Neesmu lūriķis. Tomēr man patīk zināt, ko dara kaimiņi. Nevis dzīvokļa, bet mūsu valsts kaimiņi. Tāpēc regulāri sekoju līdzi tam, kas notiek Igaunijā un Lietuvā politiskajā, sadzīves un juridiskajā jomā. Šoreiz palūkojos Lietuvas juridisko aktivitāšu virzienā un ieraudzīju daudz kāzusu, kas varētu būt interesanti arī Latvijas juristiem.
Lietuvas valdība oktobra sākumā pabeidza darbu pie valsts budžeta. Ar šo budžetu pašvaldībām tiks piešķirta lielāka finansiālā autonomija. Šāds budžeta uzstādījums izskaidrojams ar šī gada martā Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa 22. plenārsēdē pausto, ka Lietuvā pašvaldībām ir nepietiekami finanšu resursi, kas pašvaldībām liedz pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas un sniegt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem, turklāt iespējas saņemt pašvaldību aizņēmumus ir ļoti ierobežotas. Līdzīgi arī Latvijā – Valsts prezidenta Ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei secinājusi, ka Latvijas pašvaldību finanses raksturo zema ieņēmumu un salīdzinoši augstāka izdevumu autonomija. Turklāt Eiropas Padome jau 2011. gadā rekomendēja Latvijai palielināt pašvaldību finanšu autonomiju.
Oktobra vidū Lietuvas tieslietu ministrs nāca klajā ar jaunu piedāvājumu Civillikuma grozījumiem par nereģistrētajām partnerattiecībām starp vīrieti un sievieti. Ja personas nebūs laulājušās, bet faktiski dzīvos kopīgu ģimenes dzīvi, viņu partnerattiecības tiks atzītas uz likuma pamata. Gandrīz vienlaicīgi Lietuvas valdība nolēma neatbalstīt parlamentā diskutēto priekšlikumu aizliegt abortus, jo šāds aizliegums būtu pretrunā Lietuvas konstitūcijai un Lietuvai saistošajām starptautiskajām tiesībām. Abi šie jautājumi Latvijā iegūluši klusumā.
Latvijā referendumi notiek biežāk nekā pārējās Baltijas valstīs. Lietuvā tauta var ierosināt referendumu, ja tiek savākti 300 000 balsstiesīgo pilsoņu paraksti. Seima priekšsēdētāja atzīst, ka šī robeža bija attaisnojama 90. gadu sākumā, bet šobrīd tā ierobežo demokrātijas attīstību, jo ir grūti sasniedzama, tā iemidzinot tautu, jo lielā apjoma dēļ neviens pat neuzdrīkstas sākt vākt parakstus. Tāpēc referenduma "slieksnis" būtu samazināms līdz 100 000 balsstiesīgo pilsoņu parakstiem.
Lietuvā vēl diskutē par zemes nepārdošanu ārvalstniekiem; minoritāšu vidusskolēnu pienākumu kārtot tādu pašu lietuviešu valodas un literatūras eksāmenu kā lietuviešu vidusskolu audzēkņiem; konstitūcijas grozījumiem, ļaujot kandidēt prezidenta vēlēšanās personai, kas impīčmenta procesā no šī amata tikusi atcelta (grozījumi ir saistīti ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā "Pakss pret Lietuvu"); nepieciešamību bloķēt telefona zvanus no ieslodzījumu vietām; vārdu un uzvārdu atveidošanu Lietuvas pasēs un ID kartēs tikai lietuviešu burtiem; Lietuvas ārlietu ministra publisku atziņu, ka nav līdzības starp Lietuvas un Katalonijas neatkarības atgūšanu, jo starp padomju varu un Spāniju nevar likt vienādības zīmi.
Daudzos jautājumos Lietuvas un Latvijas aktualitātes ir līdzīgas. Tāpēc būtu vērts veidot pārrobežu diskusiju forumus par kopīgiem jautājumiem. Tā būtu brīnišķīga Baltijas vienotības izpausmes forma.