Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

20. Janvāris 2015 /Nr.03 (855)

Latvijas tiesu kompetence apsūdzības trūkumu novēršanā
10 komentāri
Mg.iur.
Māris Leja
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors  

Viens no iepriekšējiem autora rakstiem bija veltīts jautājumam, kāda ir tiesas loma apsūdzības trūkumu novēršanā Vācijā, Austrijā un Šveicē.1 Savukārt šis raksts veltīts plašākai Latvijas likuma analīzei par šo jautājumu, mēģinot atspēkot praksē valdošo viedokli, ka apsūdzības trūkumi var būt iemesls attaisnojoša sprieduma taisīšanai.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
21
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Kriminālprocesa likums  
— likumi.lv —
Krimināllikums  
komentāri (10)
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
mazgudrais
26. Janvāris 2015 / 14:20
1
ATBILDĒT
ir! acīte!
mazgudrais
26. Janvāris 2015 / 13:07
1
ATBILDĒT
nu saņemieties, un izspiediet vēl vienu mīnusiņu, būs acīte!
mazgudrais autoram
22. Janvāris 2015 / 09:33
24
ATBILDĒT
aļļo, autora kungs, par faktisko apstākļu grozīšanu pastāstiet kaut ko; tā būtu fabrikācija vai falsifikācija? vai tā būtu teleportācija atpakaļ laikā un tā laika notikumu ietekmēšana? kas teleportējas? tiesnesis? kur ir laika durvis/logs/lifts/caurums pieejams? man dikti vajadzētu tur ietikt un šādus tādus apstākļus pagrozīt!
mazgudrais > mazgudrais autoram
26. Janvāris 2015 / 11:32
2
ATBILDĒT
ak šitā, jūsu ir 19, nu pacentieties kāds, lai sanāk apaļš skaitlis, vai varbūt izspiedīsiet pat acīti; bet atbildi pēc būtības laikam velti gaidīt?
mazgudrais > mazgudrais autoram
23. Janvāris 2015 / 11:57
12
ATBILDĒT
nu, nu, prokuroriņi, mīnus septiņi, tas jau ir par daudz!
mazgudrais autoram
22. Janvāris 2015 / 08:23
5
ATBILDĒT
kā iespējams grozīt faktiskos apstākļus?
ābece
21. Janvāris 2015 / 21:03
5
ATBILDĒT
Negribētos ticēt,bet varbūt autors nezina,ka pēdējā laikā prokurori groza apsūdzības tiesā epidēmiskos apmēros,n reizes vienā lietā, un dara to bez jelkādas aiztures.Viņus vairs nemulsina fakts,ka tas liecina tikai par ārkārtīgi vājo paša darbu,uzraugot izmeklēšanu,kā arī - par zemo kvalifikācijas līmeni.Kalambūrs - vāji kvalificēts kvalificētājs.Autors šos bezatbildības vārtus piedāvā pavērt vēl plašāk. Atvainojiet - ja esi uzcēlis apsūdzību,ko nevari pierādīt,tad tiesai ir viena iespēja - izlemt pret personu celto apsūdzību(nevis piemeklēt iespējamo),un kā pieklājas tiesiskā valstī - attaisnot.Tikai tā iespējama efektīva KK normu piemērošana un kaut cik taisnīgs process.Šobrīd bieži vien nogrūž lietu uz tiesu jēlu,jo zina,ka varēs grozīt un staipīt apsūdzību pēc vajadzības. KPL 499.p.ir samaitājis arī prokurorus,kuri vairs nesaprot savu pamata uzdevumu - pierādīt,pierādīt un pierādīt pašu sacerēto apsūdzību,katru vārdu tajā.Tad nu saraksta "smuki" kā ziepju operas sēriju, bet pašu galveno - kvalifikāciju un to noteicošos apstākļus piemirst.
Paldies par rakstu! Ai,kā mums pietrūkst šādu tekstu biezākā slānī!
Autors
21. Janvāris 2015 / 19:48
3
ATBILDĒT
Manuprāt, noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijas noteikšana, precizēšana vai grozīšana (vienalga lai kā to sauktu), kā arī par pierādītiem atzīto faktisko apstākļu grozīšana (precizēšana), ko veic tiesa, saglabājot identitāti starp apsūdzībā un spriedumā noradīto nodarījumu, nav apsūdzības un tiesas funkciju pārdalīšana.
Praksē, balstoties uz KPL interpretāciju, jau līdz šim vismaz ierobežotā apjomā pārkvalifikācija un faktisko apstākļu grozīšana ir atzīta par iespējamu. Šo robežu paplašināšana, kas pamatota rakstā (piemēram, tiesības grozīt kvalifikāciju uz smagāku), nenozīmē šo funkciju pārdalīšanu šādu apsvērumu dēļ:
Ja tiesa groza juridisko kvalifikāciju vai maina par pierādītiem atzītos faktiskos apstākļus (saglabājot identitāti starp apsūdzībā un spriedumā norādīto nodarījumu), arī tādā apjomā, kādā norādīts šajā rakstā, balstoties uz pierādījumiem, kas pārbaudīti iztiesāšanas gaitā KPL kārtībā (respektīvi, izejot no pierādīšanas nastas sadalījuma, kas pierādīšanas pienākumu uzliek prokuroram), nevar teikt, ka tiesai tiek uzlikts pierādīšanas pienākums. Šāds pienākums ir un paliek valsts apsūdzībai. Pierādīšanas pienākumā, kas uzlikts ar likumu prokuroram, ietilpst pierādīt, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Tomēr tajā neietilpst pienākums pierādīt „pareizo juridisko kvalifikāciju”, jo jau pēc definīcijas tas nav iespējams – juridisko kvalifikāciju var tikai pamatot.
Savukārt tiesai ir un paliek pienākums novērtēt iztiesāšanas gaitā pārbaudītos pierādījumus un konstatēt, vai ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, paplašinot vienīgi iespēju grozīt faktiskos apstākļus un kvalifiāciju. Šīs plašākās (rakstā pamatotās) pilnvaras vairāk atbilst likumības principam. Piemēram, ar likumības un tiesu varas neatkarības principu nesavienojama būtu situācija, ja tiesa varētu grozīt faktiskos apstākļus, bet ne juridisko kvalifikāciju vai kvalificēt nodarījumu nepareizi tikai tāpēc, ka kļūdu pieļāvis prokurors.
Protams, šīs plašākās (rakstā pamatotās) tiesas tiesības uzliek tiesai papildus pienākumu – informēt apsūdzēto par iespējamu citādu juridisko kvalifikāciju, lai nodrošinātu apsūdzētā tiesības tikt uzklausītam. Taču šāda pienākuma uzlikšana nepārdala valsts apsūdzības un tiesas funkciju pierādīšanas jomā, savukārt tiesības tikt uzklausītam ir pienākums nodrošinat gan tiesai, gan prokuroram.
mja
21. Janvāris 2015 / 12:24
1
ATBILDĒT
Tā jau galu galā tiesa kļūs par vēl vienu apsūdzētāju, lai gan tiesas spriešanas un apsūdzības funkcijām būtu jābūt nodalītām. Prokurors atnāk uz tiesu un saka, man te tādi pierādījumi par faktiskiem apstākļiem, domāju - jāsauc pie atbildības pēc KL yy.panta. Apsūdzētais pasaka savu attieksmi, tiesa izvērtē. Ja prokurora prokurora pierādītie apstākļi neatbilst attiecīgajam pantam, attaisno un valsts ir zaudējusi.
refleksija
20. Janvāris 2015 / 09:54
1
ATBILDĒT
1)vai taisnīgs noregulējums ir tikai notiesājošs spriedums?
2)vai prokuroram autora ieskatā vairs nebūs jāpilda pierādīšanas subjekta funkcija?
Tie tādi ātrie jautājumi,bet pats galvenais - kāpēc Autors nestrādā AT?
visi numura raksti
Kristīne Pakārkle
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā noskaidrot anonīmā komentētāja identitāti, ja komentārs aizskāris personas godu un cieņu
Ko darīt, ja rupjš interneta komentārs klaji aizskar kādu personu, bet komentāra autors savu identitāti nav norādījis, domājot, visticamāk, ka viņa identitāte paliks nenoskaidrota un par saviem vārdiem nebūs jāatbild? Lai arī vārda ...
5 komentāri
Jānis Sarāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Zaudējumu atlīdzināšana konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos
Pamatojoties uz Eiropas Patērētāju organizācijas (BEUC) sniegto informāciju, Bloomberg ziņu aģentūra (Bloomberg News) ziņo, ka Savienības ietvaros ik gadu aptuveni 23 miljardi eiro zaudējumu, kas tikuši nodarīti, pārkāpjot konkurences ...
Šuhrats Mirzajevs
Skaidrojumi. Viedokļi
Funkcionālā pieeja tiesībām tiesību būtības izpratnes procesā
Valsts tālākas demokrātisko reformu attīstības un pilsoniskas sabiedrības veidošanas koncepcijā Uzbekistānas prezidents I.A. Karimovs kā vienu no galvenajiem mūsdienu valsts modernizācijas posma un tiesību sistēmas uzdevumiem ir ...
Jurista Vārds
Informācija
Pieteikums Satversmes tiesā par anonimizācijas apjomu tiesnešu disciplinārlietās
2014. gada 19. decembrī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (AT ALD) nolēma apturēt tiesvedību lietā SKA–370/2014 un iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai ar lūgumu vērtēt Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 11.6 ...
2 komentāri
Skaidrīte Ābrama
Tiesību politika
Konkurences padomes 2015. gada darba aktualitātes
AUTORU KATALOGS