Pirms nepilniem desmit gadiem Latvija pievienojās Eiropas Savienībai (turpmāk – ES) un kļuva par tās pilntiesīgu locekli. Līdz ar to Latvija ir uzņēmusies saistības, kas izriet no ES dibināšanas līgumiem, tai skaitā saistības, ko paredz uz šo līgumu pamata izdotie ES sekundārie tiesību akti. Direktīvas no ES sekundārajiem tiesību aktiem ir visspecifiskākais juridiskais instruments, ko raksturo divu līmeņu sistēma. ES līmenī dalībvalstīm saistošā tiesību aktā tiek formulēts direktīvas mērķis. Savukārt nacionālajā līmenī dalībvalsts direktīvas saturu ienes nacionālajā tiesību sistēmā, tādējādi piešķirot tajā ietvertajām prasībām vispārsaistošu juridisko spēku. Līdz ar to slodze, kādas kvalitātes tiesisko regulējumu saņem sabiedrība, lielā mērā gulstas uz valsti.
Ikgadējos Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisija) ziņojumos Latvija ir pastāvīgi ierindojusies punktuālāko ES tiesību aktu ieviesēju vidū. Tā, piemēram, 2012. gadā Latvija bija ceturtā ES dalībvalsts ar vismazāko ierosināto pārkāpuma lietu skaitu saistībā ar novēlotu direktīvu pārņemšanu.1 Formāli tie ir ļoti labi rādītāji, tomēr sabiedrībā aizvien vērojama zināma skepse, kad jauns tiesiskais regulējums tiek pamatots ar "ES prasībām". Tas izvirza jautājumu, vai nacionālā līmenī direktīvas mērķa sasniegšanai izmantotās metodes un attiecīgo normatīvo aktu kvalitāte attaisno Latvijas atrašanos minētā saraksta augšgalā.
Raksta autores ieskatā, direktīvu kvalitatīva pārņemšana, pirmkārt, nozīmē apzināties, ka valstij ir pienākumi ne tikai pret ES, bet arī pret sabiedrību. Otrkārt, tas nozīmē izprast direktīvās noteikto prasību raksturu un apjomu un piemērot tām atbilstošas pārņemšanas formas un metodes. Ievērojot, ka pirmā no minētajām būtībā ir iekšējās atbildības kategorija, šis raksts ir veltīts otrajai – izpratnei par to, kas ir direktīva un kādas saistības tā noteic. Raksta mērķis ir atspoguļot jēdziena "direktīvas mērķis" saturisko tvērumu, kā arī analizēt direktīvas struktūru un raksturot katra tās normu veida pārņemšanas īpatnības.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes