Izpirkuma tiesība ir viens no Civillikumā (turpmāk arī – CL) paredzētajiem lietu tiesību institūtiem. Izpirkuma tiesība ir cēlusies feodālisma periodā un pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados ir dēvēta par viduslaiku saimniecības sistēmas atlieku, kad nekustamais īpašums bija saistīts ar zināmu sabiedrības slāņu interesēm, kurām sabiedrībā vairs nav vietas.1 Tomēr pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un zemes reformas izvēršanas, kurā dzima tādi tiesību institūti kā piespiedu noma un dalītais īpašums, šķiet, ka izpirkuma tiesība ir guvusi otro elpu. Atšķirībā no pirmskara trīsdesmitajiem gadiem, kad likumiskā izpirkuma tiesība pastāvēja tikai Vietējo likumu kopojuma III daļā, papildus tam mūsdienās tā ir sastopama dalītā īpašuma attiecībās starp ēkas un zemes īpašniekiem, dzīvokļu īpašnieku savstarpējās attiecībās, enerģētikā, speciālo ekonomisko zonu regulējumā, komerctiesībās un autortiesību jomā.
Domājams, ka tieši juristu pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu skatījums uz izpirkuma tiesībām kā uz novecojušu tiesību institūtu bija pamats tam, ka jaunajā 1937. gada CL izpirkuma tiesību regulējošo normu klāsts tika vērā ņemami samazināts; no septiņdesmit astoņiem pantiem Vietējo likumu kopojuma III daļā CL ir palikuši vien divdesmit. Daļai no neiekļautajām normām CL patiešām nebija vietas, jo tās attiecās uz sabiedrības dalījumu kārtās. Tomēr CL netika iekļautas arī tādas normas, kas attiecās uz izpirkuma tiesību konkurenci un vairāku īpašumu vienlaicīgu pārdošanu, kas būtu lieti derējušas arī mūsdienās, lai nodrošinātu vienveidīgus civiltiesisko strīdu risinājumus, tiesisko stabilitāti un tiesisko paļāvību nekustamo īpašumu īpašnieku vidū. Pašlaik šādas strīdīgas situācijas tiek risinātas vien pakāpeniski, veidojoties tiesu praksei un judikatūrai.
Izpirkuma tiesības saturs
Saskaņā ar CL 1381. panta pirmo daļu izpirkuma tiesība ir tiesība iegūt cita atsavinātu nekustamu īpašumu, atstumjot ieguvēju sakarā ar priekšrocību pret viņu un iestājoties viņa tiesībās.
Izpirkuma tiesības subjekti ir izpircējs, ieguvējs un atsavinātājs. Izpircējs ir tiesību subjekts, kas vēlas izlietot izpirkuma tiesību uz nekustamo īpašumu. Ieguvējs un atsavinātājs ir tiesību subjekti, kas attiecīgi iegūst un atsavina nekustamo īpašumu.
Tādi saistību tiesību institūti kā pirmpirkuma tiesība (CL 2060. pants) un atpakaļpirkuma tiesība (CL 2054. pants) ir cēlušies no romiešu tiesībām.2 Tai pašā laikā izpirkuma tiesība kā lietu tiesība romiešu tiesībās nepastāv. Līdzīgi kā reālnasta (CL 1260. pants), izpirkuma tiesība ir cēlusies no ģermāņu viduslaiku tiesībām (Näherrecht, Retractsrecht, Beispruchsrecht).3 Šo tiesību kodifikācijas rezultātā attiecīgās tiesību normas ir iekļautas Vietējo likumu kopojumā4 (turpmāk arī – VLK).
Salīdzinot izpirkuma tiesību regulējošos pantus CL ar tiem, kas ir VLK, iegūst, ka gandrīz katrs CL iekļautais pants ir pēc būtības identisks ar vienu vai vairākiem VLK pantiem.
Būtiskākās izmaiņas ir saistībā ir izpirkuma tiesības liegšanu piespiedu izsolē (CL 1383. pants) brīdi, no kura iespējama izpirkuma tiesības izlietošana, kā arī noilgumu. VLK 1621. un 1622. pants noteica, ka izpirkuma tiesību var izlietot gan pirms, gan pēc nekustamā īpašuma nostiprināšanas uz ieguvēja vārda. Šie panti CL nav iekļauti, tāpēc ir mainījies brīdis, no kura ir iespējams pieteikt izpirkuma tiesības. CL 1400. pantā precizēts, ka gada noilgums izpirkuma tiesības pieteikšanai ir skaitāms no tās dienas, kad nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda.
| Visbiežāk strīdi par izpirkuma tiesības pastāvēšanu un tās izlietošanu rodas tieši likumiskās izpirkuma tiesības gadījumā. |
Kopumā secināms, ka joprojām ir iespējams izmantot pirmskara Latvijas Senāta un Krievijas impērijas Senāta judikatūru,5 kā arī tiesību doktrīnu, jo lielākā daļa CL pantu, kas regulē izpirkuma tiesību, salīdzinājumā ar VLK nav mainījušies.
Izpirkuma tiesības objekts
CL 1381. panta pirmā daļa norāda, ka izpirkuma tiesības objekts ir nekustamais īpašums. Ar nekustamu īpašumu CL saprot katru nekustamu lietu.6 Tādējādi izpirkuma tiesības objekts ir tāda nekustama lieta, uz kuru ir iespējamas īpašuma tiesības.
Ar nekustamo īpašumu mūsdienās saprot zemesgabalu, būvi dalītā īpašuma apstākļos un dzīvokļa īpašumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes