ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

20. Janvāris 2015 /Nr.03 (855)

Zaudējumu atlīdzināšana konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos
Bac.iur.
Jānis Sarāns
LU Juridiskās fakultātes maģistrants, zvērinātu advokātu biroja “Vilgerts” jurista palīgs  

Pamatojoties uz Eiropas Patērētāju organizācijas (BEUC) sniegto informāciju, Bloomberg ziņu aģentūra (Bloomberg News) ziņo, ka Savienības ietvaros ik gadu aptuveni 23 miljardi eiro zaudējumu, kas tikuši nodarīti, pārkāpjot konkurences tiesību regulējumu, nemaz netiek pieprasīti.1 Arī Eiropas Komisija (turpmāk – EK) ir norādījusi, ka tikai aptuveni 25% gadījumu, kad pieņemts lēmums par tirgus dalībnieku sodīšanu sakarā ar Eiropas Savienības (turpmāk – Savienība) konkurences tiesību regulējuma pārkāpumu, seko arī privāttiesiski strīdi par zaudējumu atlīdzināšanu.2 No statistikas var secināt, ka uzņēmumi nebūt nesteidz cīnīties par savām tiesībām uz zaudējumu atlīdzību, lai gan Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) jau 2001. gadā Courage lietā3 noteica, ka šīs tiesības izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – Līguma). Raksta ietvaros autors analizēs nozīmīgākās tendences un šķēršļus zaudējumu atlīdzināšanas lietās, kas saistās ar konkurences tiesību pārkāpumiem, kā arī analizēs EST un Savienības dalībvalstu nacionālo tiesu praksi.

1. Ievads

Par vienu no nozīmīgākajiem un aktuālākajiem pienesumiem zaudējumu atlīdzināšanas lietu risināšanas atvieglošanā viennozīmīgi var atzīt Savienības tiesībās pieņemto direktīvu,4 kuru 2014. gada 26. novembrī svinīgi parakstīja Savienības Parlamenta prezidents. Dalībvalstīm būs divu gadu laikā jānodrošina, ka direktīvā ietvertās tiesību normas tiek ieviestas nacionālajās tiesību sistēmās.

Pieņemtā direktīva ir plašu diskusiju un pakāpeniskas konkurences tiesību attīstības "produkts", par kuras priekštečiem faktiski var uzskatīt gan EK Balto grāmatu5 (White book – angļu val.), gan tās priekšteci EK Zaļo grāmatu6 (Green book – angļu val.). Kopš Zaļās grāmatas, kas pēc būtības identificēja būtiskākos šķēršļus tiesību uz zaudējumu atlīdzību realizēšanai, kā arī piedāvāja konkrētus risinājumus šo tiesību nodrošināšanai, publicēšanas 2005. gadā, piemēram, Latvijas nacionālais regulējums attiecībā uz zaudējumu atlīdzināšanu konkurences tiesību pārkāpuma gadījumā faktiski nav mainījies, tādējādi var secināt, ka, direktīvas projektam stājoties spēkā, šie problēmjautājumi, kas saistīti ar šķēršļu likvidēšanu sekmīgai tiesību uz zaudējumu atlīdzību realizēšanai, beidzot tiks atrisināti.7

Tā kā Savienībā aizvien vēl nepastāv vienots regulējums, jo dalībvalstīm ir divi gadi, lai ieviestu iepriekš minētās direktīvas regulējumu, jāņem vērā EST noteiktais, proti, nepastāvot vienotam Savienības tiesību regulējumam, ir jāpiemēro nacionālo tiesību regulējums, kas nedrīkst būt nelabvēlīgāks par nacionālajās tiesībās pastāvošo, uz līdzīgiem prasījumiem attiecināmo regulējumu.8 Turklāt nav pieļaujams, ka šie noteikumi padarītu pārlieku sarežģītu vai pat neiespējamu šo no Savienības tiesībām izrietošo zaudējumu atlīdzināšanas tiesību realizēšanu.9

Nepastāvot vienotam Savienības regulējumam, ir tikai likumsakarīgi, ka katrā no Savienības dalībvalstīm konkurences tiesību pārkāpumu rezultātā radītu zaudējumu atlīdzināšanas prasību praktiskā realizēšana krietni atšķiras. Tādējādi noteiktas dalībvalstis padarot pievilcīgākas pārrobežu zaudējumu atlīdzināšanas prasību realizēšanai un citas tieši pretēji – padarot par "neizmantojamām". Tā, piemēram, Anglija un Velsa, Nīderlande un Vācija ir kļuvušas par nozīmīgiem epicentriem10 Savienības apjomīgāko konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos radīto zaudējumu atlīdzināšanas lietu risināšanā11 prasītājiem labvēlīgā regulējuma dēļ, kamēr, piemēram, Itālija ir populārākā no Savienības dalībvalstīm, kurā censties panākt zaudējumu atlīdzināšanas prasības nerealizēšanu vai vismaz tās efektīvu novilcināšanu. Ne velti šīs nereti fiktīvās prasības pat tikušas nosauktas par "itāļu torpēdām" (italian torpedo – angļu val.).

"Itāļu torpēda" pēc būtības ir prasība, kas tiek celta pret cietušajiem, kas gatavojas vērsties pret pārkāpēju tādā Savienības dalībvalsts tiesā, kurā ir īpaši gari lietu izskatīšanas termiņi. Visbiežāk prasība ir par deklarācijas sniegšanu, ar kuru varētu apstiprināt, ka karteļa darbības rezultātā noteiktām personām (parasti cietušajiem, kuri gatavojās vērsties pret prasītāju) nav tikuši nodarīti zaudējumi. Protams, ka šī prasība ir tieši pretēja tām, kuras cietušie vēlas realizēt labvēlīgajās jurisdikcijās,12 bet, pamatojoties uz Briseles I regulas regulējumu,13 ja viena no Savienības dalībvalstu tiesām jau ir nodrošinājusi jurisdikciju pār konkrēto strīdu, tad visām citām Savienības dalībvalstu tiesām nav tiesību šo strīdu izskatīt.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
11
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas tiesu kompetence apsūdzības trūkumu novēršanā
Viens no iepriekšējiem autora rakstiem bija veltīts jautājumam, kāda ir tiesas loma apsūdzības trūkumu novēršanā Vācijā, Austrijā un Šveicē.1 Savukārt šis raksts veltīts plašākai Latvijas likuma analīzei par šo jautājumu, ...
10 komentāri
Kristīne Pakārkle
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā noskaidrot anonīmā komentētāja identitāti, ja komentārs aizskāris personas godu un cieņu
Ko darīt, ja rupjš interneta komentārs klaji aizskar kādu personu, bet komentāra autors savu identitāti nav norādījis, domājot, visticamāk, ka viņa identitāte paliks nenoskaidrota un par saviem vārdiem nebūs jāatbild? Lai arī vārda ...
5 komentāri
Šuhrats Mirzajevs
Skaidrojumi. Viedokļi
Funkcionālā pieeja tiesībām tiesību būtības izpratnes procesā
Valsts tālākas demokrātisko reformu attīstības un pilsoniskas sabiedrības veidošanas koncepcijā Uzbekistānas prezidents I.A. Karimovs kā vienu no galvenajiem mūsdienu valsts modernizācijas posma un tiesību sistēmas uzdevumiem ir ...
Jurista Vārds
Informācija
Pieteikums Satversmes tiesā par anonimizācijas apjomu tiesnešu disciplinārlietās
2014. gada 19. decembrī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (AT ALD) nolēma apturēt tiesvedību lietā SKA–370/2014 un iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai ar lūgumu vērtēt Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 11.6 ...
2 komentāri
Skaidrīte Ābrama
Tiesību politika
Konkurences padomes 2015. gada darba aktualitātes
AUTORU KATALOGS