ŽURNĀLS Numura tēma

Prof. Dr.iur. Valentija Liholaja

Savas pārdomas par Kriminālsodu politikas koncepciju un no tās izrietošajiem grozījumiem Krimināllikumā (turpmāk arī – KL) jau esmu izteikusi arī iepriekš,¹ un, tā kā savu viedokli neesmu mainījusi, atbildot uz "Jurista Vārda" uzdotajiem jautājumiem, varu tikai daļēji atkārtoties, tiesa gan, papildinot iepriekš pausto vēl ar vairākām tēzēm.

1. Neapšaubāmi, ka gan Kriminālsodu politikas koncepcijas, gan arī galvenokārt no tās izrietošo grozījumu Krimināllikumā izstrāde ir nopietns un nepieciešams pasākums sodu politikas pārvērtēšanā un reformā, kas būtiski izmainīs kriminālsodu politiku Latvijā. Taču, vai tās pieņemtajā variantā būs pozitīvas izmaiņas, vai arī tas nesīs sev līdzi kādas negatīvas iezīmes, rādīs tikai laiks, jo kādu vispusīgu prognožu šajā jautājumā manā rīcībā nav. Minētais liedz arī sniegt pārliecinošu atbildi uz jautājumu, vai sabiedrība tādām pārmaiņām ir gatava, jo diskusija par to jau netika izvērsta pat juristu starpā, nemaz nerunājot par sabiedrības kā tādas viedokļa apzināšanu. Sliecos domāt, ka atbilde uz šo jautājumu ir vairāk noliedzoša nekā apstiprinoša, jo, domājams, sabiedrība kopumā šādas izmaiņas būs gatava pieņemt tad, ja gūs pārliecību, ka tas sekmēs tās drošību, aizsardzību pret tās interešu apdraudējumiem, kam arī vajadzētu būt Krimināllikuma grozījumu jēgai un būtībai. Manuprāt, pagaidām sabiedrība, it īpaši likumam paklausīgo iedzīvotāju personā, šādu vēstījumu nav saņēmusi, jo, skaidrojot kā Kriminālsodu politikas koncepcijas, tā arī pieņemto grozījumu jēgu un būtību, galvenais akcents, pirmkārt, tiek likts uz pastāvošās sodu sistēmas bardzību un neatbilstību Eiropas Savienības dalībvalstu kriminālsodu sistēmas regulējumam; otrkārt, ka salīdzinoši augsts ir ar brīvības atņemšanu notiesāto personu skaits un ka brīvības atņemšanas sods valstij ir visdārgākais no visiem soda veidiem.²

2. Brīvības atņemšanas alternatīvo soda veidu – naudas soda un piespiedu darba – piemērošanas iespēju paplašināšana visumā ir atbalstāma, taču saprātīgā apjomā, izvērtējot ar katru noziedzīgo nodarījumu apdraudēto interešu svarīgumu un nodarījuma kaitīgumu, kas, manuprāt, lielākoties nav bijis noteicošais sankciju veidošanas pamatā, it īpaši attiecībā uz smagiem noziegumiem, kad ne tikai to krimināltiesību normu sankcijas, kurās jau bija paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, tika papildinātas ar šiem alternatīvajiem sodu veidiem, bet arī vairākos citos pantos tika samazināta brīvības atņemšanas soda maksimālā robeža līdz pieciem gadiem, lai varētu papildus paredzēt piespiedu darbu un naudas sodu.