ŽURNĀLS Numura tēma

25. Decembris 2012 /Nr.52 (751)

Latvijas minoritātes un to pārstāvība parlamentā starpkaru periodā
Dr.hist.
Valters Ščerbinskis
Rīgas Stradiņa universitātes docents 

Vēlos uzsvērt, ka, beidzoties Pirmajam pasaules karam, izskanot ASV prezidenta Vudro Vilsona vārdiem par nāciju pašnoteikšanās principiem, sabrūkot impērijām, Eiropā un visā pasaulē šķita, ka minoritāšu jautājumam kaut kādā mērā tiks pielikts punkts.

Tomēr patiesība bija pavisam citāda. Un, proti, izrādījās, ka Eiropā jaunizveidotajās nacionālajās valstīs, kas radās uz impēriju drupām, katrā no šīm valstīm pastāv lielas, lielākas vai mazākas, bet katrā ziņā vērā ņemamas etniskas minoritātes. Un tātad divdesmitajos, trīsdesmitajos gados katrā valstī etnopolitikas jautājumi bija ļoti svarīgi. Vēl vairāk, tie, kā mēs zinām, nepazuda arī pēc Otrā pasaules kara un ir aktuāli vēl 21. gadsimtā.

Atgriežoties pie Latvijas 1935. gadā... Protams, šī proporcija mainījās divdesmitajos, trīsdesmitajos gados, bet 1935. gadā latvieši veidoja apmēram 75 procentus valsts iedzīvotāju, savukārt dažādas etniskās minoritātes – apmēram 25 procentus.

Interesanti atzīmēt – dinamika liecina par to, ka krievu skaits tolaik absolūtos skaitļos pieaug diezgan ievērojami, ebreju skaits paliek apmēram tāds pats, savukārt vāciešu skaits diezgan spēcīgi sarūk, jo vācieši būtībā strauji noveco, notiek tas pats, kas šodien Latvijā notiek ar mums, Latvijas iedzīvotājiem, – ļoti maz bērnu ģimenēs, un rezultātā dabiskais pieaugums ir ļoti neliels.

Savukārt poļu, baltkrievu, lietuviešu un igauņu nozīme parlamentārisma kontekstā varbūt ir mazāka. Runājot par atsevišķām minoritātēm, vēlos dažus vārdus veltīt svarīgākajām no tām – politiski svarīgākajām starpkaru parlamentārismā, un vislielākā minoritāte – taču nevis politiski aktīvākā, nevis politiski ietekmīgākā – bija krievi.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
1
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Numura tēma
Valststiesību diena
Numura tēma
Parlamentārisms Latvijā: vēstures mācības un nākotnes perspektīvas
Numura tēma
Latvijas Valsts prezidenta institūcijas darbības izvērtēšana
Jānis Bordāns
Numura tēma
Par Valststiesību dienu un valststiesību aktualitātēm
Sanita Osipova
Numura tēma
Latvijas tautas tiesiskā apziņa un Latvijas valsts
AUTORU KATALOGS