ŽURNĀLS Tiesību politika

2. Aprīlis 2013 /Nr.13 (764)

Pārskats par Latvijas dalību Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas lietās: 2012. gada 1. marts  – 2013. gada 28. februāris

Marta vidū Ministru kabinets pieņēmis zināšanai Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu jeb "Pārskatu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas lietās no 2012. gada 1. marta līdz 2013. gada 28. februārim".1 Šī pārskata mērķis ir apkopot informāciju par to, kā Tieslietu ministrija ir īstenojusi Latvijas Republikas pārstāvību ES tiesās pārskata periodā, kā arī vērst uzmanību uz galvenajiem secinājumiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 2. decembra noteikumu Nr. 995 "Kārtība, kādā sagatavo un apstiprina Latvijas Republikas nostājas projektu un nodrošina Latvijas Republikas pārstāvību Eiropas Savienības Tiesā un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā" 4.5. punktu Tieslietu ministrija reizi gadā sniedz Ministru kabinetam pārskatu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības Tiesā un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā.

Pārskatā ir apkopota informācija par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST vai Tiesa) un Vispārējās tiesas (turpmāk – VT, bet abas kopā turpmāk – ES tiesas) lietās laika posmā no 2012. gada 1. marta līdz 2013. gada 28. februārim. Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (turpmāk – EBTA) tiesas tiesvedībā esošās lietās līdz šī ziņojuma sagatavošanas brīdim Latvijas Republika nav iesaistījusies.

Pārskata mērķis ir apkopot informāciju par to, kā Tieslietu ministrija ir īstenojusi Latvijas Republikas pārstāvību ES tiesās pārskata periodā, kā arī vērst uzmanību uz galvenajiem secinājumiem.

Jāatzīmē, ka pārskatā nav iekļautas detalizētas atsauces uz Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību aktiem, kuru interpretācija ir lūgta, jo pretējā gadījumā tas ievērojami palielinātu šī ziņojuma apjomu. Pārskatā nav sniegts to tiešo prasību lietu apskats, kurās Latvijas Republika ir iestājusies, lai būtu iespējams iepazīties ar lietas dokumentiem, bet nav aktīvi iesaistījusies. Ar vispilnīgāko informāciju par katru no lietām var iepazīties EST mājaslapā http://curia.europa.eu/, kur arī ir pieejami lietā esošie dokumenti lielākajā daļā no ES oficiālajām valodām.

Lai nodrošinātu šī ziņojuma pārskatāmību, ziņojumā nav iekļauta arī informācija par Latvijas Republikas nostāju, rakstisko apsvērumu un citu lietā svarīgu dokumentu apstiprināšanas un nosūtīšanas datumiem. Šo informāciju ir iespējams noskaidrot Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības Tiesas departamentā.

 

I. Latvijas Republikas dalības Eiropas Savienības tiesās pārskata apkopojuma tabula

Aktīvo lietu (kuras ir kādā no tiesvedības stadijām vai par kurām attiecīgajā periodā ir pieņemts spriedums) skaita salīdzinājums ar iepriekšējā perioda aktīvo lietu skaitu

 

Atskaites periodā
01.03.2012.–28.02.2013.

Iepriekšējā periodā 01.03.2011.–29.02.2012.

 

Latvijas

Citu valstu

Latvijas

Citu valstu

Prejudiciālās lietas

16

7

13

9

Tiešās lietas

2

10

2

7

Apelācijas:

1

1

1

2

Kopā:

37

34

 

Kopējais aktīvo lietu skaits atskaites periodā

 

Jaunās lietas
(uzsāktas pēc 01.03.2012.)

Aktīvās lietas, kuras uzsāktas iepriekšējā periodā (01.03.2011.–29.02.2012.)

 

Latvijas

Citu valstu

Latvijas

Citu valstu

Prejudiciālās lietas

3

2

13

5

Tiešās lietas

-

2

2

8

Apelācijas:

-

-

1

1

Kopā:

7

30

Kopā pavisam:

37

 

Tiesvedības stadijas aktīvajās lietās atskaites periodā

 

LR iesniegtie rakstiskie apsvērumi

LR iesniegtie pieteikumi par iestāšanos

LR dalība mutvārdu procesā

Ģenerāladvokāta secinājumi

Spriedums/ rīkojums

LR lietas

7

-

2

2

10

Citu valstu lietas

2

2

-

6

4

Kopā:

9

-

2

8

14

 

EST lēmumu atbilstība Latvijas Republikas nostājai, %

Kopējais spriedumu/rīkojumu skaits

Atbilstoši LR nostājai

% atbilstība LR nostājai

14

13

92,86

 

II. Galvenie secinājumi

1) Latvijas Republika joprojām nav iesūdzēta ES tiesās

Pateicoties Tieslietu ministrijas veiksmīgai sadarbībai ar atbildīgajām institūcijām pārkāpumu procedūru ietvaros, līdz pārskata sagatavošanas brīdim Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) nav vērsusies ES tiesās pret Latvijas Republiku ar prasību par dalībvalsts saistību neizpildi.

 

2) Latvijas Republikas tiesu aktivitāte ir samazinājusies

Salīdzinot ar iepriekšējo periodu ir samazinājies Latvijas Republikas tiesu lūgto prejudiciālo nolēmumu skaits. Pārskata periodā tie ir trīs gadījumi. Tas ir par deviņiem gadījumiem jeb četras reizes mazāk nekā iepriekšējā pārskata periodā. Tomēr jāņem vērā, ka iepriekšējā pārskata periodā, salīdzinot ar visiem iepriekšējiem periodiem, Latvijas Republikas tiesas iesniedza EST visvairāk prejudiciāla nolēmuma lūgumus. Piemēram, periodā no 2010. gada marta līdz 2011. gada martam, tika iesniegts tikai viens prejudiciāla nolēmuma lūgums.

Iespēju uzdot prejudiciālus jautājumus par ES tiesību interpretāciju pamazām sāk izmantot dažādas Latvijas Republikas tiesas. Līdz šim lielāko vairumu prejudiciālo nolēmumu lūgumu ir uzdevis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments - 21 prejudiciāla nolēmuma lūgumu no 26 prejudiciāla nolēmuma lūgumiem, kurus kopumā ir iesniegušas Latvijas Republikas tiesas. Iepriekšējā periodā no kopumā ierosinātajām 12 prejudiciāla nolēmuma lietām, 11 lietas ierosinātas pēc Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta un viena lieta – pēc Administratīvā rajona tiesas prejudiciāla nolēmuma lūguma. Pārskata periodā no trim jaunajām lietām, vienā lietā prejudiciāla nolēmumu lūdza Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, vienā lietā, turklāt pirmo reizi, prejudiciālu nolēmumu lūdza Administratīvā apgabaltiesa, kā arī vienā lietā, kopumā trešo reizi,- Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
0
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Gaidis Bērziņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Saistību izbeigšanās un dzēšana fiziskās personas maksātnespējas procesā
Raksta mērķis ir noskaidrot, kādas sekas iestājas gadījumā, ja kreditors nepiesaka savu prasījumu maksātnespējas procesa administratoram fiziskās personas maksātnespējas procesā. Autors analizē noilguma institūtu un tā mērķi ...
11 komentāri
Kristaps Tomsons
Skaidrojumi. Viedokļi
Iepriekš dota norādījuma institūts un tā perspektīva Latvijā
Ikvienai personai ir tiesības pār savu ķermeni, dzīvību un rīcību ar to, taču tikpat viegli, cik ir šo tiesību pašsaprotamība, var rasties situācijas, kas liedz personai realizēt savas tiesības pār savu ķermeni, dzīvību un ...
Viktors Tihonovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīga nodarījuma sastāva neesamība kukuļdošanā, ja nav personas subjektīvās puses
Krimināllikuma sevišķajā daļā ir atsevišķa nodaļa "Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā". Šajā nodaļā sakopoti panti, ņemot vērā nodarījumu objektu, kas ir valsts un pašvaldību institūciju, valsts dienesta ...
3 komentāri
Dina Gailīte, Gatis Litvins
Notikums
Vai Satversmei vajag preambulu un ko tajā rakstīt  
Kopš pagājušā gada 17. septembra, kad Konstitucionālo tiesību komisija (turpmāk – KTK) publiskoja viedokli "Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu"1 (turpmāk – Viedoklis) un kā vienu no ...
2 komentāri
Ilze Dubava
Notikums
Latvijas Zvērinātu advokātu kopsapulces apskats  
Atzīmējot advokatūras deviņdesmit otro gadu un likuma "Par tiesu varu" un Advokatūras likuma divdesmito gadu, 2013. gada 22. martā Rīgas Kongresu namā notika Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (turpmāk – Padome) rīkota advokātu ...
AUTORU KATALOGS