ŽURNĀLS Numura tēma

25. Decembris 2012 /Nr.52 (751)

Parlaments kā sadarbības partneris: skatījums no Satversmes tiesas, Valsts prezidenta institūcijas un izpildvaras puses
1 komentāri
Mg.iur.
Edgars Pastars
Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskais padomnieks 

Saeima, kas sanāca 1922. gada 7. novembrī, bija izteikti spēcīgāka par šo Saeimu, jo tai nebija reālu konstitucionālu pretsvaru – Valsts prezidents vēl nebija ievēlēts, tai Saeimai atbildīgs Ministru kabinets nebija apstiprināts, bet Satversmes tiesu izveidoja tikai 1996. gadā. Minēto institūciju izveidošana vienlaikus ierobežoja Saeimas ietekmi un deva arī iespēju rasties jauniem sadarbības modeļiem varas dalīšanas principa ietvaros. Tā kā visu spektru aptvert nav iespējams, referāts veltīts dažiem no šiem jautājumiem, ņemot vērā arī manu līdzšinējo praktisko darbu Saeimā, Satversmes tiesā, Valsts prezidenta institūcijā un dažās izpildvaras institūcijās.

Saeimu dēvē par pozitīvo likumdevēju, bet Satversmes tiesu – par negatīvo likumdevēju. Lai gan vidusmēra pilsonim noteikti liktos otrādi. Proti, ka Satversmes tiesa ir pozitīvāka institūcija. Tomēr, strikti juridiski vērtējot, šis dalījums balstās uz Saeimu kā politikas veidotāju, bet uz Satversmes tiesu – kā šīs politikas vērtētāju un koriģētāju atbilstoši tiesību priekšrakstiem.

Pēc Satversmes tiesas izveidošanas Latvijas tiesību sistēmā ir rasta iespēja iegūt tiesību sistēmai svarīgas juridiskas atbildes uz likumdošanas jautājumiem, ko Saeima formālajā likuma tekstā nevar ietvert. Tas ir svarīgi ne tikai tiesību piemērotājam, bet arī pašam likumdevējam – sprieduma ietvaros saņemt zināmu skaidrojumu par likumdevēja rīcības brīvības apjomu, tiesisko regulējumu cilvēktiesību kontekstā u.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Hmm
16. Janvāris 2013 / 14:28
0
ATBILDĒT
Negribu teikt, ka MK ir kāds ideāls un nekļūdīgs veidojums un pārmetums par debašu trūkumu varbūt arī ir vietā, vienīgi dīvaini, ka šāds pārmetums tiek raidīts it kā no Saeimas puses. Strādājot valsts pārvaldē labi zinu, ka liels skaits ierēdņu turpat trešo daļu (reizēm vairāk) sava darba laika pavada Saeimas komisijās vai arī gatavojot redakcijas Saeimas komisijām (tai skaitā formulējot deputātu priekšlikumus). Jautājums, kam domāti deputātu palīgi, konsultanti un cits \"stafs\"? Vai tiešām tikai lasījumu tabulu aizpildīšanai? Ja ierēdņi netērētu tik daudz laika augsti kompetentās Saeimas apkalpošanai, iespējams, sanāktu labāk pildīt savus tiešos darba pienākumus.
visi numura raksti
Numura tēma
Valststiesību diena
Numura tēma
Parlamentārisms Latvijā: vēstures mācības un nākotnes perspektīvas
Numura tēma
Latvijas Valsts prezidenta institūcijas darbības izvērtēšana
Jānis Bordāns
Numura tēma
Par Valststiesību dienu un valststiesību aktualitātēm
Sanita Osipova
Numura tēma
Latvijas tautas tiesiskā apziņa un Latvijas valsts
AUTORU KATALOGS