ŽURNĀLS Tiesību prakse

18. Jūnijs 2013 /Nr.24 (775)

Par valsts notāra lēmuma negrozīšanu
Galvenā valsts notāra lēmums
Nr. 1-5/86
2013. gada 13. maijā

Šajā numurā publicējam galvenā valsts notāra lēmumu "Par valsts notāra lēmuma negrozīšanu". Iepriekš "Jurista Vārda" sadaļā "Tiesību prakse" šī gada 19. martā tika publicēts Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāres Lilitas Strodes 2013. gada 14. marta lēmums Nr. 10-11/18501, ar kuru tika atteikta ieraksta izdarīšana politisko partiju reģistrā. Lietas būtība: UR atteica reģistrēt jaunu partijas "Par dzimto valodu!" nosaukumu, pamatojot to ar partijas jaunajā programmā (kas arī tika iesniegta UR līdz ar nosaukuma maiņas pieteikumu) iekļautajiem partijas mērķiem, kas apdraud Latvijas Republikas pamatvērtības, tai skaitā vēršas pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un valsts teritoriālo integritāti.

Minētais UR lēmums izraisīja plašas diskusijas sabiedrībā, jo īpaši juristu vidū. Viedokļu sadursmes iezīmējās arī komentāros "Jurista Vārda" elektroniskajā versijā.

2013. gada 23. aprīlī "Jurista Vārdā" publicējām UR atziņu, kas tapusi, pamatojoties uz šo lēmumu, kā arī UR piesaistīto ekspertu – Dr.iur. Jāņa Plepa, Dr.iur., Dr.habil.sc.polit. Tālava Jundža, Dr.iur. Jāņa Lazdiņa, politoloģes Ivetas Kažokas, Dr.iur. Ineses Lībiņas-Egneres un Dr.iur.h.c. Egila Levita – komentārus.

Tā kā komentētā UR valsts notāra lēmuma argumentācijai tika izmantotas tēzes no Konstitucionālo tiesību komisijas 2012. gada 17. septembra viedokļa "Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu", tika publicēts izvilkums no šī atzinuma, kā arī Tieslietu ministrijas ziņojums "Par politisko partiju darbību un reģistrāciju".

12. aprīlī L. Strodes lēmums tika pārsūdzēts galvenajam valsts notāram. "Jurista Vārds" solīja informēt lasītājus par notikumu tālāko gaitu, tāpēc šajā numurā publicējam galvenā valsts notāra lēmumu.

Izskatot politiskās partijas "Par dzimto valodu!", vienotais reģistrācijas Nr. 40008153242, (turpmāk – Partija) 2013. gada 12. aprīļa iesniegumu Nr. 10581/11-01 (turpmāk – Iesniegums),

konstatēju:

2013. gada 21. janvārī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas centra iecirkņa 2013. gada 16. janvāra vēstule Nr. 20/10/7-948, kurā norādīts uz iespējamām pretlikumīgām darbībām, dibinot Partiju.

2013. gada 6. februārī Reģistrā saņemts Sabiedrības 2013. gada 5. februāra pieteikums par nosaukuma maiņu, izmaiņām statūtos un Partijas programmā (turpmāk – Programma). No Programmas citastarp izriet, ka Partija uzstājas par krievu valodu kā otru valsts valodu, par Latgales autonomiju, kā arī noliedz Latvijas okupācijas faktu, nosaucot to par nepieņemamu "okupācijas teoriju".

2013. gada 13. februārī Reģistrs vērsās Latvijas Republikas Prokuratūras ģenerālprokuratūrā (turpmāk – Ģenerālprokuratūra) ar lūgumu informēt Reģistru, vai arī Ģenerālprokuratūra, līdzīgi kā policija (sk. [1]), uzskata, ka Partijas dibināšanā ir pieļauti normatīvo aktu pārkāpumi.

2013. gada 12. martā Reģistrā saņemta Ģenerālprokuratūras atbilde, kurā tiek norādīts uz kompetentu iestāžu pārbaudes rezultātā gūtiem pierādījumiem par Partijas dibināšanas dokumentu viltošanu un prettiesisku rīcību, tāpat Ģenerālprokuratūra informē, ka 2013. gada 28. februārī ir pieņemts lēmums par lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu atcelšanu, ar kuru tika atjaunota pirmstiesas izmeklēšana kriminālprocesā par dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu Partijas dibināšanā.

2013. gada 14. martā Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr. 10-11/18501 (turpmāk – Apstrīdētais lēmums) atteikt ieraksta izdarīšanu par Partijas izmaiņām politisko partiju reģistrā. Apstrīdētais lēmums pamatots ar argumentu, ka no Politisko partiju likuma 13. panta pirmās daļas, kā arī 16. panta otrās daļas 2. punkta izriet, ka partijas darbošanās priekšnoteikums ir arī partijas programma, kas nedrīkst būt pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Bogdasarovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Savu daļu iegādes finansēšanas aizlieguma piemērošana sabiedrībām ar ierobežotu atbildību  
Jau ar Komerclikuma spēkā stāšanās brīdi Komerclikuma 241. pants paredz aizliegumu akciju sabiedrībām finansēt savu akciju iegādi. Turpretim nedz Komerclikuma sākotnējā redakcijā, nedz vēlāk izdarītajos grozījumos šāds aizliegums ...
Mārtiņš Paparinskis
Viedoklis
Piezīmes uz Čalovska lietas malām: rosinot un lemjot Satversmes tiesā
Jautājums par Latvijas pilsoņa izdošanu ārvalstīm ir normatīvi daudzšķautņains un var tikt vērtēts dažādu tiesību nozaru un procesuālo institūtu mijiedarbības perspektīvās, ietverot citastarp Latvijas un starptautisko ...
Mareks Reders
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai valsts ir nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs
Ar nodokļu sistēmu var regulēt valsts ekonomisko attīstību, to stimulēt, bremzēt vai sagraut, tāpēc ir būtiski turpināt "Jurista Vārda" 06.12.2012. numurā aizsākto likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" un tā interpretācijas ...
Tiesību politika
Tiesu varas likuma grozījumiem – vienprātīgs atbalsts Saeimā
Jau pēc pāris mēnešiem internetā beidzot sāks publicēt visus atklātajās tiesas sēdēs pieņemtos un spēkā stājušos tiesas spriedumus – tik cerīgs un optimistisks ir viens no jauninājumiem, ko paredz Saeimas 13. jūnijā trešajā ...
12 komentāri
Gatis Litvins
Tiesību politika
Eiropas Savienības ieteikumi Latvijas tiesu sistēmas pilnveidošanai
2013. gada 29. maijā Eiropas Komisija pieņēmusi ieteikumus Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas paredzēti, lai izvestu Eiropu no krīzes un stiprinātu izaugsmes pamatus. Ieteikumus sagatavoja Eiropas Komisijas dienesti un pieņēma komisāru ...
AUTORU KATALOGS