ŽURNĀLS Tiesību politika

5. Februāris 2013 /Nr.5 (756)

Divi atzinumi par valsts kontroliera amata kandidāti

Šī gada 17. janvārī Saeima valsts kontroliera amatā uz četriem gadiem ievēlēja līdzšinējo Valsts kontroles padomes locekli Elitu Krūmiņu. 24. janvārī viņa Saeimas sēdē deva zvērestu un sāka pildīt amata pienākumus.

Pirms vēlēšanām tika izteiktas šaubas, vai E. Krūmiņas ievēlēšana nav pretrunā ar Valsts kontroles likuma nosacījumiem, jo ar Valsts kontroles likuma 8. pantu noteikts, ka valsts kontrolieris ir arī padomes priekšsēdētājs, savukārt Valsts kontroles likuma 27. pants nosaka, ka Valsts kontroles padomes locekļus var apstiprināt amatā atkārtoti, bet ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. E. Krūmiņai 2013. gada maija vidū beigtos otrais pilnvaru termiņš Valsts kontroles padomē.

Lai novērstu šaubas par to, vai E. Krūmiņa vispār var kandidēt uz valsts kontroliera amatu un vai viņas pilnvaras gadījumā nebeigtos līdz ar otrā termiņa beigām Valsts kontroles padomes locekļa amatā, Saeima lūdza sniegt atzinumus Saeimas Juridiskajam birojam un Tieslietu ministrijai.

"Jurista Vārds" publicē abus šos atzinumus.

Tieslietu ministrijas atzinums par tiesībām pretendēt uz valsts kontroliera amatu

Latvijas Republikas Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājai E. Siliņai

Atbilde uz 2013. gada 15. janvāra vēstuli

Tieslietu ministrija 2013. gada 16. janvārī ir saņēmusi Latvijas Republikas Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājas E. Siliņas lūgumu sniegt atzinumu, vai Elita Krūmiņa atbilstoši Valsts kontroles likumam var ieņemt valsts kontroliera amatu uz pilnu termiņu.

Tieslietu ministrija ir izvērtējusi saņemto lūgumu un sniedz šādu viedokli:

E. Krūmiņa 2005. gada 19. maijā Saeimā apstiprināta par Valsts kontroles padomes locekli, 2005. gada 20. maijā iecelta par Valsts kontroles padomes locekli un Trešā revīzijas departamenta direktori. 2009. gada 19. maijā Saeima atkārtoti apstiprinājusi E. Krūmiņu par Valsts kontroles padomes locekli.

Saskaņā ar Valsts kontroles likuma (turpmāk arī – likums) 27. panta pirmo un otro daļu Valsts kontroles padomes locekļus pēc valsts kontroliera ieteikuma apstiprina Saeima uz četriem gadiem. Valsts kontroles padomes locekļus var apstiprināt amatā atkārtoti, bet ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Tādējādi E. Krūmiņas pilnvaru laiks Valsts kontroles padomes locekļa amatā beigtos 2013. gada 19. maijā bez tiesībām ieņemt šo amatu trešo reizi pēc kārtas.

Lai izvērtētu E. Krūmiņas tiesības ieņemt valsts kontroliera amatu uz pilnu likumā paredzēto termiņu, noskaidrojams, vai Valsts kontroles padomes locekļa amatā pavadītais laiks pielīdzināms un līdz ar to ieskaitāms valsts kontroliera amatam paredzētajā termiņā, kas ļautu Valsts kontroles padomes loceklim pēc ievēlēšanas valsts kontroliera amatā pildīt šo amatu vienīgi uz laiku, kas nebūtu ilgāks par četriem gadiem kopš apstiprināšanas Valsts kontroles padomes locekļa amatā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
0
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ilze Dubava, Nils Muižnieks
Intervija
Es labprāt redzētu tādu Latviju, kurā cilvēki grib iebraukt, nevis izbraukt
Drīz apritēs gads, kopš augsto Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatu ieņem latvietis Nils Muižnieks. Tomēr joprojām pat daudziem cilvēktiesību lietpratējiem un vēl jo vairāk citiem Latvijas iedzīvotājiem nav daudz ...
5 komentāri
Artūrs Spīgulis, Tatjana Čaika
Skaidrojumi. Viedokļi
Kopīgi īstenotas iepirkuma procedūras un piegādātāju piedāvājumi
Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) viens no mērķiem ir nodrošināt piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem.1 Tāpat arī Konkurences likuma (turpmāk – KL) mērķis ir aizsargāt, ...
6 komentāri
Rūta Kesnere, Romāns Vīķis, Aleksejs Ketovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Puses pārstāvja noraidījums starptautiskajās komerciālās šķīrējtiesas tiesībās
Autoru galvenais mērķis šī raksta ietvaros ir noteikt, kādos gadījumos starptautiskajā komerciālās šķīrējtiesas procesā varētu pieteikt noraidījumu puses pārstāvim, analizēt šāda noraidījuma tiesisko pamatu un tribunāla ...
1 komentāri
Juris Jansons, Tiesībsarga birojs
Tiesību politika
Par tiesībām uz taisnīgu darba samaksu
Pagājušajā nedēļā viens no publiskās telpas aktuālajiem diskusiju jautājumiem bija saistīts ar valstī noteiktās minimālās darba algas paaugstināšanas nepieciešamību. Piemēram, finanšu ministrs paudis, ka to varētu paaugstināt ...
17 komentāri
Jurista Vārds
Akadēmiskā dzīve
Pieci jauni tiesību zinātņu doktori
Gada sākums Latvijas Universitātē sācies raženi. Promocijas darbu tiesību doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēja pieci Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktoranti – Kitija Bite, Baiba Rudevska, Edvīns Danovskis, ...
AUTORU KATALOGS