tradīcijas, kuru aizsākumu var saskatīt jau 1918. gadā sanākušās Latvijas Tautas padomes darbības laikā.

Visu Saeimā bijušo un esošo parlamentāro tradīciju analīzei būtu veltāms plašāks pētījums, jo to rašanās un attīstība ir visai savdabīga. Šoreiz tiks minētas tikai dažas būtiskākās, kuras ir bijušas gan Latvijas parlamentārisma sākumposmā, tās, kuras kādreiz bijušas, bet šobrīd vairs netiek ievērotas, kā arī tādas, kas radušās nesen.

Definējot parlamentārās tradīcijas jēdzienu, literatūrā norādīts, ka parlamentārā tradīcija ir parlamentā izveidojies uzskatu, darbību vai ieradumu kopums, kas tiek nodots tālāk no viena parlamenta nākamajam. Laika gaitā šīs parlamentārās tradīcijas var mainīties, pat izzust, dažas var rasties no jauna. Dažos avotos to apzīmēšanai lietots termins "parlamentārā paraža". Izteikts arī viedoklis, ka par parlamentāro tradīciju var uzskatīt tikai tādu tradīciju, kas ir nodota no viena parlamenta otram un "iesakņojusies" arī nākamajā parlamentā.

Par parlamentāro tradīciju iespējams uzskatīt arī tādu tradīciju, kas pastāvējusi tikai viena sasaukuma ietvaros. Parlamentāro tradīciju noturīgums ir atkarīgs no to akceptēšanas pakāpes. Tajos gadījumos, kad tradīciju atbalsta pārliecinošs vairākums vai pat visi, tā ir noturīgāka. Taču parlamentārās tradīcijas izveidei un pastāvēšanai nav nepieciešama vispārēja akceptēšana.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Numura tēma
Valststiesību diena
Numura tēma
Parlamentārisms Latvijā: vēstures mācības un nākotnes perspektīvas
Numura tēma
Latvijas Valsts prezidenta institūcijas darbības izvērtēšana
Jānis Bordāns
Numura tēma
Par Valststiesību dienu un valststiesību aktualitātēm
Sanita Osipova
Numura tēma
Latvijas tautas tiesiskā apziņa un Latvijas valsts
AUTORU KATALOGS