ŽURNĀLS Numura tēma

19. Marts 2013 /Nr.11 (762)

Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu
Dr.iur.
Andrejs Judins
Saeimas deputāts 

Kopš Krimināllikuma pieņemšanas 1998. gadā, tas ir grozīts vairāk nekā 40 reizes, ieviešot jaunus krimināltiesību institūtus, labojot vispārīgās un sevišķās daļas tiesību normas, kriminalizējot un dekriminalizējot atsevišķus nodarījumus. Visbiežāk Krimināllikums tika grozīts, reaģējot uz tā piemērošanas laikā atklātajām nepilnībām un neatbilstībām, kā arī izpildot Latvijas Republikas uzņemtās starptautiskās saistības, kas paredzēja atsevišķu nodarījumu kriminalizāciju vai speciālu klauzulu iekļaušanu likumā.

Savukārt 2012. gada 13. decembrī pieņemtie Krimināllikuma grozījumi būtiski atšķiras no visiem iepriekš veiktajiem minētā likuma labojumiem. Un arī to mērķis ir ievērojami plašāks nekā kādas atsevišķas krimināltiesību normas vai institūta pilnveidošana – grozījumu projekts tika izstrādāts saskaņā ar Kriminālsodu politikas koncepciju,1 sistēmiski izvērtējot Krimināllikumā noteikto, piedāvājot kompleksus risinājumus, kas ievēro atsevišķu tiesību normu saiknes un kopsakarības. Pieņemtais likums "Grozījumi Krimināllikumā" sastāv no 356 pantiem, kas būtiski groza gan Krimināllikuma vispārīgās, gan arī sevišķās daļas normas. Ņemot vērā pieņemto grozījumu apjomu ar jauno tiesību normu saturu, ir pamats uzskatīt, ka 2013. gada 1. aprīlī stāsies spēkā 1998. gadā pieņemtā Krimināllikuma jauna redakcija.

Krimināllikums ir grozīts, lai radītu iespēju efektīvāk reaģēt uz noziedzīgiem nodarījumiem, novērst jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, vienlaikus nodrošinot atbilstību starp valsts vārdā piemērojamo krimināltiesisko represiju un personu kopīgajām un individuālajām interesēm. Kriminālsodu politikas efektivitāti nevar mērīt ar atklāto noziedzīgo nodarījumu un sodīto likumpārkāpēju skaitu.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Numura tēma
Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma jaunās redakcijas komentāri
Pēc pāris nedēļām, 1. aprīlī, spēkā stāsies ļoti apjomīgi grozījumi Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā, kā arī vēl vairākos ar šīm izmaiņām saistītos tiesību aktos. To pamatā ir Tieslietu ministrijas īstenotā ...
8 komentāri
Indra Gratkovska
Numura tēma
Kriminālsodu politikas reforma ir pabeigta
Pirms trim mēnešiem, 2012. gada 13. decembrī, Saeima pieņēma likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā", kas stāsies spēkā 2013. gada 1. aprīlī. Minētie likuma grozījumi, kuru skaidrojumam veltīts šis raksts, dalāmi divos blokos. ...
6 komentāri
Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga
Numura tēma
Grozījumi Kriminālprocesa likumā un Krimināllikuma grozījumu ietekmētās izmaiņas kriminālprocesa praktiskajā norisē
Pārmaiņu laiks kriminālprocesā nav beidzies – šādu apgalvojumu droši var attiecināt uz šī brīža situāciju Latvijā. Kopš laika, kad publicējām iepriekšējo rakstu "Jurista Vārdā" par kārtējām izmaiņām ...
Tiesību politika
Kriminālsodu mērķis ir ne vien sodīt cilvēku, bet arī atjaunot taisnīgumu
Fragments no Saeimas 2012. gada 13. decembra sēdes stenogrammas, kurā atspoguļots atbildīgās – Juridiskās komisijas referenta Andreja Judina ziņojums un debates par likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" pirms tā pieņemšanas ...
Uldis Zemzars
Numura tēma
Pārejas periods uz jauno kriminālsodu politiku
Līdz ar apjomīgajiem grozījumiem Krimināllikumā konceptuāli tiek mainīta līdzšinējā kriminālsodu politika, tāpēc pārejas noteikumu mērķis ir nodrošināt saprātīgu un līdzsvarotu pāreju no vecā tiesiskā regulējuma, proti, no ...
AUTORU KATALOGS