ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

2. Aprīlis 2013 /Nr.13 (764)

Iepriekš dota norādījuma institūts un tā perspektīva Latvijā

Ikvienai personai ir tiesības pār savu ķermeni, dzīvību un rīcību ar to, taču tikpat viegli, cik ir šo tiesību pašsaprotamība, var rasties situācijas, kas liedz personai realizēt savas tiesības pār savu ķermeni, dzīvību un dzīves ritējuma noteikšanu. Attiecīgās situācijas cēlonis var būt vairāki notikumi un likumsakarības, kuru iestāšanās brīdī persona kļūst nespējīga pieņemt lēmumu.

Ikkatrai personai ir jābūt iespējai noteikt savu dzīves gājumu arī brīdī, kad persona ir nespējīga pieņemt lēmumu, novēršot nevienlīdzību savu tiesību realizācijas apjomā starp lēmumu pieņemt spējas un nespējas brīdi, tādējādi izslēdzot personas patieso interešu neievērošanu normatīvo aktu piemērošanas brīdī no veselības aprūpē iesaistīto personu un iestāžu puses. Līdz ar to ikvienam ir jābūt tiesībām nodrošināt savu vēlmju un gribas ievērošanu, realizējot savas tiesības uz pašnoteikšanos un personas autonomiju, izdodot iepriekš dotu norādījumu.

1. Iepriekš dota norādījuma institūta izpratne

1.1. Iepriekš dota norādījuma jēdziens

Iepriekš dots norādījums ir "personas ārkārtas rīcības plāns" par to, kādi lēmumi ir jāpieņem, kas aptver arī atturēšanos no rīcības brīdī, kad persona nav lēmuma vai komunikācijas spējīga, respektīvi, persona zaudē savu spēju rīkoties un pieņemt lēmumus, kas var aptvert arī komunikācijas spēju zudumu, nezaudējot divas iepriekš uzskaitītās spējas.1

Eiropas Padomes Ministru komiteja ir pieņēmusi rekomendāciju attiecībā uz rīcības nespējas gadījumiem, kurā skaidro iepriekš dota norādījuma institūtu un piemērošanas principus attiecībā uz to. Komiteja skaidro iepriekš dotu norādījumu kā kompetentas personas iepriekš izteiktas instrukcijas vai vēlēšanās attiecībā uz jautājumiem, kas var rasties personai lēmuma nespējas gadījumā.2

Pacientu tiesību likums satur nosacījumu par pacienta iepriekš izteiktās gribas attiecībā uz ārstniecību ievērošanu,3 kā arī trešās personas – pacienta pilnvarotās personas – pārstāvības iespējamību, kuras mērķis ir nodrošināt iespēju pacienta vietā piekrist ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei vai arī atteikties no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes. Lai gan, virspusēji vērtējot šīs normas, sakarība un vārdiska atbilstība ar iepriekš dota norādījuma institūtu pastāv, autoraprāt, šīs normas nav vērtējamas kā iepriekš dota norādījuma institūta ieviešana Latvijā. Likums un uz likuma pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi nesatur informāciju par formas prasībām, iepriekš dota norādījuma institūta satura prasībām, kompetences kritērijiem, gadījumiem, kad pilnvarotā persona ieceļama, pilnvarojuma pārbaudīšanas prasības un citus ar institūta piemērošanu saistītus jautājums. Līdz ar to secināms, ka Latvijā iepriekš dota norādījuma institūts un šī institūta definīcija nepastāv.

Iepriekš dots norādījums var aptvert aktīvas darbības vai atturēšanos no tām. Iepriekš dots norādījums pēc sava rakstura ir kā personas viedoklis, kas noformēts juridiskā ietvarā, kas lēmuma pieņēmējam – ārstam vai pilnvarotajai personai4 – ļauj "konsultēties ar pacientu" brīdī, kad pacients nav spējīgs paust savu viedokli un pieņemt lēmumu. Iepriekš dota norādījuma mērķis ir pagarināt indivīda tiesības atteikties no medicīniskās aprūpes vai sniegt norādījumus par veselības aprūpes5 metodes lietošanu brīdī, kad persona nav spējīga rīkoties un pieņemt lēmumus.6 Šādam apgalvojumam var piekrist, ņemot vērā, ka Eiropas Padomes zinātniskajos pētījumos7 ir norādīts, ka iepriekš doti norādījumi aptver atteikšanos no ārstniecības metodes, kā arī tiesības izvēlēties konkrētas ārstniecības metodes. Tātad šīm tiesībām ir gan pozitīvs, gan negatīvs aspekts.

Iepriekš dots norādījums var tikt sastādīts, labots vai atsaukts personas visas dzīves laikā tik ilgi, kamēr persona ir rīcībspējīga. Iepriekš dots norādījums stājas spēkā brīdī, kad personai zūd spēja rīkoties un pieņemt lēmumus vai tiek atzīta personas rīcībnespēja, arī daļēja rīcībnespēja,8 kas var sakrist ar personas miršanas brīdi, ja norādījumi doti tikai attiecībā uz rīcību ar orgāniem, audiem vai ķermeni.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
1
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Gaidis Bērziņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Saistību izbeigšanās un dzēšana fiziskās personas maksātnespējas procesā
Raksta mērķis ir noskaidrot, kādas sekas iestājas gadījumā, ja kreditors nepiesaka savu prasījumu maksātnespējas procesa administratoram fiziskās personas maksātnespējas procesā. Autors analizē noilguma institūtu un tā mērķi ...
11 komentāri
Viktors Tihonovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīga nodarījuma sastāva neesamība kukuļdošanā, ja nav personas subjektīvās puses
Krimināllikuma sevišķajā daļā ir atsevišķa nodaļa "Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā". Šajā nodaļā sakopoti panti, ņemot vērā nodarījumu objektu, kas ir valsts un pašvaldību institūciju, valsts dienesta ...
3 komentāri
Tiesību politika
Pārskats par Latvijas dalību Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas lietās: 2012. gada 1. marts  – 2013. gada 28. februāris
Marta vidū Ministru kabinets pieņēmis zināšanai Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu jeb "Pārskatu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas lietās no 2012. gada 1. marta līdz ...
Dina Gailīte, Gatis Litvins
Notikums
Vai Satversmei vajag preambulu un ko tajā rakstīt  
Kopš pagājušā gada 17. septembra, kad Konstitucionālo tiesību komisija (turpmāk – KTK) publiskoja viedokli "Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu"1 (turpmāk – Viedoklis) un kā vienu no ...
2 komentāri
Ilze Dubava
Notikums
Latvijas Zvērinātu advokātu kopsapulces apskats  
Atzīmējot advokatūras deviņdesmit otro gadu un likuma "Par tiesu varu" un Advokatūras likuma divdesmito gadu, 2013. gada 22. martā Rīgas Kongresu namā notika Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (turpmāk – Padome) rīkota advokātu ...
AUTORU KATALOGS