ŽURNĀLS Intervija

2. Decembris 2014 /Nr.47 (849)

Konkurences tiesību un politikas speciālistam jābūt labai intuīcijai
Ričards Višs intervijā JURISTA VĀRDAM
Foto: Boriss Koļesņikovs

2014. gada 30. maijā Rīgā pēc Latvijas Tiesību institūta (LTI) uzaicinājuma Londonas Karaliskās koledžas emeritētais profesors, karalienes goda padomnieks Ričards Višs uzstājās ar vieslekciju "Tirgus varas nozīme Eiropas Savienības konkurences tiesību piemērošanā un kā to izmērīt". R. Višs ir viens no atzītākajiem konkurences tiesību speciālistiem pasaulē un grāmatas "Competition Law" (7. ed OUP, 2012) autors. Pēc viņa vieslekcijas ar LTI direktora, zvērināta advokāta Edija Pogas gādību R. Višs piekrita ekskluzīvai intervijai "Jurista Vārdam" (intervijas pilns teksts angļu valodā ir pieejams juristavards.lv un LTI mājaslapā). "Jurista Vārds" vēlas pateikties zvērinātam advokātam Uģim Zeltiņam par palīdzību dažu intervijas jautājumu sagatavošanā.

Kā jūs dažos teikumos raksturotu konkurences tiesības – kas tās ir un kāpēc tās ir svarīgas?

Konkurences tiesības ir par lielākas laimes nešanu pasaulē. Tas, protams, ir joks. Kad biju Lielbritānijas Godīgas tirdzniecības biroja (Office of Fair Trading (OFT)) padomē, padome vadījās pēc principa, ka konkurences un patērētāju tiesību uzdevums ir panākt, lai tirgus darbojas labvēlīgi patērētājiem. Uzskatu, ka tas nav slikts izejas punkts. Uzskatu, ka konkurences tiesības pastāv kā rīks, lai labotu iespējamību, ka kāds varētu ļaunprātīgi izmantot tirgu.

Cik izplatītas pašlaik ir konkurences tiesības? Cik lielā mērā tās ir harmonizētas? Un kāda ir ES konkurences tiesību pozīcija pasaulē?

Nu jau visur pasaulē, 130+ valstīs, visu veidu ekonomikās, kādas varam iedomāties, ir pieņemtas konkurences tiesības, tas ir neatgriezeniski. Lielā mērā ir notikusi šo tiesību harmonizācija caur instrumentiem, kuri nav saistoši.

Konkurences tiesību jomā ES un ES Komisijai ir ļoti liela ietekme. Interesants ir jautājums, no kurienes tad ir radušās šo 130+ valstu konkurences tiesības. Personiski man nav pieņemama neoimperiālistiskā pieeja, tomēr praksē šāda pieeja pastāv, piemēram, Pasaules Banka, lemjot jautājumu par aizdevuma piešķiršanu valstij, uzliek par pienākumu ieviest konkurences tiesības. Pirms 20 gadiem tādu prasību Pasaules Banka izvirzīja Gajānai Dienvidamerikā, kas ir ļoti nabadzīga valsts ar vāju ekonomiku, nedaudziem labi izglītotiem juristiem un iedzīvotāju daudzumu ap 700 000. Es devos turp, lai dažiem konsultantiem sniegtu atbildi, vai šajā valstī būtu jāievieš konkurences tiesības, uz ko tajā laikā atbildēju, ka tas nav nopietni. Gajāna tajā laikā konkurences tiesības neieviesa, lai gan tagad, pēc divdesmit gadiem, tur ir arī konkurences tiesības.

Līdzīgā veidā Brīvās tirdzniecības līgumi starp ASV un Singapūru uzlika par pienākumu Singapūrai ieviest konkurences tiesības. Pret pašu faktu, ka Singapūrai tagad ir konkurences tiesības, man nav iebildumu, es iebilstu pret apstākli, ka šīs tiesības Singapūra ieviesa, jo to lika darīt ASV.

Cik lielā mērā konkurences tiesības ir saistītas ar ekonomiku, un cik liela loma ekonomikai ir konkurences tiesību piemērošanā?

Konkurences tiesības ir tirgus ekonomiska analīze tiesiska procesa ietvaros. Tāpēc pieeja, kur viss ir regulēts tiesību aktos, nav iespējama konkurences tiesībās, jo konkurences tiesības vienkārši nav tāda veida tiesības.

Kas būtu galvenais, ko jūs teiktu konkurences politikas un tiesību speciālistam?

Patiesībā tas ir ļoti nozīmīgs jautājums. Viena lieta, ko noteikti uzsvērtu, ka konkurenci uzraugošajai institūcijai būtu jābūt skaidrai nostājā attiecībā uz to, ko tā vēlas panākt, atbildot uz fundamentālu jautājumu "Kāpēc mums vispār ir konkurences tiesības?" (skaidrības labad saucam tās tagad par tiesībām) – vai tāpēc, lai pārdalītu labumus, vai tāpēc, ka vēlamies godīgu tirgu (lai arī ko godīgums nozīmētu), vai tāpēc, lai aizsargātu konkurences procesu, kas nozīmē, ka kāds uzvarēs, jo ir efektīvs konkurents, un kāds zaudēs, jo ir neefektīvs konkurents? Šai nostājai ir jābūt kā galvenajai vadlīnijai, pēc kuras institūcija vadās ikvienā tās darbībā.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Aivars Latkovskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Secinājumi par Jelgavas tiesas praksi
2013. gada 1. jūlijā stājās spēkā Civilprocesa likuma grozījumi, kas paredz, ka Jelgavas tiesa kā specializētā pirmās instances tiesa speciālā tiesvedības kārtībā izskata lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) ...
1 komentāri
Dace Timermane
Skaidrojumi. Viedokļi
Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta satversmības izvērtējums
2014. gada 19. jūnijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", paredzot no tā izslēgt 54. panta otrās daļas trešo teikumu, kas noteic nomnieka pienākumu ...
Jurista Vārds
Informācija
Tieslietu ministrs viesojas “Jurista Vārdā”
Ar mērķi padziļināti iepazīt Latvijas Republikas oficiālā izdevēja "Latvijas Vēstnesis" valsts funkciju izpildi un tam nepieciešamās izmaiņas finansēšanas modelī 22. novembrī VSIA "Latvijas Vēstnesis" apmeklēja tieslietu ministrs ...
Ingus Meimers
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārstāvniecību neaizskaramības tiesiskie aspekti
Diplomātisko pārstāvniecību telpu absolūtā neaizskaramība un diplomātiskais patvērums starptautiskajās tiesībās vienmēr ir bijis strīdīgs jautājums gan no kopēju pasākumu veikšanas, lai aizsargātu starptautiski aizsargājamas ...
Arvīds Dravnieks
Tiesību politika
Vēlēšanu mitoloģija jeb dažas īsdomas par vēlēšanu tikumiem un vēlēšanu likumiem

Šīs ir tikai reflektējošas tiesībfilosofiskas pārdomas jaunu mītu veidošanās sakarā.

AUTORU KATALOGS