ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

22. Janvāris 2013 /Nr.3 (754)

Piezīmes par autortiesību konstitucionālo aizsardzību
10 komentāri
LL.M
Magda Papēde
Freiburgas Alberta Ludviga universitātes doktorante 

Šis ir LL.M Magdas Papēdes komentārs Dr.iur. Ingrīdas Veikšas rakstam "Autortiesību aizsardzības konstitucionālie aspekti", kas tika publicēts žurnālā "Jurista Vārds" Nr. 52 (751) – speciālizlaidumā, kas iznāca 2012. gada 18. decembrī.

Viens no aktuālākajiem autortiesību jautājumiem mūsdienās ir jautājums par autoru darbu izmantošanu internetā. Tehnikas attīstība, kā arī pieaugošā sabiedrības interese piekļūt kvalitatīvam saturam, baudīt kultūru un papildināt zināšanas ir izgaismojusi esošā regulējuma vājās vietas. No vienas puses, tehniskās iespējas veicina darbu pieejamību un to brīvu izmantošanu. Tajā pašā laikā autoriem bieži nav nekādu iespēju saņemt viņiem pienākošos atlīdzību, nemaz nerunājot par iespējām aizkavēt darbu nesankcionētu izplatīšanu. No otras puses, autortiesības atšķirībā no interneta joprojām saglabā savu teritoriālo raksturu. Tā rezultātā aizsargātie darbi tiek licencēti izmantošanai konkrētās valstīs un tehnisku ierobežojumu rezultātā nav pieejami citās valstīs. Esošā situācija neapmierina ne tiesību īpašniekus, ne darbu izmantotājus. Tāpēc ir iepriecinoši, ka arī Latvijā aizsākas diskusija par iespējām uzlabot vai pat reformēt esošo autortiesību modeli. Konkrētus priekšlikumus situācijas uzlabošanai piedāvā Dr.iur. Ingrīda Veikša savā nesenajā rakstā "Autortiesību aizsardzības konstitucionālie aspekti" (turpmāk tekstā – raksts), kas kā referāts nolasīts Tieslietu ministrijas rīkotajā Valststiesību dienā 2012. gada 7. novembrī un publicēts "Jurista Vārda" 2012.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (10)
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Kārlis Būmeisters
23. Janvāris 2013 / 13:01
0
ATBILDĒT
Ar interesi izlasīju rakstu. Man gan rodas jautājums, kā šāda iespējamā \\\"kultūras nodevas\\\" īstenošana atsauktos uz esošo(online un ne tikai) legālo mūzikas biznesu Latvijā? Ja bieži vien ir saruna par to, ka, piemēram, legalizējot \\\"aizliegto\\\" (narkotikas, utt) valsts izskaustu nelegālo tirgu, tad analoģiski spriežot, pēc šādas nodevas ieviešanas, legālais tirgus ( itunes, deezer, doremi, utt.) Latvijā var izslāgt serverus tajā pat dienā.
Jānis
22. Janvāris 2013 / 18:15
0
ATBILDĒT
Seskis \"iespārda\" :) ne tikai te - arī Delfos komentējot tiesnešu lietas ;)
Baraks Osama
22. Janvāris 2013 / 18:04
0
ATBILDĒT
Patiesībā es arī sliektos pievienoties kritiķu viedoklim. Es ne uz brīdi neesmu aizmirsis, ka sarkasms un satīra ir noderīgas vārda brīvības izpausmes, taču jāpatur prātā - kas par daudz, tas par skādi. Ja pie daudziem rakstiem ievadkomentārs, kas de facto mēdz noteikt turpmāko komentāru gaitu, ir garš sarkastisks savārstījums, tad tas no izklaides jau strauji pārtop troļļošanā. Cik esmu novērojis, pretstatā Delfiem, Tvnet u.c. specializētie izdevumi ar to blogiem un interneta versijām nemēdz kalpot par skatuvi pašmācītiem humoristiem vai vismaz to neakceptē lapas saimnieki.
Armands
22. Janvāris 2013 / 17:29
0
ATBILDĒT
Labs! :-)



P.S. bet Zebiekstei ieteiktu mazliet atslābt vai vairāk draudzēties ar humora izjūtu.
Seskis
22. Janvāris 2013 / 17:16
0
ATBILDĒT
Godātā redakcija! Lūdzu, pārbaudiet, vai tas neradījums Zebiekste ir reģistrējies kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājs. Saskaņā ar Preses un interneta dzīļu apguves likuma 45.panta otrās daļas 8.papildpriekšraksta 3.primabzaca 3.punktu, persona, kas nav reģistrējusies kā PVN maksātājs, nav tiesīga publicēt savu viedokli portālos ar paaugstinātu kultūras, zinātniskās izziņas, morāli un tiesiski - ētiskās eksaltācijas līmeni.
Zebiekste
22. Janvāris 2013 / 16:49
0
ATBILDĒT
Priecājieties vien. Kad Latvijā atjaunos padomju varu dabūsit rūgti raudāt.
Fizikis
22. Janvāris 2013 / 16:00
0
ATBILDĒT
Šādi komentāri uzlabo garastāvokli :)
Zebiekste
22. Janvāris 2013 / 15:24
0
ATBILDĒT
Es nesaprotu kādēļ tam Seskim konsekventi ļauj nodarboties ar trollību tādā zolīdā izdevumā kā JV. Vai tiešām ir tik grūti pieņemt mērus un spert soļus, lai visnotaļ godājāmā publika netiktu apgrūtināta ar šī indivīda slimā kaķīša murgiem. Galu galā vajag saglabāt modrību un ziņot attiecīgiem orgāniem.



Uz kā dzirnavām ūdeni lejat, redakcija?
Seskis
22. Janvāris 2013 / 14:16
0
ATBILDĒT
Strīdā par nodevas piemērošanu datu nesējiem ir aizmirsta būtiska nianse - cilvēks. Jā, tas pats cilvēks, kurš ir bioloģiska, sociāla būtne, vienlaikus indīvīds, persona un personība, pilsonis vai pavalstnieks, tiesību subjekts un dažādu dabas zinātņu nozaru izpētes objekts. Cilvēkam ir vidēji 1300-1500 kubikcentimetru vielas, kas iegūst, uzkrāj, uzglabā un izmanto informāciju. Tātad jebkurš cilvēks ir datu nesējs autortiesību izpratnē, autortiesību nodevas objekts.

Ņemot vērā, ka cilvēks ir pašregulējošs datu nesējs (self aware - ārpuskontinenta tiesībās), nodeva ir jāmaksā pašam apliekamajam objektam, tomēr problēmas var radīt nodevas apjoms un tā diferencēšana. Nodevas likme būtu jānosaka pēc mācību ilguma - jo ilgāk cilvēks studē, jo vairāk ar autortiesībām sargātus objektus viņš apdraud, izmantojot tos savai apmācībai. Turklāt tērē nodokļu maksātāju naudu. Pat ja studē par saviem līdzekļiem, cilvēks krāj naudu, nepērk tabaku un alkoholu, tādējādi, radot zaudējumus valstij neiegūtā akcīzes nodokļa veidā, bet maksā studiju maksu, kurai tiek piemērota tikai nožēlojama pievienotās vērtības nodokļa 0% likme.

Papildus būtu jāievieš lojalitātes nodeva. Uz to mums norādīja Autortiesību aģentūras pārstāvji, kad ieradās pārbaudē mūsu uzņēmumā. Radio aparātu gan paspējām izslēgt, tomēr aģentūras pārstāve uzlika roku aparātam un konstatēja, ka aparāts ir silts. Papildus aparāta skalā viņa pamanīja, ka esam noskaņojuši aprātu uz Maskavas radio viļņa. Sarkanos klausaties, ja, - viņa nošņāca, pirms zvanīja Drošības policijai un Satversmes aizsardzības birojam. Tātad cilvēkiem ar nepareizu ideoloģisku ievirzi būtu piemērojama papildus lojalitātes nodeva.
Roberts
22. Janvāris 2013 / 11:41
0
ATBILDĒT
Labs raksts, paldies, patika!
visi numura raksti
Imants Muižnieks
Skaidrojumi. Viedokļi
Publisko un privāto partnerību līgumi starptautiskajās privāttiesībās
Publiskās un privātās partnerības kļuva populāras pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad publiskajā sektorā sāka lietot privātā sektora darba metodes. Daudzās valstīs arvien plašāk publisko funkciju nodrošināšanā tiek ...
Mārtiņš Pētersons
Skaidrojumi. Viedokļi
Koncesijas līguma nošķiršana no citiem līgumu veidiem
Kaut arī tiek uzskatīts, ka koncesijas līguma definīcijai atbilstoši tiesiskie darījumi Latvijā ir tikuši slēgti arī pirms Koncesiju likuma1 pieņemšanas, tieši minētais likums ir atzīstams par pirmo Latvijas ārējo normatīvo ...
Ivars Pommers
Skaidrojumi. Viedokļi
Kritiskas piezīmes par Civillikuma grozījumu projektu sakarā ar Direktīvas 2011/ES normu ieviešanu
Tieslietu ministrija ir izstrādājusi projektu grozījumiem Civillikumā, ar kuriem tiek ieviestas Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīvas 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos nacionālajā ...
6 komentāri
Tiesību politika
Turpinās diskusija par ievērojamām izmaiņām Būvniecības likumā
11. Saeima turpina izskatīt grozījumus Būvniecības likumā, ko iesniedzis Ministru kabinets jau 10. Saeimai. Pašlaik grozījumus Būvniecības likumā izskata Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. ...
1 komentāri
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Ceļvedis Uzņēmumu reģistra tiesību piemērošanas praksē
8. janvārī Latvijas Universitātes Mazajā aulā tika svinīgi atvērts vairāk nekā 500 lappušu biezs materiālu krājums, kas iznācis UR galvenā valsts notāra prof. Dr.iur. Ringolda Baloža zinātniskajā redakcijā un ko izdevis apgāds ...
AUTORU KATALOGS