ŽURNĀLS Tiesību prakse

6. Janvāris 2015 /Nr.01 (853)

Zemnieka saimniecības īpašnieka maksātnespējas process
Augstākās tiesas Civillietu detartamenta spriedums
Lietā Nr. SPC-19 / 2014. gada 30. maijā
7 komentāri

Zemnieka saimniecības īpašnieks, kurš ir ierakstīts Uzņēmumu reģistrā un tādējādi nav Komerclikuma subjekts (Komerclikuma spēkā stāšanās likuma 17. panta devītā daļa), nav uzskatāms par Maksātnespējas likuma 127. panta trešajā daļā minēto individuālo komersantu, tādēļ viņam piemērojams fiziskās personas maksātnespējas process.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments šādā sastāvā: tiesnese referente V. Cīrule, tiesnese A. Briede, tiesnese A. Vītola, rakstveida procesā izskatīja Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu par Preiļu rajona tiesas 2013. gada 25. oktobra spriedumu I.S. pieteikumā par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu.

 

Aprakstošā daļa

[1] I.S. 2013. gada 18. oktobrī iesniedzis tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, lūdzot pasludināt fiziskās personas maksātnespējas procesu. Pieteikumā norādīts tālāk minētais. Parāda saistību kopējā summa saskaņā ar aizdevuma līgumu, kas noslēgts 2007. gada 20. septembrī starp pieteikuma iesniedzēju un VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka", ir Ls 43 661,34.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Maksātnespējas likums  
— likumi.lv —
Civilprocesa likums  
komentāri (7)
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Magone
7. Janvāris 2015 / 09:41
5
ATBILDĒT
Piekrītu Advokātam. Ar spriedumu šoreiz ir aizšauts garām. Pašlaik Maksātnespējas likuma 127.panta trešā daļa paredz, ka nevar uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja šai personai ir IK. Tātad, no sākuma jālikvidē vai jāiziet mn process IK, tikai tad var iesniegt fiziskās personas mn pieteikumu. Jaunie grozījumi jau skaidri nosaka, ka šāds ceļš ejams arī z/s īpašniekam.
Augstākās tiesas kļūda bija tā, ka tiesa pieņēma, ka likumdevējs ir bijis kompetents, proti, kā raksta tiesa: "Ja likumdevējs būtu vēlējies šo tiesību normu attiecināt uz zemnieka saimniecības īpašnieku, Maksātnespējas likumā būtu ietverts atbilstošs tiesiskais regulējums."
Maksātnespējas likums nav rakstīts normāliem cilvēkiem, lai to izprastu, nepieciešamas īpašas prasmes tiesību normu tulkošanā. Gramatiska Maksātnespējas likuma normu tulkošana pie tiesiska rezultāta nenoved. Jau agrāk apgalvoju un atkārtoju vēlreiz –Maksātnespējas likuma izstrādātāju liela daļa ir diletanti.
Lasītājs
6. Janvāris 2015 / 12:46
2
ATBILDĒT
Nav tik vienkārši kā izskatās. Spriedumā ir norādīts, ka maksātnespējas process ir ZS īpašniekam, nevis ZS. Ja pieiet formāli, tad ZS īpašnieks ir fiziskā persona un visas tiesas atziņas ir pamatotas.
Vairāk raisa šaubas, ka bankas kredīts tika piešķirts ražošanas iekārtu iegādei, proti, kredīts no loģikas viedokļa tika piešķirts saimnieciskās darbības veikšanai, tāpēc to vajadzēja piešķirt ZS kā tiesību subjektam (formāli atbilstoši likumam - juridiskajai personai), nevis ZS īpašniekam (fiziskajai personai). Savukārt, ja kredītņēmējs ir ZS, tad vajadzēja uzsākt juridiskās personas maksātnespējas procesu, nevis fiziskās personas maksātnespējas procesu.
Papildus viela pārdomām. Arī par IK nav tik viennozīmīgi, jo fiziskā persona, kas ir reģistrējusies kā IK var slēgt divu veidu darījumus – komercdarbības veikšanai ar IK firmu un darījumus personīgajām vajadzībām. Piemēram, ja fiziskā persona ņem kredītu savas mājas celtniecībai, nevis saimnieciskās darbības veikšanai, tad tas nav IK darījums. Ja fiziskā persona nespēj šo kredītu atmaksāt, tad ir pamats uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu, nevis IK maksātnespējas procesu, jo konkrētajā gadījumā nav saistības ar viņa veikto komercdarbību.
Jackpot > Lasītājs
7. Janvāris 2015 / 08:29
3
ATBILDĒT
pilnībā pievienojos Jūsu domu gājienam
Advokāts
6. Janvāris 2015 / 11:53
2
ATBILDĒT
Spriedums faktiski ir nederīgs un maldinošs, jo ar Maksātnespējas likuma 123.panta 2.daļas grozījumiem, kuri spēkā stāsies 2015.gada 31.martā, likumdevējs ir centies aizlāpīt esošo likuma robu, vai citiem vārdiem sakot, uzrakstīt to, kas saprātīgam tiesību normu piemērotājam tāpat būtu skaidrs, arī bez attiecīgu grozījumu veikšanas likumā! Grozījumu būtība ir noteikt arī to, ka fiziskajai personai, kas ir bijusi dibinātājs vai dalībnieks zemnieku vai zvejnieku saimniecībā, tiesības uz fiziskās personas maksātnespējas procesu ir tikai pēc tam, kad izbeigts attiecīgās ZS juridiskās personas maksātnespējas process. Tas nozīmē, ka AT Civillietu departaments tomēr šajā lietā ir kļūdījies!
Protams, likumdevējs arī ir mazliet brāķi sataisījis, izgrozīja 123.panta 2.daļu, bet aizmirsa attiecīgu grozījumu veikt likuma 127.panta 3.daļā. Bet brāķa tāpat jau pietiek šajā likumā, līdz ar to viens defekts vairāk vai mazāk ir tīrais sīkums. Katrā ziņā no esošā grozījuma 123.panta 2.daļā jau ir izsecināms, ka ZS īpašniekam, līdzīgi kā individuālajam komersantam, fiziskās personas maksātnespējas procesu nevar piemērot pirms nav izbeigts attiecīgais juridiskās personas maksātnespējas process. Kaut arī minētais princips rakstītā formā ir minēts tikai Maksātnespējas likuma grozījumos, kas būs spēkā no 2015.gada 31.marta, tomēr tiesību principu nerakstītā forma neatņem tiem vispārsaistošo raksturu. Faktiski, likumdevējs tikai rakstveidā ietvēra to, ko saprātīgs tiesību normu piemērotājs varēja izsecināt arī bez attiecīgā likuma grozījuma, kā to parezi bija izdarījis administrators. Diemžēl liela daļa no juristiem joprojām ir izteikti tiesību pozitīvisti, kuriem tiesību normā nepieciešams uzrakstīt pilnīgi visu, un ja nav tiesību normas, tad radīt instrukciju vai vadlīnijas, tiesību piemērošanas mākai neatvēlot nekādu nozīmi. Vismaz padomju tiesību skola mums laikam liek tādiem būt…
Josifs > Advokāts
7. Janvāris 2015 / 13:21
0
ATBILDĒT
Vai ZS ir juridiska persona???
Josifs > Josifs
7. Janvāris 2015 / 14:18
0
ATBILDĒT
Vai likumdevējs var pateikt, ka no šodienas pēc nakts vairs neseko diena? Visiem tas pašsaprotami jāpieņem? Pat likumdevējs nevar noteikt neloģiskas lietas!
Lasītājs > Josifs
7. Janvāris 2015 / 13:37
1
ATBILDĒT
Lai arī ZS īpašnieks ir personiski atbildīgs par ZS saistībām ar visu savu mantu, tomēr formāli „jā”:
Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību
8. pants.
(3) Individuālais (ģimenes) uzņēmums un zemnieka vai zvejnieka saimniecība iegūst juridiskās personas tiesības ar brīdi, kad tie tiek reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Līdz ar to ZS (tāpat kā IK) maksātnespējai ir piemērojams juridiskās personas maksātnespējas process.
visi numura raksti
Andris Rimša
Skaidrojumi. Viedokļi
Problēmas ar naudas soda piemērošanu Latvijas konkurences tiesībās
Rakstā tiks izklāstīta naudas soda aprēķināšanas metodika, kuru Konkurences padomei ir pienākums ievērot soda noteikšanā, kā arī tiek salīdzināta Latvijas sodu piemērošanas prakse ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Komisijas ...
2 komentāri
Dace Šulmane
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību socioloģijas galvenās pieejas – no konfliktu teorijas līdz postmodernismam
Tiesību socioloģija kā starpdisciplināra nozare nav pētāma atrauti no socioloģijas – zinātnes, kas pēta sabiedrību. Tiesību socioloģijas īpašais devums tiesību zinātnei ir spēja izskaidrot tiesību funkcionēšanu sociālajā ...
Egons Rusanovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas kriminālprocesa doktrīnas avotu meklējumos
Latvijas kriminālprocesa doktrīnas būtības un tās avotu noskaidrošanai ir ne vien teorētiska, bet arī praktiska nozīme. Taču izrādās, ka tas nemaz nav tik vienkārši izdarāms. Cenšoties izsekot kriminālprocesa reformas līkločiem, ...
8 komentāri
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Žurnāla “Juridiskā zinātne” septītais laidiens
"Jurista Vārda" lasītāji jau vasarā tika informēti par 2014. gada 12.–13. jūnijā Rīgā un Jūrmalā notikušo konferenci "Tiesībpolitiskā situācija Baltijas jūras reģionā pirms un pēc Pirmā pasaules kara (1917–1922). Jaunu valstu ...
Indra Mangule
Viedoklis
Demokrātijas darbarīki
AUTORU KATALOGS