Pamatojoties uz Eiropas Patērētāju organizācijas (BEUC) sniegto informāciju, Bloomberg ziņu aģentūra (Bloomberg News) ziņo, ka Savienības ietvaros ik gadu aptuveni 23 miljardi eiro zaudējumu, kas tikuši nodarīti, pārkāpjot konkurences tiesību regulējumu, nemaz netiek pieprasīti.1 Arī Eiropas Komisija (turpmāk – EK) ir norādījusi, ka tikai aptuveni 25% gadījumu, kad pieņemts lēmums par tirgus dalībnieku sodīšanu sakarā ar Eiropas Savienības (turpmāk – Savienība) konkurences tiesību regulējuma pārkāpumu, seko arī privāttiesiski strīdi par zaudējumu atlīdzināšanu.2 No statistikas var secināt, ka uzņēmumi nebūt nesteidz cīnīties par savām tiesībām uz zaudējumu atlīdzību, lai gan Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) jau 2001. gadā Courage lietā3 noteica, ka šīs tiesības izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – Līguma). Raksta ietvaros autors analizēs nozīmīgākās tendences un šķēršļus zaudējumu atlīdzināšanas lietās, kas saistās ar konkurences tiesību pārkāpumiem, kā arī analizēs EST un Savienības dalībvalstu nacionālo tiesu praksi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes