ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

22. Janvāris 2013 /Nr.3 (754)

Kritiskas piezīmes par Civillikuma grozījumu projektu sakarā ar Direktīvas 2011/ES normu ieviešanu
6 komentāri
Ivars Pommers
praktizējošs jurists, LL.M ar specializāciju starptautiskajās un Eiropas tiesībās 

Tieslietu ministrija ir izstrādājusi projektu grozījumiem Civillikumā, ar kuriem tiek ieviestas Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīvas 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos nacionālajā tiesību sistēmā normas (Ministru kabineta mājaslapa: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/search, projekts VSS-1174; turpmāk – Direktīva 2011/7/ES). Raksta autora ieskatā, likumprojekts ir izstrādāts sliktā kvalitātē un Direktīvas 2011/7/ES normu ieviešana tādā veidā, kādā to iecerējusi Tieslietu ministrija, nebūtu pieļaujama.

Neuzskatot, ka Civillikuma grozīšana būtu tabu, tomēr jāatzīst, ka Civillikuma autoru veikums pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados ir izcils Latvijas tiesību sistēmā un Civillikuma normas joprojām lieliski funkcionē arī 21. gadsimta apstākļos. Tāpēc ikviens Civillikuma grozījums būtu īpaši rūpīgi izvērtējams un veicams tikai nepieciešamajā apmērā, cik vien iespējams, saglabājot gan vēsturisko valodu, gan Civillikumam raksturīgo normu lakonismu, gan likuma sistēmu. Raksta autors uzskata, ka izstrādātie grozījumi bez nepieciešamības un pārmērīgi bojā šīs Civillikuma vērtības.

 

Direktīvas 2011/7/ES normu būtība

Direktīva 2011/7/ES ir pieņemta 2011. gada 16. februārī, un dalībvalstīm tā jāievieš nacionālajā likumdošanā līdz 2013. gada 16. martam. Direktīva 2011/7/ES aizstās iepriekšējo Direktīvu 2000/35/ES ar tādu pašu nosaukumu.

Direktīva 2011/7/ES attiecas uz preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas komercdarījumiem, ar tiem saprotot arī saimnieciskus darījumus, kurus veic tiesību subjekti, kuri formāli nav uzskatāmi par komersantiem, izņemot patērētājus. Jēdziens "preču piegāde un pakalpojumu sniegšana" iztulkojams drīzāk plašākā, nevis šaurākā nozīmē, pēc analoģijas ar tiesību aktiem, kas noteic pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu. Izņēmumi no darījumu klāsta, uz ko attiecināma Direktīva, ir drīzāk specifiski – tādi kā, piemēram, maksājumu saistības, kas izriet no finanšu instrumentiem u.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Klāra
25. Janvāris 2013 / 14:23
0
ATBILDĒT
Turklāt CL nav tāda līguma veida kā \"pakalpojuma līgums\" (ir \"uzņēmuma līgums\"). Līdz ar to, nav ievērota CL sistēma (tas tāds \"sīkums\", bet norāda uz TM attieksmi pret CL grozījumiem). Paldies par rakstu.
Redakcijai
25. Janvāris 2013 / 09:37
0
ATBILDĒT
Varbūt varētu izlabot direktīvas nosaukumu raksta virsrakstā? Jābūt taču 2011/7/ES.
Ivars
22. Janvāris 2013 / 14:26
0
ATBILDĒT
Paldies, Ieva, par vērtīgo piezīmi. Tiešām biju palaidis to garām. Prieks, ka lietas pamazām risinās, lai gan problēma ar nesamērīgi lielo honorāru atlīdzināšanu joprojām nav atrisināta - virs 40000 tāpat paliek 5%. \"Trepi\" varēja taisīt vismaz tāpat kā valsts nodevai.
Ieva
22. Janvāris 2013 / 13:58
0
ATBILDĒT
Raksts tiešām labs, tikai Ivars palaidis garām pēdējos grozījumus Civilprocesā, ar kuriem grozīts arī 44.pantā vēsturiski noteiktais 5% aprobežojums
mja
22. Janvāris 2013 / 12:04
0
ATBILDĒT
Raksts labs un vajadzīgs, ja vēl kāds to izlasītu un ieklausītos.

Tik nosaukumā kļūdu Direktīvas numurā gan nevajadzēja pieļaut publicētājam...
Roberts
22. Janvāris 2013 / 11:43
0
ATBILDĒT
Labas raksts un analīze.

Paldies, ka sargājat Civillikumu no nekvalitatīviem grozījumiem!
visi numura raksti
Imants Muižnieks
Skaidrojumi. Viedokļi
Publisko un privāto partnerību līgumi starptautiskajās privāttiesībās
Publiskās un privātās partnerības kļuva populāras pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad publiskajā sektorā sāka lietot privātā sektora darba metodes. Daudzās valstīs arvien plašāk publisko funkciju nodrošināšanā tiek ...
Magda Papēde
Skaidrojumi. Viedokļi
Piezīmes par autortiesību konstitucionālo aizsardzību
Šis ir LL.M Magdas Papēdes komentārs Dr.iur. Ingrīdas Veikšas rakstam "Autortiesību aizsardzības konstitucionālie aspekti", kas tika publicēts žurnālā "Jurista Vārds" Nr. 52 (751) – speciālizlaidumā, kas iznāca ...
10 komentāri
Mārtiņš Pētersons
Skaidrojumi. Viedokļi
Koncesijas līguma nošķiršana no citiem līgumu veidiem
Kaut arī tiek uzskatīts, ka koncesijas līguma definīcijai atbilstoši tiesiskie darījumi Latvijā ir tikuši slēgti arī pirms Koncesiju likuma1 pieņemšanas, tieši minētais likums ir atzīstams par pirmo Latvijas ārējo normatīvo ...
Tiesību politika
Turpinās diskusija par ievērojamām izmaiņām Būvniecības likumā
11. Saeima turpina izskatīt grozījumus Būvniecības likumā, ko iesniedzis Ministru kabinets jau 10. Saeimai. Pašlaik grozījumus Būvniecības likumā izskata Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. ...
1 komentāri
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Ceļvedis Uzņēmumu reģistra tiesību piemērošanas praksē
8. janvārī Latvijas Universitātes Mazajā aulā tika svinīgi atvērts vairāk nekā 500 lappušu biezs materiālu krājums, kas iznācis UR galvenā valsts notāra prof. Dr.iur. Ringolda Baloža zinātniskajā redakcijā un ko izdevis apgāds ...
AUTORU KATALOGS