ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

26. Februāris 2013 /Nr.8 (759)

Konstitucionālā kontrole valsts finanšu jautājumos Satversmes tiesas praksē
Dr.iur.
Uldis Ķinis
Satversmes tiesas tiesnesis  
Mg.iur.
Dita Amoliņa
LU Juridiskās fakultātes doktorante 

1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme (turpmāk – Satversme)1 ir Latvijas konstitucionālās sistēmas pamats. "Satversme pēc savas būtības ir īss, lakonisks, tomēr komplicēts dokuments".2 Satversmes tiesas prakse apliecina, ka Satversme ir saturiski ietilpīga, proti, Satversme piešķir konstitucionālu rangu valsts finanšu līdzekļu pārvaldīšanas kārtībai un principiem, piemēram, iztulkojot augstākā juridiskā spēka normas, var atvasināt visus nepieciešamos principus fiskālās disciplīnas ievērošanai,3 lai gan tie expressis verbis nav minēti Satversmes tekstā.

Satversmes 1. pants kopsakarā ar Satversmes 85. pantu piešķir Satversmes tiesai kompetenci paust galīgo un juridiski saistošo viedokli par Satversmes normu tvērumu un saturu. Tādējādi Satversmes principu un normu saturu nosaka Satversmes tiesas judikatūra; šos principus un normas nevar interpretēt un piemērot pretēji Satversmes tiesas lemtajam.4 Šajā rakstā5 analizētas Satversmes tiesas spriedumos paustās atziņas par valsts finanšu līdzekļu pārvaldīšanas kārtību, kā arī procesuālie jautājumi, kas attiecas uz konstitucionālās kontroles tvērumu attiecīgajā jautājumā.

Čikāgas Universitātes profesors, Nobela prēmijas laureāts Miltons Frīdmens (Milton Friedman) rakstīja: "Plaši izplatīts uzskats, ka politika un ekonomika pastāv atsevišķi, ka indivīda brīvība ir politikas problēma, bet materiālā labklājība ir ekonomikas problēma un ka jebkuru politisko iekārtu var apvienot ar jebkuru ekonomisko sistēmu. Tomēr šāds uzskats ir maldīgs. [..] Brīvas sabiedrības attīstība ir cieši saistīta ar ekonomiku."6 Tādējādi valsts labklājība ir lielā mērā atkarīga no valsts iekārtas un ekonomikas mijiedarbības. Straujas ekonomiskās svārstības pasaules finanšu tirgos pierādīja, ka liberālisma filozofija nepiedāvā risinājumus politisko un ekonomisko procesu stabilizēšanai. Ekonomisko un politisko procesu mijiedarbībai tika mests jauns izaicinājums – izraudzīties tādus krīzes pārvarēšanas līdzekļus un pasākumus, kas neapdraud tiesisku valsti.7

 

Situācijas raksturojums

Satversmes tiesas prakse valsts finanšu jautājumos norāda uz to, ka attiecīgais jautājums konstitucionālās tiesvedības aspektā kļuva aktuāls noteiktos sociālekonomiskos apstākļos. Proti, laika posmā no 2005. līdz 2007. gadam Latvijā bija vērojama strauja ekonomiskā izaugsme, iekšzemes kopproduktam pieaugot ik gadu vidēji par 11 procentiem.8 Savukārt 2009. gada otrajā ceturksnī Latvija piedzīvoja straujāko ekonomiskās aktivitātes samazinājumu Eiropas Savienībā. Piemēram, "valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2009. gada pirmajos sešos mēnešos bija par 15 procentiem mazāki nekā attiecīgajā laika posmā 2008. gadā, [..] iekšzemes kopprodukta kritums salīdzinājumā ar 2008. gada pirmajiem sešiem mēnešiem bija 18,7 procenti".9 Saeima minēto laika posmu apzīmējusi kā "strauju ekonomikas lejupslīdi",10 savukārt Satversmes tiesa ekonomikas situāciju Latvijā raksturojusi kā "ekonomisko krīzi".11 Likumdevējs, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, 2008. un 2009. gadā veica vairākas izmaiņas normatīvajā regulējumā sociālo tiesību jomā, samazinot sociālā nodrošinājuma – pensiju un pabalstu – apmēru. 2011. gada 22. decembrī Starptautiskais Valūtas fonds slēdza piekto un pēdējo pārskata misiju Latvijā. Šajā sakarā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis secināja, ka "Latvijā krīze attīstījās pēc V veida scenārija – straujš kritums un tai sekojoša strauja izaugsme, un tas ir labākais veids, kā pārvarēt krīzi".12

Raksturotā situācija pievērsa valsts varas institūciju un ikviena Latvijas iedzīvotāja uzmanību valsts ekonomikai, tostarp arī valsts budžeta jautājumam. Tādējādi šie jautājumi nokļuva arī konstitucionālās tiesas darba kārtībā. Minētais fakts ļauj apgalvot, ka konstitucionālā tiesvedība atspoguļo valsts un sabiedrības dzīvē nozīmīgus jautājumus.

Laika periodā no 2009. līdz 2011. gadam Satversmes tiesa taisījusi divdesmit vienu nolēmumu, kuros skarti valsts finanšu jautājumi. Analizējot minētos nolēmumus, jāsecina, ka izskatītās lietas var iedalīt divās grupās. Pirmajā grupā ietilpst lietas, kurās Satversmes tiesa vērtējusi ekonomiskās krīzes pārvarēšanas pasākumu atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Satversmes tiesas spriedumi "ekonomiskās krīzes lietās"13 norāda, ka ekonomiskās krīzes pārvarēšanas pasākumi jāveic, tos iepriekš pienācīgi izvērtējot un ievērojot tiesiskas valsts principus. Līdz ar to no Satversmes tiesas nolēmumiem izriet kritēriji, kas jāievēro likumdevēja varai un izpildvarai, īstenojot ekonomiskās krīzes pārvarēšanas pasākumus.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
3
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Vanags
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārdomas par Parādu ārpustiesas atgūšanas jauno likumu
Pagājušā gada 11. decembrī spēkā stājās Parādu ārpustiesas atgūšanas likums,1 kas neizbēgami kļūs par ieroci cīņā par vēlētāju balsīm kārtējās vēlēšanās. Vieni leposies ar to, kā viņiem, aizsargājot parādnieku ...
4 komentāri
Sannija Matule
Notikums
Prokuratūra atskaitās par gada darbu
"Kopumā situāciju vērtēju kā stabilu, bet ar bīstamām vardarbības tendencēm," 20. februārī gadskārtējā virsprokuroru pārskata sanāksmē, atskatoties uz 2012. gadu un raksturojot noziedzības stāvokli valstī, rezumēja ...
Informācija
Aicina uz konferenci par godu "Van Gend en Loos" sprieduma 50.gadadienai
Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) Protokola un informācijas direktorāta (Directorate for Protocol and Information) lūgumu “Jurista Vārda” redakcija informē lasītājus par iespēju piedalīties EST rīkotā konferencē, kas ...
Helmuts Jauja
Tiesību politika
Fiziskas personas maksātnespējas process – no viena grāvja otrā
17 komentāri
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Satversmes komentāru otrais sējums – par tiesām un valsts kontroli
Turpinot Latvijas Republikas Satversmes pirmo sistemātisko komentāru veidošanas darbu, VSIA "Latvijas Vēstnesis" apgādā izdots otrais sējums, kurā komentētas šādas Satversmes nodaļas: VI nodaļa "Tiesa" un VII nodaļa "Valsts ...
AUTORU KATALOGS